Grāmatas vāka modele Alisija Trošina – uz grāmatas vāka, divu nedēļu vecumā un tagad.
Grāmatas vāka modele Alisija Trošina – uz grāmatas vāka, divu nedēļu vecumā un tagad.
Publicitātes foto, Paula Kinne

FOTO: Sarunas par dziedinošām dzemdībām dažādās Latvijas pilsētās 0

Septembrī, iznākot grāmatai “Dziedinošas dzemdības”, Rīgā atklāšanas pasākums pulcināja kā grāmatas autores – žurnālistes un dūlas Lindas Rozenbahas atbalstītājus, tā vecmātes un sievietes, kas darba tapšanā dalījušās ar savas dzīves dziļākajiem jautājumiem, emocionālajiem bezdibeņiem un pārsteidzošu pieredzi tapšanā par mammu – ar pirmo, otro, trešo vai pat piekto reizi.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Dzemdības ir viens no intīmākajiem, trauslākajiem, spēcīgākajiem un sievietes būtību transformējošākajiem procesiem, tāpēc apzināties iespējas, kā tās padarīt par sevis dziedinājumu, ir nozīmīgi ikvienai sievietei – jau esošai mātei, grūtniecei vai vēl nedzemdējušai sievietei.

Lai dalītos ar grāmatā ietverto un sieviešu stāstos uzticēto bagātību, autore organizē vairākas tikšanās ar lasītājām citviet Latvijā.

Pirmā tikšanās jau notikusi Valmierā.

Plānotās tikšanās:

CITI ŠOBRĪD LASA

12. oktobrī Siguldā
16. oktobrī Rīgā
18. oktobrī Dobelē
7. novembrī Rīgā
24. novembrī Jūrmalā
30. novembrī Saldū

Būs tikšanās arī Liepājā un Krāslavā.

Daži no pasākumiem ir organizēti par maksu, atsevišķi – par ziedojumiem un bezmaksas. Vairāk informācijas par pasākumiem: www.gaidibas.lv.

Grāmatas atklāšanā – vecmātes izplūst sirsnības asarās

Vecmātes, kuras dalījušās ar savām zināšanām un iedvesmojušas grāmatā. No labās: ilggadēja Rīgas Dzemdību nama vecmāte Gunta Freimane, mājdzemdību ārste un vecmāte Dina Ceple, vecmāte mājdzemdībās un Siguldas slimnīcā Iveta Bērziņa. Grāmatā piedalījusies arī mājdzemdību vecmāte Rudīte Brūvere.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Publicitātes foto – Paula Kinne.

Vecmātes, kuras dalījušās ar savām zināšanām un iedvesmojušas grāmatā. No labās: ilggadēja Rīgas Dzemdību nama vecmāte Gunta Freimane, mājdzemdību ārste un vecmāte Dina Ceple, vecmāte mājdzemdībās un Siguldas slimnīcā Iveta Bērziņa. Grāmatā piedalījusies arī mājdzemdību vecmāte Rudīte Brūvere.

Pasākums Rīgā pulcināja vienuviet gan mammas, kas uzticējušas autorei savus sarežģītos bērniņu gaidīšanas un pasaulē laišanas stāstu, gan viņu vecmātes. Un dažkārt, pat sievietēm varbūt vēl tobrīd neapzinoties, satiekot savu īsto vecmāti, caur dzemdību pieredzi notikusi milzīga psiholoģiska izlāde, emocionālais tuvums dziedinājis bērnības traumas, sievietes dvēselei pēkšņi notikusi brīvlaišana vai vecmātes sirsnība palīdzējusi atvērt daudzus kambarus sievietes apziņā un izlaist no tiem sāpes, bailes, neziņu, lai piepildītu sevi ar mieru, paļāvību un siltu ticību sev.

