– Vai arī vecumā, kad redze jau ļoti vāja, dabiskās metodes ir iedarbīgas? 1
– Esmu pārliecināta, ka arī gados vecāki cilvēki var ne tikai apstādināt redzes pavājināšanos, bet arī redzi atjaunot līdz tādai pakāpe, ka var lasīt bez brillēm. Metodes autors – amerikāņu acu ārsts Viljamss Beitss – apraksta gadījumus, kad, veicot palmingu un citus vingrinājumus, redzi atgūst ne tikai vājredzīgi, bet gandrīz pilnīgi akli cilvēki.
Diemžēl daudziem veciem cilvēkiem vairs nav intereses par dzīvi, tad arī redze kļūst vājāka. Tieši tādēļ tik svarīga ir attieksmes maiņa – pret sevi un apkārtējo pasauli. Redzi var saglabāt skaidru līdz pat simts gadu vecumam, ja vien ir tāds mērķis.
– Jau otro gadu piedalīsieties zināšanu festivālā “Helsus” kā Veselības dārza dalībniece. Ko šis pasākums dod jums pašai?
– Festivāls ir brīnišķīgs veids, kā sapulcināt vienuviet alternatīvo zināšanu un prasmju pārstāvjus, kuri var pastāstīt un parādīt, kā viņi var palīdzēt citiem un ko ikviens savā labā spēj darīt pats. Atšķirībā no pagājušā gada festivāla, kas notika Lucavsalā, šogad izvēlēta ļoti piemērota vieta, kurā visi zināšanu dārzi un pasākumi izvietoti daudz kompaktāk, tādēļ ceru, ka man būs iespēja paskatīties un paklausīties, ko dara citi festivāla dalībnieki.
– Ko, jūsuprāt, ikviens seniors pats vēl varētu darīt savas veselības labā? Kā pati saglabājat možu garu un izturību?
– Uzskatu, ka daudz kas atkarīgs no domām, noskaņojuma, emocionālā stāvokļa. Ja raudam un gaužamies par dzīvi, tad tā arī dzīvojam. Jāapzinās, ka jebkurš dzīves mirklis ir fantastisks, to vajag izbaudīt ar prieku un pateicību. Varam priecāties par to mazumiņu, kas mums ir, nevis bēdāties par to, kā nav.
Ļoti svarīgi ir arī katru dienu kustēties. Es nūjoju, braucu ar riteni, slēpoju un katru rītu vingroju. Možumu uzturēt man visvairāk palīdz tas, ka beidzot esmu iemācījusies pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, necenšoties viņus pārveidot, vērtēt vai kritizēt. Tas ļauj enerģiju izlietot citiem, svarīgākiem mērķiem, piemēram, darbam. Neuzskatu, ka, pensijas vecumu sasniedzot, būtu jāsēž rāmi, rokas klēpī salikušai. Pērn biju vispasaules redzes konferencē Madridē, šoruden braukšu papildināt savas zināšanas uz Vāciju.
Man ir lieli nākotnes plāni. Protams, spēkus dod arī ģimene – man ir divi dēli un trīs mazbērniņi.
