Migrēna ir viena no biežākajām neiroloģiskajām saslimšanām, kas var būtiski ietekmēt cilvēka ikdienas dzīvi, darba spējas un pašsajūtu. Daudziem migrēnas lēkmes parādās epizodiski, taču citiem tās kļūst arvien biežākas un smagākas.
Mediķi norāda, ka migrēnas attīstību var ietekmēt ne tikai ģenētika vai dzīvesveids, bet arī citas veselības problēmas. Tāpēc arvien biežāk tiek pētīts, vai migrēna biežāk attīstās vai pastiprinās cilvēkiem, kuri jau dzīvo ar citām hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu, hormonāliem vai vielmaiņas traucējumiem. Tieši tāds līdzīgs jautājums ir lasītājam Raivim: “Vai migrēna var attīstīties, saasināties, lēkmes būt biežāk, ja cilvēkam ir vēl kāda hroniska slimība?”
“Migrēna pat par sevi nav bīstama vai dzīvībai bīstama slimība, taču tā bieži ir saistīta ar citām slimībām, tādēļ to ārstēšana var būt individuāla. Uzliekot diagnozi migrēna bieži vien uzreiz neirologs pārbauda pacientu uz citām saslimšanām, lai tās izslēgtu, tādēļ pacientiem ir jāveic daudz un dažādi izmeklējumi un migrēnas diagnostikas laiks tādēļ arī ir smags un ilgs.
Visbiežāk saistītās slimības ar migrēnu var būt trauksme un depresija, nemiers un panikas lēkmes, veģetatīvā distonija. Migrēnas sāpju mazināšanai bieži izmanto pretepilepsijas medikamentus, pat ja pacientam epilepsija nav. Vēl saistītās diagnozes var būt sirds ritma traucējumi vai paaugstināts insulta risks, kā arī hormonālās saslimšanas un vairogdziedzera problēmas,” atbild Galvas sāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe.
Vai tu sirgsti ar migrēnu? Varbūt tev ir kāds jautājums? Atsūti to man uz [email protected], noskaidrosim kopā!




