Veselam
Dzīvesveids

Skriešanas vietā iešana: kas notiek ar organismu, ejot raitā solī1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SXC

Ja vēlies uzlabot fizisko pašsajūtu, palielinot ikdienas aktivitāšu līmeni un reizē nesvīstot garas stundas sporta zālē vai arī necenšoties iemīlēt skriešanu, kuras burvību, neraugoties uz neskaitāmajiem mēģinājumiem, tā arī neesi atklājusi, iespējams, viena no piemērotākajām fiziskajām aktivitātēm būs iešana.

Turpinājumā piedāvājam portālā Positivemed.com apkopotos veidus, kā iešana ietekmē mūsu organisma veselības stāvokli un pašsajūtu kopumā.

Kas notiek ar lieko svaru?

Sportošanas laikā pakļaujot sevi mērenai un vidēji intensīvai slodzei, mūsu organisms enerģiju ņem no tauku šūnām, ļaujot tām sadegt ātrāk. Savukārt, sportojot augstā intensitātē, enerģija tiek gūta no ogļhidrātu rezervēm, liekajam svaram attiecīgi krītoties lēnāk. Tieši tāpēc iešanu neskaitāmi speciālisti un mediķi atzinuši par vienu no ieteicamākajām fiziskajām aktivitātēm cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot fizisko formu.

To pierāda arī kāds nesen veikts pētījums, kura ietvaros Tenesī Universitātē tika atklāts, ka sievietēm, kuras bieži staigā, dodoties ilgās pastaigās, ir krietni zemāks lieko tauku rezervju līmenis, nekā sievietēm, kuras nodarbojas ar cita veida fiziskajām aktivitātēm.

Analizējot 80 sieviešu datus, kuras bija vecumā no 40 līdz 66 gadiem, tika secināts, ka pētījuma dalībnieces, kuras ik dienas nostaigāja lielus attālumus (distances mērījumi tika veikti ar pedometra palīdzību), lieko svaru zaudē ātrāk un kopumā ir slaidākas par sievietēm, kuras staigā maz, taču nodarbojas ar, piemēram, skriešanu, riteņbraukšanu vai citām fiziskajām aktivitātēm.

Kā tiek ietekmēta kaulu veselība?

Pēc 30 gadu vecuma organismā kaulu masa sāk sarukt, tiem kļūstot trauslākiem. Jo lielākai fiziskās slodzes intensitātei ķermenis tiek pakļauts, jo augstāks kļūst kaulu deformēšanās risks, savukārt, sportošanas laikā ievērojot mērenu vai vidēju fizisku slodzi, tiek veicināta kaulu šūnu atjaunošanās, tiem attiecīgi kļūstot spēcīgākiem.

To apliecina arī Masačūsetsas Universitātē veikts pētījums, kura ietvaros sievietes vecumā pēc menopauzes iestāšanās ik dienas devās 30 minūtes ilgās pastaigās, soļojot vidēji ātrā tempā, un pētniekiem atklājot, ka pēc šādu fizisko aktivitāšu uzsākšanas vidēji pusgada garumā pētījuma dalībnieču kaulu stiprība pieauga par 40 procentiem.

Kā mainās emocionālais stāvoklis?

Staigāšanas laikā organismā izstrādājas laimes hormons – endorfīns, rosinot noskaņojuma uzlabošanos, labsajūtas rašanos un dzīvesprieka vairošanos, kā arī sāpju mazināšanos un organisma atslābināšanos. Ne velti tas tiek dēvēts par dabīgo antidepresantu!

Kalifornijas Universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka jo vairāk cilvēki ikdienā pārvietojas kājām, aktīvi staigājot, jo laimīgāki jūtas, ievērojami uzlabojoties mentālajai veselībai un vairojoties pozitīvam pasaules redzējumam. Tas secināts, analizējot 37 cilvēku sniegtos datus, viņiem trīs nedēļu garumā ar pedometra palīdzību fiksējot dienā noieto soļu daudzumu. Tāpat tika analizētas noskaņojuma svārstības, nomāktības līmenis un pašapziņas līmenis.

