147 dienas bez metamfetamīna 0
Mēs abi sākām smēķēt uzreiz pēc kāzām. Mums jau bija trīs skaisti bērni un pilnībā viss – darbs, mašīnas, suns. Un tad dzīvē ienāca narkotikas, kas visu iznīcināja, man tad bija 20 gadu. Mēs zaudējām visu, izņemot bērnus, kaut arī tas nebija vairs tālu. Mēs smēķējām divus gadus un tad sākām šļircēties. Mēs pārvācāmies, lai mēģinātu no tā izbēgt, bet viss kļuva vēl ļaunāk. Man vajadzēja izdarīt izvēli starp narkotikām, manu vīru un mūsu bērniem. Viņš nebija gatavs atmest, un es nevarēju neko padarīt, tāpēc es viņu pametu un atgriezos savā iepriekšējajā dzīvesvietā ar bērniem.
Divas nedēļas vēlāk viņš nonāca cietumā. Vēlāk es nolēmu tikt vaļā no atkarības un pie tā arī turēties. Tagad esmu tīra gandrīz piecus mēnešus, un man atkal ir mana māja, mans suns, mašīna, mani bērni un mana veselība gan fiziskā, gan garīgā. Ikviens, kurš zina, kam es pēdējos trīs gadus esmu izgājusi cauri, saka, ka es izskatos fantastiski, un viņi ar mani lepojas.
