Atrast pareizu terapiju menopauzē 0
Ārstu uzdevums ir veselības problēmu gadījumos izrakstīt pacientam medikamentus. Tomēr mediķis nezina, vai konkrētā indivīda organismam vispār ir atbildes reakcija uz šīm zālēm un vai tās viņam nevar nodarīt ko sliktu. Piemēram, sievietēm menopauzes laikā, kad olnīcu funkcija izsīkst un vairs netiek sintezēts estrogēns (sievietes svarīgākais dzimumhormons), tiek rekomendēta hormonu aizstāšanas terapija. No vienas puses, tas ir pareizi, jo estrogēns darbojas pret osteoporozi un pret kardiovaskulārajām saslimšanām – infarktiem un insultiem. Taču mēdz būt arī sievietes, kurām ir estrogēna receptoru deficīts vai estrogēna metabolisma galaprodukti netiek pietiekami izvadīti no organisma. Tādos gadījumos estrogēni, kurus sieviete uzņem mākslīgi, hormonu aizvietojošās terapijas ceļā, konkrētajai pacientei var būt pat ļoti kaitīgi, jo akumulēsies organismā nepareizā veidā, izraisot trombozes vai onkoloģiskus procesus. Tad nav brīnums, ka šādām sievietēm, uzsākot lietot hormonus menopauzē, attīstās ļaundabīgi procesi – dzemdes kakliņa vai krūts vēzis.
Ģenētiskie testi savukārt rāda, kā konkrētās sievietes organisms pārstrādā estrogēnus un kādas reakcijas potenciāli var rasties. Ja analīzes atklāj, ka gēni ir ar sliktu predispozīciju, kā mēdz teikt dakteri, to var ņemt vērā un ieteikt rūpīgi izvērtēt hormonu aizstāšanas terapijas nepieciešamību un varbūt labāk izvēlēties organismam nekaitīgas zāles.
Var nākties mainīt dzīvesveidu
Ja analīzes rāda, ka sievietei draud, piemēram, krūts vēzis, viņai tiks ieteikti tieši viņas organismam nepieciešamie vitamīni, mikroelementi, pārtikas produkti un dažādi profilaktiskie pasākumi, lai neveidotos šī saslimšana. Iespējams izvēlēties arī tādu taktiku, kādu izmantoja Andželīna Džolija, – noņemt krūtis. Pēc ārstes Janas Janovskas ieskatiem, aktrise darīja pareizi, jo analīzes atklāja, ka viņas organisma aizsargreakcijas darbojas vāji, bet risks saslimt ar krūts vēzi ir ļoti augsts. Ja tas ir vidēji augsts vai pat zems, var pietikt ar to, ka sieviete izvēlas piemērotāku pārtiku, maina ēšanas paradumus, nesmēķē, pārmērīgi nelieto alkoholiskos dzērienus un izmanto atbilstīgus uztura bagātinātājus un zāles – tādas, ko ieteicis speciālists, nevis haotiski un pēc sava prāta.
Analīzes un vajadzības
Iespējams izvēlēties dažādus ģenētiskos testus saistībā ar svara pieaugumu, autoimūno sistēmu, dermatoloģiju, ginekoloģiju, gastroenteroloģiju, neiroloģiju – atbilstīgi iedzimtībai, simptomiem, vēlmēm, kā arī finansiālajam stāvoklim. Ģenētiskās analīzes var veikt arī bērniem jau kopš dzimšanas – ir pieejama tā sauktā pediatrijas pakete.
“Kad pacients atnāk uz konsultāciju, es ļoti rūpīgi ievācu anamnēzi – kādas saslimšanas bijušas ģimenē, ar kādām kaitēm pats sirgst, kādas patlaban ir sūdzības,” savu darbu raksturo daktere Jana Janovska. “Ja cilvēks izvēlas bāzes programmu, izmeklē pamatgēnu mutācijas, kas vispārīgi atklāj organisma spējas un aizsardzības funkcijas. Savukārt ja pacients uzsver, ka māte vai tēvs nomiris no infarkta vai insulta vai pašam ir bažas par šādām vainām, piedāvājam pavisam citu izmeklēšanas metodi, kurā sīki izvērtē visus kardiovaskulāro slimību riskus. Tad var saprast, kas notiek konkrētā cilvēka organisma receptoros, gēnos, kādus medikamentus vēlams lietot, kādus – ne.”
Ja ir liekais svars un to nekādi neizdodas nomest, arī tad iespējams palūkoties gēnos – vai tas tiešām ir ģenētiski determinēts, vai tomēr to var koriģēt, jo ģenētika nespēlē nekādu lomu.
Daudzus stiprā dzimuma pārstāvjus uztrauc plikpaurība. Ja vīrietis zina, ka tēvam un vectēvam izkrituši mati un arī pašam ir šāda tendence, lai pasargātu sevi no šīs problēmas, viņš ļoti bieži tiek ārstēts ar dažādiem losjoniem vai zālēm. Pēc gēnu analīzēm var uzzināt, vai vispār ir vērts tērēt naudu dažādiem līdzekļiem, – tests konkrētajam pacientam parādīs terapijas efektivitāti un iespēju loku.