Rezultātā tika secināts, ka tie pētījuma dalībnieki, kuri ikdienā nogāja visvairāk soļu, jutās laimīgāki, bezrūpīgāki un pārliecinātāki par saviem spēkiem. Laba motivācija, vai ne?

Kā tiek ietekmēta smadzeņu darbība?

Kā zināms, fiziskās aktivitātes uzlabo smadzeņu darbību un atmiņu, apgādājot smadzenes ar tām tik nepieciešamo skābekli. Tā rezultātā paaugstinās mūsu spēja apstrādāt uztverto informāciju, kā arī uzlabojas kopējais mentālās veselības līmenis.

Jāpiebilst, ka tieši staigāšana pozitīvi ietekmē to smadzeņu daļu, kas atbild par jaunas informācijas uztveri un apguvi, uzlabojot mūsu mācīšanās spējas.

Zviedrijā veiktā pētījumā arī atklāts, ka fiziskās aktivitātes ievērojami paaugstina radošumu, veicinot jaunu smadzeņu šūnu rašanos neiroģenēzes procesa laikā. Izdevumā Journal of Experimental Psychology publicēts arī pētījums, kurā apstiprināts, ka tieši staigāšana ievērojami paaugstina mūsu spēju ģenerēt jaunas idejas, radošumam un domāšanas ātrumam paaugstinoties pat par 60 procentiem. Tātad, ja cīnies ar problēmu, kurai nekādi neizdodas rast risinājumu, atliek vien doties pastaigā!

Kā tiek ietekmēta miega kvalitāte?

Kā izrādās, staigāšana veicina arī miega hormona melatonīna un labsajūtas hormona serotonīna izstrādāšanos. Fiziskās slodzes laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, savukārt, tai pēc izkustēšanās mazinoties, iestājas atslābums, kas uzlabo arī naktsmiera kvalitāti. Tāpat fiziskās slodzes laikā organisms netiek pakļauts stresam, mums arī piemirstot par ikdienas raizēm, tādējādi mazinoties negatīvajām emocijām, kas nereti neļauj iemigt, prātā joņojot tūkstošiem domu.

To apleicina arī izdevumā Sleep publicētais pētījums, kurā tika secināts, ka cilvēkiem, kuri nedēļā nodarbojās ar mērenu slodzi 3,5 stundu garumā (kā izplatītākā fiziskā aktivitāte pētījuma dalībnieku lokā tika minēta pastaigāšanās), ir krietni vieglāk iemigt, miegam arī esot ciešākam un nepārtrauktam.

Saistītie raksti

Jāpiebilst, ka pilnvērtīgs miegs un mērenā fiziskā slodze, ko nodrošina iešana, ir arī cieši saistīts ar citiem veselību veicinošiem faktoriem – lielāku mūža ilgumu, mazāku hronisku slimību attīstīšanās risku, labāku veselības stāvokli kopumā u.c.

 

http://www.delfi.lv/vina/veseliba/

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
OECD: Latvija ierindojusies otrajā vietā attiecībā uz Covid-19 epidēmijas kontroles rādītājiem
1 diena
LE
LETA
Veselam
Ja esi apmeklējis šos divus restorānus, Covid-19 uzliemojuma dēļ iesaka sekot līdzi veselības stāvoklim
1 diena
LE
LETA
Veselam
Bulciņu nācija? Atklāj, cik bieži latvieši ēd baltmaizi
1 diena

Lasītākie

LA
LA.LV
Veselam
Uga Dumpis: “Nopietnie cilvēki” saka, ka būs vēl kaut kas… 2
9 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Mazgājas autoostā, telefonu lādē lielveikalā! Rīdzinieki kopš Jāņiem bez elektrības
5 stundas
DJ
DIĀNA JANCE
Kultūra
Diāna Jance: Mēneši un gadi aizritējuši dīvaini – nobīstoties … un pierodot pie draudiem.
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Fiktīvie krēsli! VID atklāj nodokļu krāpšanās shēmu Dzintaru koncertzālē 1
8 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Piepildījušās kultūras cilvēku izskanējušās bažas. Radošo personu atbalsta mērķprogramma – izgāzusies?
6 stundas