Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” projektu vadītāja Daina Podziņa.
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” projektu vadītāja Daina Podziņa.
Foto: Timurs Subhankulovs

Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1

Katrā ģimenē pienāk laiks, kad bērns sāk interesēties un uzdot jautājumus par pretējo dzimumu. Lai veidotu veiksmīgu dialogu, vecākiem ir jābūt izpratnei, kas ir intimitāte, mīlestība, draudzīgums un seksualitāte, tas ir saistīts ar viņu pašu zināšanām, ja nav zināmi pareizākie sarunas veidošanas rīki, ir nepieciešama palīdzība, īpaši, ja ģimenē aug jaunietis ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 ēdieni, kas sniegs līdzīgu efektu kā “Ozempic” un liks taukiem no vēdera atkāpties
“Putinam steidzami nepieciešama ārstu palīdzība – šoreiz viss ir nopietni.” Eksperts par situāciju Kremļa bunkurā 225
Kokteilis
11 interesanti padomi, kas palīdzēs jums izskatīties jaunākiem, nekā patiesībā esat
Lasīt citas ziņas
Nereti sabiedrība un arī paši cilvēki ar garīga rakstura vai kustību traucējumiem uzskata, ka tuvība tiek attiecināta tikai uz seksuālām attiecībām,

bet nepadomā, cik liela loma ir emocionalitātei – pieskārienam, samīļošanai, draudzīgām sarunām, kopā pavadītam laikam – arī tas veido intimitāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai palīdzētu līdzcilvēkiem veidot konstruktīvu dialogu un dot iespēju ikvienam izpaust savas jūtas, 2018. gada novembrī Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” sāka projektu “Speciālās intimitātes izglītotājs”.

“Mēs ar sadarbības partneriem no ES valstīm – Itāliju, Spāniju, Rumāniju un Kipru – šobrīd izstrādājam programmu, kas domāta vecākiem, sociālajiem darbiniekiem, jebkuram, kurš ir kontaktā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai runātu un izprastu, ka arī šiem cilvēkiem ir vajadzības. Lai zinātu, kā ar viņiem pareizi runāt, palīdzēt un apmācīt,” skaidro viena no projekta veidotājām Latvijā, projektu vadītāja Daina Podziņa.

Sešu mēnešu laikā ir veikta 20 cilvēku mērķa grupas aptauja, lai uzzinātu, vai šāda programma viņus interesētu. Uz vajadzīgo zināšanu bāzes tiek izstrādāts apmācību kurss, kurā ietilps astoņas nodarbības. Tas būs pieejams internetā – pašizglītošanās programma tiem, kuriem ir saskarsme ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Izpētes laikā projekta izstrādātāji centās noskaidrot, kāds ir šo pietuvināto cilvēku izpratnes līmenis, vai viņi vispār atzīst, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir vajadzības. Iepriecināja, ka cilvēki apzinās savu neizpratni par šo tēmu un saprot, ka nepieciešama palīdzība.

Universāla padoma, kā runāt par intimitāti, nav, jo ir dažādi un ļoti atšķirīgi invaliditātes veidi un katram ir savi izaicinājumi,

neredzīgai personai būs nepieciešama sava pieeja, cilvēkam ratiņkrēslā – pavisam cita, savukārt cilvēkiem ar intelektuālo invaliditāti pilnīgi atšķirīga, bet pats galvenais ir neizvairīties un runāt par šiem jautājumiem. “Jebkuram cilvēkam kādā brīdī rodas šie jautājumi – galvenais neizvairīties,” pamāca Daina Podziņa.

Cilvēkiem ar intelektuālu invaliditāti tas var būt krietni vēlāk nekā citiem, bet arī viņiem tajā brīdī ir jāskaidro, jāmāca un atklāti jārunā.

Otrs zelta likums – izkopt elementāru mīļu saskarsmi un fizisku tuvību ģimenē. Tā ir samīļošana, pieskaršanās, rokas turēšana, lai cilvēks pierod pie fiziskas tuvības un saprot, ka tā cilvēki izrāda emocijas un rūpes.

“Trešais padoms – kad ir šī interese, ir jāmeklē materiāli, kas ir pieejami, iespējams, jānoskatās kāda filma, pēc tās jāskaidro par sekām, tas, ka bez otras personas piekrišanas tuvība nav iespējama, un viss pārējais,” teic “Apeirona” projektu vadītāja.

Daudziem cilvēkiem ar invaliditāti dzimumakts arī, iespējams, ir vēls un nesasniedzams solis, tad ir jāmāca pašapmierināšanās tehnikas.

Jāatklāj iespēja izmantot dažādus seksuālos palīglīdzekļus. Daudzi gan baidās par to runāt, uzskatot, ka, ignorējot šo tematu, cilvēks nenodarbosies ar seksu, bet jebkuram cilvēkam ir tuvības vajadzība, to noliegt ir muļķīgi.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, cilvēkiem ratiņkrēslā pēc gūtas traumas ir grūti pierast pie jaunās situācijas, bet tas jau nenozīmē, ka viņa vajadzības ir pazudušas, tad kādēļ nerunāt par to, nepalīdzēt? Vajadzības un instinkti saglabājas. Un tādēļ ir jādomā par to, kā cilvēks var izpausties un dzīvot pēc iespējas cilvēka cienīgāku dzīvi tāpat kā citi. Ja saruna neveidojas ģimenes lokā, ir jāmeklē ārēja palīdzība, ko sniegs šobrīd izstrādes posmā vēl esošs “Apeirona” starptautiskais projekts.

Līdz septembrim tiks pabeigts projekta pirmais kurss, tad pēc Jaungada diviem trim vecākiem un aprūpētājiem no katras valsts notiks pirmās apmācības un 2020. gada pavasarī sāksies otrais posms, kurā kopā ar speciālistiem, uzlabojot apmācību saturu, to sāks testēt jau plašāk. Informācija būs pieejama gan Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” mājaslapā, gan “Special Intimacy Needs Educator” projekta mājaslapā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.