Personīgā misija: atmaskot viltus ārstus 0
Gluži kā meitas istaba, visa Toma dzīve ir iestrēgusi pagātnē. Lai gan viņš turpina vadīt savu uzņēmumu, domās vīrietis bieži ir citur. “Gadās, ka sieva runā ar mani vairākas minūtes, bet es nedzirdu ne vārda, jo mans prāts nodarbināts ar to šausmīgo lietu,” viņš atzīst. “Tas viņu dziļi ietekmējis,” piekrīt Toma otrā sieva, Dženija. Vīrietim grūti atslābināties brīvajā laikā, tāpēc viņš pavada ilgas stundas garāžā, restaurējot vecu “Ford Falcon”. Un viņu nodarbina personiskā misija: atklāt patiesību par iestādi, kas, kā viņš uzskata, sagrāvusi viņa meitas realitātes izjūtu.
Toms savu meitu atceras kā bērnu, kuram lieliski padevās praktiski viss. “Viņa bija līksma, laimīga, jūtīga meitene,” Toms atminas (Visu ģimenes locekļu vārdi un dažas detaļas mainītas). Lai gan viņš un Annas māte šķīrās, kad meitene bija septiņus gadus veca, Toms apgalvo, ka saikne ar meitu nekad nav pārtrūkusi. Katru otro nedēļas nogali viņš brauca daudzus kilometrus, lai meita varētu paciemoties pie viņa, pavadot laiku sarunās un rotaļās. Par savu bijušo sievu vīrietis izsakās atzinīgi: “Mēs nekad neesam pārstājuši būt komanda.”
Kad Toms apprecējās otru reizi, Anna satuvinājās ar vienu no abām Dženijas meitām, Sūziju; abas bieži nolīda kādā kaktiņā, gudrojot, kā izjokot pārējos ģimenes locekļus. “Viņas bija nešķiramas,” viņš saka. “Viņa bija Sūzijas aizstāve.”
