Foto: Pexels

Aicina veselības nozares budžeta palielināšanu noteikt par valsts prioritāti 2020. gada budžetā 1

Virkne sabiedrisko organizāciju atklātā vēstulē valsts amatpersonām aicina veselības nozares budžeta palielināšanu noteikt par valsts prioritāti 2020. gada
budžetā.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Vēstulē norādīts, ka, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus – viens, vesels Latvijas iedzīvotājs 2018. gadā deva aptuveni 15 000 eiro pienesumu Latvijas IKP. Savukārt, ja šis iedzīvotājs būtu slims un gadu nevarētu strādāt, tad valsts budžeta zaudējumi ir gan neiegūtie ienākumi, gan papildu izdevumi: ārstēšanās, slimības pabalsti, iespējams, arī atbalsts ģimenei, lai nodrošinātu garantēto minimālā ienākuma līmeni, rehabilitācija utt.

Sistemātiska veselības budžeta palielināšana un lietderīgas investīcijas uzlabotu medicīnas nozares sniegto pakalpojumu pieejamību, samazinātu pacientu izmaksas par maksas medicīnas pakalpojumiem, kā arī ļautu palielināt medicīnas aprūpē strādājošo algas un noturētu jaunos ārstus Latvijā, norādīts vēstulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstules autori uzskata, ka risinājuma pamatā ir veselības budžets, kuru veido vismaz 4% no IKP ar tendenci sasniegt 6% no IKP, tādējādi Latvija tuvotos vidējam Eiropas Savienības valstu līmenim. Arī Eiropas Savienības Padomes ieteikumos Latvijai 2019. un 2020. gadam norādīts, ka Latvijā nepieciešams palielināt veselības aprūpei paredzēto publisko finansējumu, jo tas krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tas ļautu uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību.

“Tāpēc aicinām veselības nozares budžeta palielināšanu noteikt kā prioritāti un valsts budžeta 2020. gada projekta veidošanas procesā ņemt vērā, ka veselības budžeta pieaugums ļautu ne tikai uzturēt veselīgu vietējo darbaspēku, bet arī būtu garants papildu ienākumu veidošanai valsts budžetā,” norādīts vēstulē.

Vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Andrim Skridem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītajam Vitālijam Orlovam, Veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Ilmāram Dūrītim, Finanšu ministram Jānim Reiram, Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam, Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim, Labklājības ministrei Ramonai Petravičai, Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Krišam Lipšānam.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece, arodbiedrība “LABA”, LTV Televīzijas tehnisko darbinieku arodbiedrība un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.