Vecmātes un dūlas Līgas Giniborgas pēcsajūtas: “Jaudīgie sieviešu stāsti, kas aizkustina līdz asarām, par drosmi domāt plašāk, sadzirdēt sevi, bērniņu un Dieva aicinājumu, par izvēlēm, ticību un mīlestību. Vecmātes, kas nebaidās veidot attiecības, kas iemīl sievieti, klausās un sadzird, aprūpē un tic viņu varēšanai. Apļi, kas noslēdzas, spirāles, kas rod veselīgus turpinājumus, cilpas, no kurām ir izeja, mīlestības mezgli, kas manā un tavā lakatiņā.”

Grāmatas autore Linda Rozenbaha, lasot kādu no stāstiem.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Grāmatas autore Linda Rozenbaha, lasot vienu no grāmatas stāstiem.

Ja esi bērniņa gaidībās vai jau esi mamma, ja pat tikai plāno mazuli vai tieši otrādi – ja bijusi sāpīga pieredze dzemdībās un tu meklē atbildes – nāc dalīties, klausīties, sadzirdēt un izdzīvot līdz, uzdot jautājumus un iespējams, rast SAVAS atbildes! Tikšanās ir sievietēm, kas apzinās, ka dzemdības ir prātu, ķermeni un sirdi savstarpēji ietekmējošs un saistīts notikums.

Grāmatas vāka fotogrāfe Evija Gruzna ievēroja būtisku niansi – zāle bija iekārtota tā, ka skatītāji sevi redzēja spogulī. Un tajā ir milzīga līdzība ar dzemdībām – arī tajās ļoti ieskaties sevī.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Grāmatas vāka fotogrāfe Evija Gruzna ievēroja būtisku niansi – zāle bija iekārtota tā, ka skatītāji sevi redzēja spogulī. Un tajā ir milzīga līdzība ar dzemdībām – arī tajās ļoti ieskaties sevī.

Dejotāja Agate Kļaviņa izdejoja sevis kā mammas emocijas kopā ar savu jaunāko bērniņu. Bet grāmatā atrodami abi viņu dzemdību stāsti. “Tagad biju pārliecināta, ka ne jau atbilžu meklējumi un baiļu pārvarēšana, bet gan būšana šajā mīlestībā, kuru tobrīd piedzīvoju, ir manas dzīves sūtība” pēc pēdējām dzemdībām atzīst Agate.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Dejotāja Agate Kļaviņa izdejoja sevis kā mammas emocijas kopā ar savu jaunāko bērniņu. Bet grāmatā atrodami abi viņu dzemdību stāsti. “Tagad biju pārliecināta, ka ne jau atbilžu meklējumi un baiļu pārvarēšana, bet gan būšana šajā mīlestībā, kuru tobrīd piedzīvoju, ir manas dzīves sūtība” pēc pēdējām dzemdībām atzīst Agate.

Drosmīgā mamma Valērija Trošina, kas bija gatava divas nedēļas pēc dzemdībām pozēt vāka fotogrāfijai. Kopā ar vīru Vjačeslavu, meitiņu Alisiju.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Drosmīgā mamma Valērija Trošina, kas bija gatava divas nedēļas pēc dzemdībām pozēt vāka fotogrāfijai. Kopā ar vīru Vjačeslavu, meitiņu Alisiju.

Latvijas Dūlu apvienības vadītāja Inga Babure simboliski pasniedz augļus – jo tos ievāc rudenī, gluži kā svin šīs grāmatas piedzimšanu.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Latvijas Dūlu apvienības vadītāja Inga Babure simboliski pasniedz augļus – jo tos ievāc rudenī, gluži kā svin šīs grāmatas piedzimšanu.

Ansamblis “Taka” dziedājums gan pasvītroja sievietes spēku, dziedot “Kalniem pāri”, gan aizkustināja ar dziesmu nezināmā valodā, jo arī dzemdībās ir viena valoda.
Publicitātes foto, Paula Kinne

Ansamblis “Taka” dziedājums gan pasvītroja sievietes spēku, dziedot “Kalniem pāri”, gan aizkustināja ar dziesmu nezināmā valodā, jo arī dzemdībās ir viena valoda.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.