4. marts – Pasaules Aptaukošanās diena
3
Izklausās jau dīvaini, ka svinam to, ka aptaukojusies ir pasaule. Patiesībā jau šī diena atgādina, ka uz zemeslodes dzīvo 8 miljardi cilvēku, un viņiem visiem draud aptaukošanās. Šobrīd vairāk nekā 1 miljards cilvēku uz mūsu planētas dzīvo ar aptaukošanos, līdz 2035. gadam ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvos jau puse planētas iedzīvotāju – aptuveni 4 miljardi cilvēku, bet liekā svara un aptaukošanās globālās ekonomiskās izmaksas līdz 2030. gadam sasniegs 3 triljonus ASV dolāru gadā. Šogad, 2026. gadā, Pasaules Aptaukošanās dienas tēma ir „8 miljardi iemeslu rīkoties pret aptaukošanos”. Šī tēma uzsver, ka ir 8 miljardi iemeslu risināt aptaukošanos kā globālu, sistēmisku problēmu, nevis tikai individuālu problēmu. Šie 8 miljardi iemeslu prasa politikas izmaiņas, stigmas mazināšanu un neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, aizsardzību.
Tā kā mani lasītāji vairumā gadījumu izlasa pirmās trīs rindkopas, tad es uzreiz šeit ielikšu nelielu aicinājumu vai pat reklāmu – labākā vieta, kur atzīmēt Pasaules Aptaukošanās dienu ir pasākums “Mans svars=Mana veselība”, ko 4. martā plkst. 17.00 Kalnciema kvartālā (Rīgā, Kalnciema ielā 35) rīkos biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar kardiologiem, endokrinologiem, psihoterapeitiem, sporta ārstiem. Tiks analizēta aptaukošanās kā hroniska slimība, būtiska sabiedrības veselības problēma, kas ietekmē cilvēku dzīves ilgumu un kvalitāti, kā arī rada nozīmīgu slogu veselības aprūpes sistēmai.
Pasākums būs izglītojošs un iedvesmojošs, vietu skaits ir ierobežots, bet informācija meklējama mājas lapā “PaSirdi.lv”. Organizatori sola dzīvas diskusijas un interesantus stāstījumus par smadzeņu lomu apetītes regulācijā un svara kontrolē, par biežākajiem uztura “klupšanas akmeņiem”, par ilgtspējīgu svara mazināšanu un ārstēšanas iespējām, par fizisko aktivitāšu lomu veselīgai svara mazināšanai. Stāstīs un diskutēs profesore, kardioloģe Iveta Mintāle, endokrinoloģes Kristīne Geldnere un Kristīne Ducena, sporta ārste Laila Ušacka, ārste, psihoterapeite Agrita Tomme, uztura speciālistes Linda Gerda Skudra un Liene Sondore, biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inses Mauriņa un citi izcili speciālisti.
Bet tagad kopā ar tiem, kas spēj lasīt ilgāk par vienu vai divām rindkopām, atgriezīsimies pie stāsta par Pasaules Aptaukošanās dienu. Šī diena katra gada 4. martā tiek atzīmēta tikai kopš 2020. gada lai cīnītos pret pieaugošo globālo aptaukošanās krīzi un aptaukošanās pandēmiju mazinātu, ieviešot reālajā dzīvē praktiskus risinājumus, palielinot informētību par lieko svaru un tā izraisītajām komplikācijām. Šajā dienā cilvēki no dažādām starptautiskām un vietējām organizācijām visā pasaulē apvienojas, lai veicinātu izpratni par pieaugošo aptaukošanās krīzi un veiktu kopīgus pasākumus, lai labotu nepareizos uzskatus par aptaukošanos, atzītu riska faktorus un meklētu reālus risinājumus.
2015. gadā 11. oktobris tika pasludināts par Pasaules aptaukošanās dienu kā ikgadēju kampaņu, lai veicinātu un atbalstītu praktiskas aktivitātes, kas palīdz sasniegt un uzturēt veselīgu svaru, tādējādi apturot aptaukošanās izplatību visā pasaulē.
2019. gadā Pasaules aptaukošanās diena pēdējo reizi tika atzīmēta 11. oktobrī, un kopš 2020. gada Pasaules aptaukošanās dienas datums ir mainīts uz 4. martu.
Pasaules Aptaukošanās dienu organizē Pasaules Aptaukošanās federācija sadarbībā Pasaules Veselības organizāciju un žurnāla “Lancet” komisiju aptaukošanās jautājumos. Pasaules Aptaukošanās federācija norāda, ka tās mērķis ir “vadīt un virzīt globālos centienus aptaukošanās samazināšanai, novēršanai un ārstēšanai”. Pasaules Aptaukošanās federācija aptaukošanos definē kā hronisku, sarežģītu slimību, ko izraisa nepilnīgas sistēmas, piemēram, veselības aprūpe, pārtikas vide, pārvaldība, plašsaziņas līdzekļi un darba vietas. Tiesa, vēl joprojām aptaukošanās daudzviet pasaulē netiek atzīta par slimību. Vēl trakāk – nepareizā izpratne ir tik dziļi iesakņojusies, ka daudzviet atzīta par vispārēju normu. Lai gan arvien vairāk organizāciju un valstu atzīst aptaukošanos par slimību, daudzi joprojām to nedara, kavējot mēģinājumus mazināt pandēmiju. Aptaukošanās, iespējams, ir svarīgākā veselības problēma šajā gadsimtā, turklāt tā straujāk pieaug valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni. Pasaules Aptaukošanās diena palīdz identificēt aptaukošanos kā slimību, kas mudina cilvēkus meklēt medicīnisko palīdzību un novirzīt sabiedrības diskusijas prom no individuālas vainošanas.
Tad kādi ir globālo organizāciju padomi Pasaules Aptaukošanās dienā? Nekas jauns:
- izvēlēties veselīgāku uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, veselīgiem taukiem un olbaltumvielām;
- ierobežot neveselīgu pārtiku, piemēram, kartupeļus, saldumus, sarkano un pārstrādātu gaļu;
- ierobežot neveselīgus dzērienus (saldus dzērienus, limonādes, kolu utt.);
- izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, tas nozīmē fiziskās aktivitātes katru dienu vismaz pusstundu, ierobežojiet ekrāna laiku un citu “sēdēšanas laiku”.
Patiesībā šādas atziņas mēs dzirdam diendienā, bet pasaules aptaukošanās epidēmija ir pārvērtusies par pandēmiju un tikai iet plašumā. Aptaukošanās pandēmija ir sarežģīta sabiedrības veselības problēma, kas atspoguļo vairākās desmitgadēs notikušas fundamentālas izmaiņas celvēces dzīvesveidā, pārtikas nodrošinājumā un izvēlē, kā arī vides apstākļos. Šī pandēmija nav tikai katra cilvēka individuāla atbildība, bet gan sistēmisku faktoru rezultāts.
Globālie aptaukošanās rādītāji pieauguši vīriešiem no 4,8% 1990. gadā līdz 14,0% 2022. gadā, bet sievietēm no 8,8% līdz 18,5%. Citiem skaitļiem pasakot to pašu, ko raksta sākumā – ja pašreizējās tendences turpināsies, globālie pieaugušo virssvara un aptaukošanās rādītāji līdz 2050. gadam pieaugs līdz aptuveni 57,4% vīriešiem un 60,3% sievietēm. Protams – augstākā aptaukošanās prevalence tiek novērota augstu ienākumu valstīs, piemēram, ASV, kur aptaukošanās skar aptuveni 43% vīriešu un 48% sieviešu. Toties šobrīd aptaukošanās pieaugums visvairāk skar vidēji bagātas valstis (diemžēl pēc aptaukošanās pandēmijas datiem mums Latviju jāpieskaita tieši šai grupai), tas saistīts ar uztura paradumu maiņu – pāreju uz ātri pagatavojamu pārtiku vai hotdogu ikdienu. Mazāk attīstītās valstīs aptaukošanās incidenci nosaka urbanizācija – tur aptaukošanās pandēmija pārņem pilsētas iedzīvotājus.
Pasaules pētnieki uzskata, ka galvenais aptaukošanās epidēmijas cēlonis ir arvien pieaugošais sedentārais dzīvesveids. Modernā sabiedrība ir sēdoša: darba sēdēšana, transporta mehānizācija, elektronisko ierīču izmantošana brīvajā laikā un vispārējā fiziskās aktivitātes samazināšanās ir noveduši pie ievērojama enerģijas tēriņa samazinājuma. Otrs iemesls, protams, ir jau vairākkārt minētais uzturs. Globāli uztura paradumi ir ļoti mainījušies, īpaši attīstītajās valstīs un urbanizētajās teritorijās. Pieaugošs augstkalorisku, apstrādātu un ātro ēdienu patēriņš, šie ēdieni bagāti taukiem, cukuru un nātriju, bet gauži nabadzīgi ar šķiedrvielām un mikroelementiem. Kā trešo pandēmijas iemeslu zinātnieki min urbanizāciju un industrializāciju, kas ir mainījušas mūsu vidi un dzīvesveidu. Pilsētu plānojumi prioritāti dod automašīnām.
Aptaukošanās ir cieši saistīta ar socioekonomisko nevienlīdzību. Zemāka ienākuma populācijas bieži vairāk patērē lētas, apstrādātas pārtikas, kurām ir augsts kalorisku saturs, pie kam nabadzīgākai populācijai ir mazāka pieeja fiziskās aktivitātes iespējām. Lai gan vide un dzīvesveids ir galvenie faktori aptaukošanās pandēmijai, ģenētiskie un bioloģiskie faktori arī ietekmē aptaukošanās risku. Tomēr ģenētika nevar izskaidrot aptaukošanās pandēmijas straujuma pieaugumu, jo cilvēku genoms nav mainījies (un nevar mainīties) tik ātri.
Visu par aptaukošanās pandēmiju vienā rakstā pateikt nav iespējams. Mans uzdevums atgādināt, ka aptaukošanās ievērojami palielina risku saslimt ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, noteiktiem vēža veidiem, skeleta un muskuļu sistēmas traucējumiem. Ir svarīgi izprast šos riskus, lai veicinātu veselīgākus dzīvesveida izvēles.
Mans padoms – sākt sportot nekad nav par vēlu, un jebkuram cilvēkam jānonāk pie iespējas vismaz pusstundu jeb veselu stundu katru dienu aktīvi sportot (vismaz līdz sviedriem). Mazāk lietosim alkoholu, jo arī alkohols palielina cilvēka aptaukošanās incidenci. Toties vairāk lietosim šķidrumu – būtu labi 2 litrus ūdens dienā. Un vēl viens aptaukošanās iemesls, ko nevajadzētu aizmirst – pilnvērtīgs miegs ļauj ēst mazāk un fiziski kustēties vairāk, tātad – rūpēsimies par veselīgu miegu.
Pasaules Aptaukošanās diena ir aicinājums dzīvot veselīgāk.
