Foto. pexels-vitrinreklam
3. Izsalkumu var izraisīt stress un emocijas 0
Ne vienmēr vēlmi ēst izraisa fizisks izsalkums. Dažkārt ēdiens kļūst par veidu, kā mazināt stresu, garlaicību vai satraukumu.
Šādos gadījumos maltīte neatrisina patieso problēmu, tāpēc vēlme ēst var saglabāties arī pēc tam, kad kuņģis jau ir pilns.
Svarīgi atšķirt fizisku un emocionālu izsalkumu.
Fizisks izsalkums parasti rodas pakāpeniski. To var pavadīt tukšuma sajūta kuņģī vai tā rūkoņa. Šādu izsalkumu var remdēt ar ēdienu.
Savukārt emocionāls izsalkums bieži parādās pēkšņi. Parasti rodas vēlme pēc konkrēta produkta vai našķa, un to biežāk izraisa emocijas vai ieradums.
Arī nepietiekams miegs var ietekmēt apetīti. Tas izjauc bada hormona grelīna un sāta hormona leptīna līdzsvaru, tādēļ cilvēks var just lielāku vēlmi ēst.
