Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. novembris, 2015
Drukāt

Uztura speciāliste: Dalītais uzturs attiecas tikai uz vakariņām

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Svarīgi

• Ēd, kad esi izsalcis, un apstājies, ja jūties paēdis! Citam tās ir piecas reizes, citam – trīs reizes dienā.

• Ieklausies savā organismā un ēd tad, kad tev gribas, nevis tad, kad citi to dara.

• Vakarpusē cieti saturošos, saldos un cukurotos produktus labāk neēst.

Autore: LINDA ŠLĒZIŅA, sertificēta uztura speciāliste, uztura zinātnes maģistre

 

Vēlos uzzināt speciālista viedokli par dalīto uzturu. Kurus produktus ieteicams ēst kopā un kurus – ne, cik ilgi jāietur pauze starp maltītēm? Vai vienā ēdienreizē ieteicams ēst tikai vienu produktu, vai labāka ir lielāka dažādība, baudot nedaudz no katra? Esmu nodzīvojusi vairāk nekā 80 gadu, ēdot, piemēram, gaļu ar kartupeļiem, bet tagad mazbērni saka – tas nav pareizi. Kā tad  īsti ir? VELTA

 

Kas ir dalītais uzturs

Pamatprincips – neēst vienā ēdienreizē kartupeļus un citus cieti saturošus produktus (ogļhidrātus) kopā ar gaļu vai zivi vai piena produktiem (olbaltumvielām). Pēc dalītā uztura principiem arī rupjmaize ar gaļas šķēli ir absolūti nepieļaujama kombinācija.

Dalītais uzturs šķīvī:

• gaļa vai zivs + dārzeņi;

• graudaugi + dārzeņi;

• piena produkti + dārzeņi;

• augļi un sulas – tikai kā atsevišķa ēdienreize.

Dārzeņi var būt pagatavoti salātos, grilēti, tvaicēti, nedaudz apcepti cepeškrāsnī vai uz pannas. Kartupelis šajā diētā tiek pieskaitīts pie graudaugiem, jo satur daudz cietes – virs 20 g vienā kārtīgā bumbulī. Cietes ziņā līdzīga kartupelim ir arī biete un pākšaugi.

Pamatojums dalītā uztura principam – pārtikas produktu sagremošanai nepieciešami atšķirīgi fermenti, gaļai – skābāki, kartupeļiem – sārmaināki. Kuņģī un zarnās satiekoties, tie viens otru neitralizējot un nesagremojoties. Tā arī ir: gaļu sagremo vieni fermenti, kartupeļiem nepieciešami citi un krējumam atkal citi, bet noteikti nav tā, ka tie viens otru neitralizē. Šī doma par neitralizēšanu ir un paliek zinātniskā fantastika. Ja tā būtu, organismā nespētu uzsūkties neviena uzturviela un visi cilvēki būtu sen pieslēgti pie mākslīgās barošanas. Katra uzturviela, kas nonāk organismā, tiek sašķelta līdz pašai mazākajai iespējamajai formai, piemēram, kartupeļos esošā ciete līdz glikozei, gaļā esošās olbaltumvielas līdz aminoskābēm, un uzsūkta zarnās. Vienīgā uzturviela, kas braši izsoļo cauri organismam un tikai daļēji uzsūcas, ir balastvielas. Zarnās tās paspēj veicināt sāta sajūtu, uzmeistarot resnajā zarnā imūnsistēmai svarīgus elementus, kavē holesterīna uzsūkšanos, veicina zarnas biežāku iztukšošanos un kārtīgu vēdera izeju.

Visi produkti satur pa mazumiņam no katras uzturvielu grupas – nedaudz ogļhidrātu, nedaudz tauku, nedaudz olbaltumvielu. Piemēram, piena sastāvā ir gan tauki, gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas. Ir maz produktu, kuros būtu tikai viena uzturviela, – tāds ir cukurs, augu eļļas, cūku tauki. Dabā ir sastopami produkti, piemēram, pākšaugi, piena produkti, kuros ogļhidrāti un olbaltumvielas ir kopā. Ja patiešām organismam nelabvēlīga būtu ogļhidrātu un olbaltumvielu vienlaikus uzņemšana, lielākā daļa produktu būtu neēdami.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+