Foto: SHUTTERSTOCK

Pirmā grupa jeb pastāvīgās pazīmes var būt saistītas ar personības traucējumiem. Par tādiem cilvēkiem saka, ka viņiem ir “smags” vai sarežģīts raksturs, ka ar viņiem grūti sadzīvot – viņiem ir grūti kontrolēt savas ikdienišķās emocijas. Līdzīgas grūtības varētu būt cilvēkiem, kuri ļoti ātri apvainojas, vienmēr piekāpjas vai arī tieši otrādi – ir ļoti nepiekāpīgi, tāpat arī tiem, kuri reaģē ļoti impulsīvi, vētraini vai ir pārspīlēti aizdomīgi un kontrolējoši. Tie ir tikai daži piemēri. Mums katram ir savas grūtības, ar ko dzīves laikā jātiek galā, tomēr dažreiz jūtam, ka saskarsme ar kādu prasa no mums pārāk daudz un nevaram būt brīvi, ka ar otru jāauklējas vai tieši pretēji – jāuzmanās, lai neizprovocētu agresiju. 3

Ja rodas aizdomas, ka tuviniekam, iespējams, nepieciešama palīdzība, būtu labi ar viņu par to runāt un rosināt doties pie ārsta. Vislabāk, ja saruna notiek drīz pēc kādas epizodes, kad psihiskie traucējumi izpaudušies, bet Jūsu ar šo situāciju saistītās emocijas jau norimušas – vairs nejūtat dusmas vai aizkaitinājumu, kas var veicināt sarunas negatīvu iznākumu. Sarunas laikā ir jāizrāda labvēlība, nosvērtība, sapratne un rūpes. Svarīgi ir minēt vairākas konkrētas lietas un situācijas, kuras Jūs esat novērojis. Vispārīgi izteikumi “Ar tevi viss nav labi” būs aizskaroši, un pastāv iespēja, ka tie izraisīs pretestību visam, ko gribat teikt. Jāizvairās no attieksmes pret otru kā pret “nabadziņu” vai no augstprātīga pārākuma pozīcijas. Lai sarunai būtu pozitīvs iznākums, jāpaskaidro, kā tas viss liek justies Jums pašam, piemēram – “man tas ir par grūtu, es par tevi raizējos”, “es baidos, ka nenotiek kas slikts”, “tas mani sāpina un iztukšo”, “man žēl, ka Tu tā mokies”, “Es vēlos tev palīdzēt” u.tml.

Palīdzība šajā gadījumā būtu vajadzīga tad, ja ar cilvēka raksturu saistītās grūtības ir ļoti izteiktas – tādas, ka gandrīz ikvienam jau ir smagi un nomācoši kopā ar šo cilvēku atrasties darbā vai ģimenē. Vai grūtības pamudinās šo cilvēku apmeklēt ārstu? Parasti nē. Un tā tas ir tik ilgi, kamēr apkārtējie cieš vairāk nekā cilvēks pats. Kaut kas sāk mainīties tad, kad dzīve šim cilvēkam sāk “brukt” kopā – izjūk ģimene, rodas sarežģījumi darbā, piemeklē neveiksmes un atteikumi.

Reklāma
Reklāma
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas
Otra traucējumu grupa saistās ar emociju, domāšanas un uzvedības izmaiņām, kas agrāk nav bijušas. Tās var būt dažādas – ilgstoši slikts garastāvoklis, pārmērīgi pacilāts garastāvoklis, raudulīgums, ātra aizsvilšanās, nervozitāte, nemiers, trauksme, lielas raizes par sīkumiem, nepamatotas bailes, spēku izsīkums, nomāktība, apātija, higiēnas neievērošana, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumi, halucinācijas u.c. Tāpat var pievienoties arī dažādas fiziskas izpausmes – galvassāpes, elpas trūkums, gremošanas traucējumi, ēstgribas izmaiņas u.c. Svarīgi ir tas, vai šīs grūtības ir saskaņā ar dzīves situāciju. Ir adekvāti, dabiski pārdzīvot un raizēties, ja ir nepatikšanas, raudāt, ja ir nomiris tuvinieks, kā arī – lidināties pēdu virs zemes iemīloties. Nav adekvāti izplūst asarās, ja kāds dusmīgi paskatās, ar vieglu roku aizņemties naudu dārgai izklaidei, nezinot, kā varēs parādu atmaksāt, augas dienas pavadīt gultā, ja tam nav fizisku iemeslu. Būtībā jebkādas situācijai neatbilstošas emocijas un uzvedība, kas atkārtojas, var norādīt uz psihiska rakstura traucējumiem, bet, vai tā tiešām ir, noteikt varēs tikai ārsts. Sabiedrība mūsdienās ir ļoti zinoša un izglītota, tomēr ar savstarpēju diagnožu noteikšanu var ļoti nodarīt pāri – gan sev, gan otram.
Ja rodas aizdomas, ka tuviniekam, iespējams, nepieciešama palīdzība, būtu labi ar viņu par to runāt un rosināt doties pie ārsta. Vislabāk, ja saruna notiek drīz pēc kādas epizodes, kad psihiskie traucējumi izpaudušies, bet Jūsu ar šo situāciju saistītās emocijas jau norimušas – vairs nejūtat dusmas vai aizkaitinājumu, kas var veicināt sarunas negatīvu iznākumu. Sarunas laikā ir jāizrāda labvēlība, nosvērtība, sapratne un rūpes. Svarīgi ir minēt vairākas konkrētas lietas un situācijas, kuras Jūs esat novērojis. Vispārīgi izteikumi “Ar tevi viss nav labi” būs aizskaroši, un pastāv iespēja, ka tie izraisīs pretestību visam, ko gribat teikt. Jāizvairās no attieksmes pret otru kā pret “nabadziņu” vai no augstprātīga pārākuma pozīcijas. Lai sarunai būtu pozitīvs iznākums, jāpaskaidro, kā tas viss liek justies Jums pašam, piemēram – “man tas ir par grūtu, es par tevi raizējos”, “es baidos, ka nenotiek kas slikts”, “tas mani sāpina un iztukšo”, “man žēl, ka Tu tā mokies”, “Es vēlos tev palīdzēt” u.tml.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.