Par pārcelšanos – 13 489 eiro. Arī psihiatrus aizvilina prom no Rīgas 0
Veselības ministrija (VM) jūnijā un jūlijā ir saņēmusi 94 pieteikumus no ārstiem un vidējā medicīnas personāla, kuros izteikta vēlme strādāt ārpus Rīgas. VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka liela daļa no pretendentiem ir psihiatri, kuri vēlas strādāt gan Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, gan arī tāda paša profila slimnīcā Strenčos.
Par pārcelšanos uz Rēzekni – 13 489 eiro
Tiem ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, māsu palīgiem, vecmātēm, fizioterapeitiem un ergoterapeitiem, kuri ir gatavi doties darbā uz reģioniem, ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēti atbalsta veidi ar kopējo finansējumu gandrīz 10 milj. eiro apmērā pieciem gadiem. Šo atbalstu var saņemt tie mediķi, kas jau strādā vai vēlas strādāt ne tikai slimnīcās, bet arī ģimenes ārstu, kā arī psihiatrijas praksēs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Piemēram, ja ārsts grib no Rīgas pārcelties uz Valmieru, lai strādātu Vidzemes slimnīcā, un viņam ir sieva un divi bērni, tad izmaksātā atbalsta apjoms ir 10 792 eiro. Šajā naudas summā ietilpst piecas ārsta mēnešalgas, kas noteiktas, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par zemākās likmes algām, viena mēnešalga par katru ģimenes locekli, kā arī uzturēšanās nauda 60 – 200 eiro mēnesī, kas tiek maksāta vienu gadu.
Vai, piemēram, ģimenes ārsts kopā ar ģimeni, kurā ir vīrs un divi bērni, vēlas pārcelties no Rīgas uz Rēzekni, lai pārņemtu ģimenes ārsta praksi, tad valsts viņam izmaksā 13 489 eiro lielu atbalsta finansējumu.
“Rīga man par lielu!”
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pediatrei Dacei Rudzinskai augusta beigās apritēs gads, kopš viņa ir sertificēta ārste. Viņa pastāstīja, ka jau studiju laikā nolēmusi nepalikt Rīgā, kaut gan pati ir rīdziniece, un doties uz kādu mazāku pilsētu. “Rīga man vienmēr likusies par lielu un vienmēr esmu ilgojusies pēc pilsētas bez auto sastrēgumiem, kuru var izstaigāt kājām vai izbraukāt ar velosipēdu. Nolēmu mainīt vidi un doties uz Balviem. Esmu saņēmusi 8000 eiro pārcelšanās kompensāciju, labi izremontētu dzīvokli un labi apmaksātu darbu. Šaubos, vai Rīgā es varētu tik labi nopelnīt par vienas slodzes darbu un dežūrām, turklāt strādājot tikai vienā darba vietā,” pastāstīja daktere Rudzinska.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatre Jūlija Rudenko, kuras dzimtā puse ir Latgale un kura tāpat kā daktere Rudzinska psihiatra sertifikātu ieguvusi aizvadītajā gadā un arī jau rezidentūras laikā bija nolēmusi nevis cīnīties par vietu Rīgā, bet strādāt Strenčos, tomēr nav pieteikusies VM izsludinātajā programmā. “Pieci gadi ir ilgs laiks, un es neesmu pārliecināta, vai strādāšu Strenčos visu šo laiku. Kaut gan man ir iedots labs dzīvoklis, arī alga ir laba, tomēr grūti paredzēt, vai te palikšu uz visiem laikiem. Ja dzīve iegrozītos tā, ka būtu jādodas projām agrāk nekā pēc pieciem gadiem, tad man būtu jāatmaksā no valsts saņemtā nauda, un es šo risku nevēlos,” skaidroja daktere Rudenko.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Maija Ancveriņa pastāstīja, ka slimnīcai būtu nepieciešami vēl desmit psihiatri un ka šeit ļoti tiek gaidīti jaunie ārsti. Viņiem tiekot dota iespēja dzīvot vēsturiskajā labi koptajā dakteru mājā un bērnus vest uz tuvējo bērnudārzu un skolu, kā arī nodrošināta pieklājīga alga.
Pēc pieciem gadiem vērtēs
“Pēc pieciem gadiem varēs spriest, vai tie ārsti un medicīnas māsas, kas izvēlējušies darbu ārpus Rīgas, būs tur iedzīvojušies uz palikšanu. Uz reģioniem dodas arī rezidenti cerībā, ka, saņemot ārsta sertifikātu, strādās reģionālajās slimnīcās. Rezidents Rīgā pēc nodokļu nomaksas saņem apmēram 640 eiro, bet tiem rezidentiem, kas mācās un strādā reģionos, tiek piemaksāti vēl 30 procenti no šīs algas,” sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, kuram tūdaļ beigsies pēdējais rezidentūras gads internajā medicīnā un kurš kā pilntiesīgs dakteris tomēr nolēmis palikt galvaspilsētā, lai strādātu P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš uzskata, ka slimnīcas reģionos tiecas saglabāt augstāko kategoriju (ministrija visas slimnīcas iedalījusi četros līmeņos) un tas nozīmē, ka tur jābūt pietiekamam mediķu skaitam, lai nodrošinātu diennakts dežūras. Bet ne vienmēr tas izdodas, tādēļ slimnīcās dežūras uzticot arī ārstiem stažieriem bez sertifikātiem, kas nav pieļaujams. K. Rācenis atzina, ka VM piedāvātā programma reģionu nodrošināšanai ar mediķiem strādā labi, bet tikai laiks parādīs, vai tā ir ilgtspējīga.
Slimnīcas jau iepriekš, negaidot VM piedāvāto programmu, meklēja iespējas speciālistu piesaistīšanai. Piemēram, Cēsu klīnika kopā ar pašvaldību 2014. gadā izveidoja jauno speciālistu iesaistes programmu, izvērtēja, kāda ir slimnīcā strādājošo mediķu vecuma struktūra, cik cilvēku dosies pensijā un cik jauno speciālistu būs nepieciešams. Patlaban klīnikā strādājot astoņi jaunie ārsti, kuri tiek nodrošināti ar labiem dzīvokļiem un labākām algām nekā galvaspilsētā.
Valsts atbalsta projekts, stimulējot mediķu pārcelšanos uz reģioniem
* Piecos gados plānots:
– piesaistīt 1420 ārstniecības personas;
– finansiāli atbalstīt 100 ģimenes ārstu prakses.
* Liela mediķu interese ir par Alūksni, Balviem, Gulbeni, Jaunpiebalgu, Liepāju, Siguldu, Tukumu un Ventspili.
* Iestādes, kurās strādās atbalstāmie mediķi:
Daugavpils reģionālā slimnīca,
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca,
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca,
Jēkabpils reģionālā slimnīca,
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība,
Cēsu klīnika,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests,
Vidzemes slimnīca.
Avots: Veselības ministrija
