11 veselībai vērtīgas tējas, kuras iesaka vākt profesore Eniņa 2
Meža zemenes
Zemenīšu sārtums un gaileņu slēptuves. Saulainās pļaviņās un mežmalās jau sārtojas meža zemenītes. Farmācijas doktore Vija Eniņa stāsta, ka meža zemenes veicina asinsradi. Ja ir mazasinība vai samērā zems hemoglobīna līmenis, jāēd meža zemeņu ogas un jādzer tēja. Tējai var vākt un kaltēt visu augu – lapas un ogas ar kātiņiem. Meža zemeņu lapu tējai ir daudzveidīga iedarbība. Tā ļoti labi regulē vielmaiņu un palīdz, ja uz ādas parādās pumpas, bet iemeslu nevar atrast. To var dzert kā ikdienas tēju. Jā grib izteiktāku garšu, var pielikt mārsilu vai kādu upeņu lapiņu.
Jūnija otrajā pusē mežos parādās pirmās gailenes. Tās savas augšanas vietas nemaina, tādēļ zinātāji jaunās gailenītes atrod, pamanot zem sūnām un ķērpjiem. Vija Eniņa zina teikt, ka gailenes ir ne tikai vērtīgas uzturvielu ziņā, bet arī veselīgas. Zinātnieki izpētījuši, ka gailenes un citas sēnes satur vērtīgas vielas – betaglikānus, kas palīdz izvairīties no ļaundabīgajiem audzējiem. Visvairāk betaglikānu atrasts dārgajās šitakē sēnēs, taču šādi dati, iespējams, ir tādēļ, ka tās visvairāk pētītas. Betaglikānus satur arī citas sēnes, piemēram, bērzlapes un alksnenes. Secinājums – lai būtu vesels, sēnes jāēd regulāri!
Islandes ķērpis
Staigājot pa priežu mežu gaileņu medībās, varam ievākt vēl kādu vērtīgu augu – Islandes ķērpi. To nevar sajaukt ar citiem ķērpjiem, jo Islandes ķērpja lapoņi ir lieli un plati. Ķērpji aug ļoti ilgi, tāpēc rīkosimies uzmanīgi un nepostīsim tos! Rūgtā Islandes ķērpja tēja ļoti labi palīdz pret klepu, kā arī stiprina imunitāti, it kā sapurina organismu, ļaujot tam tikt galā ar visām kaitēm. Islandes ķērpja tēju pārdod aptiekās, taču kamdēļ tērēties, ja mums ir pašiem sava zaļā aptieka?
Ārstniecības augu enerģijas lādiņš. Uzskata, ka Jāņu vakarā vāktie ārstniecības augi esot visvērtīgākie. Tam var piekrist, taču ne visi zied šajā laikā. Piemēram, gaiļbiksītes jau pārziedējušas, bet asinszāle un ugunspuķe uzplauks jūlijā. Ko nu darīsim? Nav vērts uztraukties par pareizajām vai nepareizajām dienām, ārstniecības augi jāvāc to ziedēšanas laikā saulainā dienā.
Pastāv versija, ka daba pati cenšas mums palīdzēt, tāpēc veselībai nepieciešamie augi atrodami turpat pie mājas. Augi neprot runāt, taču varbūt mēs varam būt gudrāki un saprast to vēstījumu? Ja dārzā ieviešas kāda jauna nezāle, piemēram, kosa, gārsa, nātre, sunīši vai vībotne, ir vērts padomāt – varbūt tā ir dabas klusējoša palīdzība mūsu vainām?
Sarkanais un baltais āboliņš
Pļavā jau zied sarkanais āboliņš. Tā ziedi uzlabo atmiņu, palīdz pret sklerozi, jo uzlabo asinsvadu sieniņu elastību jeb, kā tautā saka, mazina pārkaļķošanos. Sarkanais āboliņš palīdz arī pret klepu. Drogu aplej ar karstu ūdeni, ļauj kādas 15 minūtes ievilkties un varam dzert šo garšīgo tēju.
Savukārt baltā āboliņa ziedi ir ļoti spēcīgs līdzeklis pret olnīcu un citiem ginekoloģiskiem iekaisumiem. To var dzert arī kā garšīgu ikdienas tēju, arī vīriešiem tā nekaitēs. Baltais āboliņš itin bieži ieviešas koptajos privātmāju zālienos. Nenīdēsim to ārā! Sīko ziediņu lasīšana prasa laiku un pacietību, taču tas ir to vērts. Lai baltais āboliņš neiznīktu, jāļauj tam noziedēt un nogatavināt sēklas, lai tas varētu pavairoties ar pašizsēju. Arī bitēm ir prieks par šo medusaugu.
Piparmētra
Piparmētra uzlabo gremošanu, mazina kuņģa spazmas, tējai ir patīkama atvēsinoša garša un burvīgs aromāts. Dabā var atrast tās radinieces. Upju krastos aug ūdens mētra – paliela auguma, lielām lapām, nedaudz rūgtenu garšu. Kartupeļu laukā un citviet sakņu dārzā kā nezāle mēdz augt lauka jeb tīruma mētra, kurai ir maigāka garša. Tā ir grūti iznīdējama nezāle, jo vairojas ar bumbuļiem, kas veidojas sakņu galos un, augsni pārrokot, viegli nolūst. Arī šīm mētrām piemīt piparmētras vērtīgās īpašības – nomierinoša, spazmolītiska, antiseptiska un pretsāpju iedarbība. Dārza piparmētra mazina arī sirds asinsvadu spazmas. Piparmētra ir izcils garšaugs, to liek arī pie saldajiem ēdieniem – dažas lapiņas kā ēdamu dekoru.
Raspodiņi un mārsils
Jūnijā var vākt raspodiņu ziedus un lapas. Raspodiņiem ir ļoti plaša iedarbība, tie palīdz dažādu iekšēju iekaisumu gadījumos. Tiem piemīt arī pretaudzēju aktivitāte. Tējas garša ir viegla, maiga.
Jūnijā priežu sila malā koši violetiem ziediņiem zied mazais mārsils. Šos spilgtos spilventiņus nevar nepamanīt! Tā ir garšīga un aromātiska ikdienas tēja. To pievieno citām vērtīgām tējām bez izteiktas garšas (piemēram, ugunspuķei) aromāta piešķiršanai. Mārsilu uzmanīgi nogriež ar šķērēm, neizraustot saknes. To var iestādīt arī savā dārzā – vieglā smilšainā augsnē, saulainā vietā, tam labi patiks augt arī akmeņdārzā. Mazā mārsila tēja nedaudz uzlabo gremošanu. Tai ir ļoti laba antibakteriāla iedarbība, mazais mārsils zarnu traktā neļauj darboties sliktajām pūšanas un rūgšanas baktērijām. Palīdz pie bronhīta un pneimonijas, veicina atklepošanu. Mārsils patīk bitēm un kamenēm, ir labs nektāraugs.
Upeņu lapas
Der ievākt arī upeņu lapas. Šī tēja ir aromātiska un garšīga, satur daudz vitamīnu, jo lapās to ir tikpat, cik upeņu ogās. Kaltētas lapas var saberzt un pievienot dažādiem garšvielu maisījumiem. Upeņu lapu garša mums ir pierasta un šķiet latviska, jo upeņu lapas kopā ar citām garšvielām izsenis izmantoja, sālot un marinējot gurķus.
Lielisks vitamīnu avots ir arī nātre. Nātres lapas un jaunos dzinumus der izkaltēt ziemai. Sasmalcinātus tos var likt zupās kā vitamīnu un minerālvielu piedevu, kaisīt pie salātiem. Nātres tējai nav izteiktas garšas, taču vērtīgā sastāva dēļ nātri ieteicams pievienot citām tējām.
Vērmeles
Rūgtās – visstiprākās. Un beigās – daži vārdi par rūgtajām tējām, jo, kā zināms, vislabākās zāles ir rūgtas. Vērmeli stāda pie mājām, bet daudzviet tā iesējusies savvaļā. Senāk lauku virtuvē uz plīts stūra vienmēr stāvējis katliņš ar vērmeļu tēju. Ja kādam apsāpējies vēders, deva dzert. Vērmele ir žultsdzinēja tēja, tā veicina gremošanu un palīdz, ja sāp vēders un slikti strādā aknas. Gadās, ka pēc vēlām un sātīgām vakariņām nākamajā rītā seja neizskatās svaiga. Kad iedzeram krūzi rūgtas vērmeļu tējas (tik rūgtu, ka dzirksteles lec no acīm!), jau pēc pāris stundām izskats manāmi uzlabojies! Vērmeļu tēju nevajag dzert ilgstoši, jo tā satur arī kaitīgas vielas. Taču brīvprātīgi neviens to ilgi arī nedzers…
Strutenes
Dārza malā, pamestās platībās, smiltājos un citviet zied strutene. Kad to noplūcam, izdalās spilgti oranža rūgta sula. Strutene ir rūgta, toties spēcīga. Strutenes lakstus – stublāju ar ziediem un lapām – vāc ziedēšanas laikā. Ja vēlu rudenī, oktobrī vai novembrī, attopaties, ka neesat to ievākuši, var vākt arī strutenes saknes. No svaigiem lakstiem gatavo spirta izvilkumu. Strutene ir indīga, tāpēc to lieto kaltētā veidā, jo tad tās aktivitāte samazinājusies par 80% salīdzinājumā ar svaigu augu. Strutene ir ļoti labs žultsdzinējs, uzlabo gremošanu, labi noņem žultsceļu spazmas. Tēju nevajag dzert par daudz. Dienā var izdzert vienu glāzi struteņu tējas, sadalot to kādās trijās reizēs. Kad spazmas mitējušās, tēju vairs nedzer. Strutenei piemīt arī pretvēža iedarbība. Ar svaigu struteņu sulu var nodzīt kārpas. To dara vecā mēnesī. Noplūc struteni un spilgti oranžo sulu uzziež uz kārpas. Tā rīkojas vairākas dienas pēc kārtas.
Māllēpju lapas, ceļtekas
Pirmā palīdzība. Māllēpju lapas labi palīdz pret klepu. Ja sāp locītavas, māllēpes lapu piesaitē, liekot pūkaino, silto pusi pie ādas, un patur, kamēr lapa sāk sažūt. Pēc tam liek jaunu, svaigu lapu. Šādu kompresi var atstāt arī uz nakti. Ja locītava liela (piemēram, ceļgals), piesaitē vairākas lapas.
Ja gadījies kāds pušums vai skramba, brīnišķīgi palīdz lielās ceļtekas lapa. Palīdzība nekur tālu nav jāmeklē, jo ceļtekas, kā rāda nosaukums, var atrast taciņas malā.
Savainotajai vietai pieliekot tīru ceļtekas lapu, asiņošana ātri apstājas. Vērtīga ir arī ceļteku tēja, kas stimulē kuņģa un elpošanas orgānu sekrēciju, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu un asiņu recēšanu.
Savukārt, ja radies kāds zilums (mediķi teiktu – hematoma), pietūkumu mazināt palīdzēs kāpostlapa. Lapu nedaudz padauza ar āmuriņu, lai rastos sula, un piesaitē slimajai vietai. Labi palīdz arī dadža lapa, ko piesaitē sāpošajai vai pietūkušajai vietai. Šīs lapu kompreses var atstāt arī uz nakti.
