– Kas ir šīs metodes pamatā? Vai tā der ikvienam? 1
– Pats svarīgākais – apzināties, ka ikviens var sev palīdzēt. Turklāt ne tikai atjaunot redzi, bet arī novērst citas veselības problēmas. Akūtos brīžos, protams, ir nepieciešama tradicionālā medicīna, bet uzturēt un sakārtot savu veselību varam mēs paši. Nākamais solis ir ticība un pārliecība, ka šī metode strādā. Par to var pārliecināties dažādos informācijas avotos, kas pārsvarā ir angļu valodā. Jāsaprot arī, kādēļ redze kļuvusi vājāka (uzskatu, ka redze, kamēr tā vispār ir, nevar būt slikta). Tam ir dažādi iemesli, piemēram, muskuļu sasprindzinājums, pārdzīvojumi, emocijas.
Metodes pamatā ir regulārs darbs, disciplīna un neatlaidība, jo dabiska redzes atjaunošana prasa ilgu laiku – vienu divus gadus. Zināmi tikai atsevišķi gadījumi, kad cilvēki ātri tikuši no brillēm vaļā. Ik dienas jāveic vingrinājumi, jāsakārto sava emociju pasaule, jāapgūst jauni paradumi – gan skatīšanās, gan stāja, gan sēdēšana, jāmaina attieksme pret sevi un apkārtējo pasauli. Paralēli redzes atjaunošanai notiek arī dzīvesveida maiņa.
Tā dēvētās caurumbrilles, kurām caurspīdīgu lēcu vietā ir melns sīki caurumots materiāls, ir tikai palīglīdzeklis. Ar tām ērti strādāt gan ar datoru, gan lasīt, vienlaikus uzlabojot spēju fokusēt skatienu un ļaujot acs muskuļiem atslābināties. Viens no vingrinājumiem ir palmings (no anģļu val. Palm – plauksta). Tas ir pavisam vienkāršs: uz aizvērtām acīm uzliek un kādu laiku patur saberzētas, karstas plaukstas. Otrs vingrinājums ir aizvērtu acu sauļošana. Šos abus vingrinājumus ikdienā vajadzētu veikt visiem, kam ir kādas redzes problēmas.
Tomēr dabiska redzes atjaunošana nav sporta treniņš, kurā mācās ātri skriet vai cilāt svaru bumbas. Tā ir sevis iepazīšana, paļaušanās uz Visuma spēkiem.
Visiem, kam vajadzīga skaidra redze tuvumā, lai veiktu smalkus darbus, piemēram, lasītu, šūtu vai adītu, ļoti svarīgi ievērot pauzes – ik pēc pusstundas acis ir jāatpūtina, jāpaskatās tālumā, jāizkustas pašam.
– Pieņemts uzskatīt, ka novecojot redze pasliktinās – tur neko nevar darīt, un bez brillēm neiztikt. Vai tā tiešām ir? Kā parūpēties par labas redzes saglabāšanu?
– To mums cenšas iestāstīt jau no mazām dienām. Acu ārsts saka: “Uzliec šīs brillītes! Spiež? Nekas, pieradīsi un būs labi.” Tā cilvēks tiek pieradināts pie arvien stiprākām brillēm. Tas ir virziens, kurā iet klasiskā medicīna. Strādājot pašam ar sevi, regulāri veicot vingrinājumus, var apturēt acu novecošanu un saglabāt skaidru redzi. Dzīves laikā taču neesam neko darījuši, lai parūpētos par savām acīm – ļāvuši stingi blenzt tuvumā, pārāk reti mirkšķinām, neesam centušies attīstīt sānu redzi, pārāk sekli elpojam.
