Zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka ne visiem dzīves nogalē draud specifiskā “vecuma smaka” – no tās iespējams arī atbrīvoties 0
Lai arī sabiedrībā par to runā maz, daudzi uzskata, ka specifiskā “vecuma smarža” ir neizbēgama novecošanas pazīme. Taču jauni pētījumi šo pieņēmumu apgāž, ne tikai atklājot tās patieso cēloni, bet arī pierādot, ka tā piemīt ne visiem. Vēl vairāk – no nevēlamā aromāta ir iespējams atbrīvoties.
Fenomens, ko dēvē par “vecuma smaržu”, ir zināms visā pasaulē, taču bieži tā tiek uzskatīta par pārāk delikātu tēmu, lai par to runātu atklāti.
Vai tā ir tikai nepatīkama parādība, vai tomēr nopietnāku veselības problēmu pazīme? Par laimi, zinātne pēdējos gados aktīvi meklē atbildes uz to, raksta “Daily Mail”.
“Zinātne jau sen ir pierādījusi, ka cilvēka ķermeņa aromāts var daudz pastāstīt par viņa veselību,” skaidro Leslija Kenija, Oksfordas Ilgmūžības projekta (Oxford Longevity Project) līdzdibinātāja. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas sadarbībā ar Oksfordas Universitāti veicina sabiedrības izpratni par veselīgu novecošanu.
Vecumam raksturīgais aromāts var parādīties jau pusmūžā.
Šī fenomena izpētē līderi ir Japānas zinātnieki, kuri tam veltījuši jau divdesmit piecus gadus. Pirmie nozīmīgi atklājumi tika veikti 2001. gadā.
Pētnieki analizēja 22 dažāda vecuma cilvēku sviedru paraugus un konstatēja, ka pēc 40 gadu sliekšņa organismā pastiprināti veidojas ķīmiska viela – 2-nonenāls. Cilvēki šo aromātu raksturo kā nepatīkamu, nedaudz eļļainu un sīvu, citi to salīdzina ar naftalīna smaku apvienojumā ar sasmakuša pagraba gaisu.
Japānas pētnieki pieļāva, ka 2-nonenāls rodas, kad oksidatīvā stresa ietekmē sāk noārdīties ādā esošie tauki.
Oksidatīvais stress ir šūnu bojājums, ko izraisa brīvie radikāļi – agresīvas molekulas, kas veidojas gan organisma iekšējos procesos, gan ārējās vides ietekmē. Līdz ar gadiem organisma dabiskā aizsardzība pret tiem vājinās, jo samazinās tādu antioksidantu kā C un E vitamīna līmenis.
Vēlāk, 2021. gadā, cits pētījums atklāja, ka 2-nonenāla uzkrāšanās ne tikai rada nepatīkamu smaržu, bet arī paātrina ādas novecošanos.
Laboratorijas apstākļos tika pierādīts, ka šī viela veicina ādas virskārtas šūnu (keratinocītu) pašiznīcināšanos, kā rezultātā āda kļūst plānāka un lēnāk atjaunojas.
Līdzīgas vecuma smaržas pārmaiņas konstatētas arī dzīvniekiem – trušiem, pērtiķiem, bet nesen Dienvidkorejas zinātnieki pierādīja, ka vecumam raksturīgu aromātu izdala arī peles.
Svarīgi – ne visiem cilvēkiem dzīves nogalē rodas šis specifiskais aromāts.
Jau pieminētajā 2001. gada pētījumā pusei dalībnieku, kas bija vecāki par 60 gadiem, 2-nonenāla klātbūtne bija tik niecīga, ka to tikpat kā nevarēja konstatēt.
Kā cīnīties ar nevēlamo aromātu?
Diemžēl 2-nonenāls ir noturīgs. Tas iesūcas ādas dziļākajos slāņos, un, tā kā ādas šūnas ar gadiem atjaunojas lēnāk, organisms to izvada gausi. Tādēļ ne duša, ne smaržas nespēj šo aromātu pilnībā nomākt. Cīņa jāsāk “no iekšpuses”.
Aromāts veidojas oksidējoties ādas taukiem jeb sebumam. Jaunībā tie piešķir ādai maigu un patīkamu smaržu, kāda raksturīga zīdaiņiem. Taču gadu gaitā tas sāk oksidēties un sasmok – gluži kā veca eļļa.
Pētījumi rāda, ka aromāts kļūst intensīvāks, ja uzturā trūkst antioksidantu.
Tādēļ eksperti iesaka regulāri ēst sēnes, kas ir bagātas ar ergotioneīnu – spēcīgu antioksidantu ar pretiekaisuma īpašībām, kas var mazināt tauku oksidēšanos ādā.
Ergotioneīnu var iegūt no jebkurām sēnēm, taču īpaši bagātas ar to ir šitaki sēnes un austersēnes. To satur arī sarkanās un melnās pupiņas.
Sēnes satur vēl vienu vērtīgu vielu – spermidīnu, kas organismā aktivizē šūnu pašattīrīšanās un atjaunošanās procesu.
Tas savukārt paātrina veco šūnu nomaiņu, palīdzot organismam ātrāk atbrīvoties no uzkrātā 2-nonenāla.
Talkā var nākt arī baklažāni. Tie satur daudz polifenolu – augu izcelsmes antioksidantu. Zinātnieki pierādījuši, ka baklažānu ekstrakts spēj efektīvi neitralizēt 2-nonenālu un, iespējams, pat kavēt tā veidošanos.
