“Tas bija jautājums – vai viņa varēs elpot…” Mediķi pieņem izšķirošu lēmumu pirmajās dzīves minūtēs un glābj meitenīti 0
Bērnu slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca mediķi kopīgiem spēkiem palīdzējuši jaundzimušai meitenītei ar ļoti lielu veidojumu mutē. Operācija tika veikta vien dažas minūtes pēc bērna piedzimšanas, un mazulīte kopā ar mammu mājās varēja doties jau pēc četrām dienām, savā Facebook profilā vēsta BKUS.
Kad, pateicoties prenatālās diagnostikas iespējām, pēc 30. grūtniecības nedēļas mazulim tika pamanīts audzējs, mammai pēdējās grūtniecības nedēļās nācās veikt regulāras pārbaudes Bērnu slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā. Prognozētais labdabīgais veidojums mazulītes mutē strauji auga, tāpēc tika sasaukts multidisciplinārs speciālistu konsīlijs.
“Sekoju līdzi mazuļa prenatālajai attīstībai katru nedēļu, un ultrasonogrāfijas, kā arī magnētiskās rezonanses izmeklējumos redzamais liecināja, ka meitenīte varēs elpot patstāvīgi. Taču veidojums auga tik strauji, ka arī tas nebija droši. Tā kā savā darba pieredzē man šis bija tikai otrais gadījums, kad veidojuma izmēra dēļ jāsatraucas par jaundzimušā spēju elpot un ēst, ar kolēģi Ievu Grīnfeldi pulcinājām speciālistus uz konsīliju, lai kopīgi izlemtu, kā rīkoties,” stāsta Bērnu slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ginekoloģe, USG speciāliste Dace Ezeriņa.
Šādus epulis veidojumus, ja tas vispār nepieciešams, operē, kad bērniņš mazliet paaudzies.
“Labdabīgi veidojumi mutē pie smaganām bērniņiem prenatālajā periodā mēdz veidoties reti, bet tas nav nekas ārkārtējs. Taču tik lielu audzēju neviens no gadījuma risināšanā iesaistītajiem mediķiem nebija redzējis. Parasti šādi audzēji hormonālo izmaiņu dēļ bērna dzīves sākumā paši uzsūcas un operācija nav vajadzīga. Šajā gadījumā gatavojāmies vairākiem scenārijiem, tāpēc gan dzemdību zālē, gan operāciju zālē bija sapulcināta liela multidisciplināra mediķu komanda,” skaidro Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģe Anna Ivanova.
Pēc multidisciplināra ģenētiķu organizēta konsīlija, izvērtējot augsto risku jaundzimušajai pēc piedzimšanas saskarties ar elpošanas traucējumiem, tika pieņemts lēmums ķeizargrieziena operācijā līdzās paplašinātai Stradiņa slimnīcas speciālistu komandai piesaistīt arī Bērnu slimnīcas otolaringologu, ķirurgu Reini Jansonu un otolaringoloģi, endoskopisti Kristīnu Karganovu, kuri nodrošinātu elpceļu caurejamību neefektīvas elpošanas gadījumā.
Operāciju veica Stradiņa slimnīcas Perinatālā aprūpes centra vadītāja, pieredzējusī ginekoloģe Sandra Vītiņa, asistējot rezidentei Aleksandrai Rižakovai. Anestēziju nodrošināja Anestezioloģijas nodaļas virsārste Marina Šarkele, operāciju asistēja operāciju māsa Ina Deņisova. Operācijā piedalījās arī vecmātes Dina Škļajeva un Sanita Šidlovska. Jaundzimušās veselības stāvokli izvērtēja neonatoloģe Oksana Demska, piedaloties neonatoloģei Jeļenai Liepai.
Mazulīte nāca pasaulē aktīva, un par prieku visiem klātesošajiem viņa uzreiz sāka raudāt un elpot, saņemot 8/9 punktus pēc Apgares skalas. Tā kā epulis bija liela izmēra, jaundzimusī tika pārvesta uz Stradiņa slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu. Tur bērnu nekavējoties konsultēja Sejas ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova, un, speciālistiem kopīgi izvērtējot situāciju, tika pieņemts lēmums par tūlītēju operāciju, lai pēc iespējas ātrāk meitenīte varētu atgriezties pie ģimenes. Operāciju veica Anna Ivanova un Bērnu slimnīcas otolaringologs, ķirurgs Reinis Jansons, asistējot neonatoloģei Oksanai Demskai un otolaringoloģei Kristīnai Karganovai.
Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā meitenīte pavadīja divas dienas. Pēc tam viņa kopā ar jaunajiem vecākiem uzturējās Perinatālās aprūpes centrā līdz izrakstīšanai mājās, veiksmīgi saņemot mammas pienu.
“Sākotnēji bijām plānojuši, ka mazulīti nāksies vest uz Bērnu slimnīcu, bet uzreiz pēc dzemdībām, kas notika ar ķeizargrieziena palīdzību, ieraudzījām, ka operāciju varam veikt uzreiz, jo veidojums bija uzaudzis uz “kājiņas”. Līdz ar to – operējams turpat uz vietas lokālā anestēzijā,” stāsta Bērnu slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas otolaringologs, ķirurgs Reinis Jansons.
Mediķi uzsver, ka operāciju bija svarīgi veikt nekavējoties, jo lielais veidojums traucētu bērnam ēst un varētu radīt nepieciešamību ievietot gastroenterālo zondi.
“Visi bijām vienisprātis, ka operāciju varam veikt uzreiz. Tas nozīmē, ka šis ir jaunākais pacients, kuram operāciju zālē veikta operācija,” piebilst Bērnu slimnīcas otolaringoloģe, endoskopijas speciāliste Kristīna Karganova.
Sazinoties ar meitenītes mammu, mediķi saņēma sirsnīgu pateicību par veiksmīgi sniegto palīdzību. Mazulīte jau pirmajās dzīves dienās spējusi ēst pati, un šobrīd ir vesela. Turpmāk paredzēta vien kontrolvizīte pusgada vecumā pie mutes, sejas un žokļu speciālista.
Cieša sadarbība starp Bērnu slimnīcas un Stradiņa slimnīcas mediķiem ļauj savlaicīgi pieņemt izšķirošus lēmumus un nodrošināt nepieciešamo palīdzību kritiskos brīžos. Apvienojot profesionālo pieredzi, zināšanas un prasmes, abu slimnīcu speciālisti kopīgiem spēkiem spēj glābt dzīvības un sniegt bērniem iespēju augt veseliem.
