Emociju loma finanšu lēmumos 0
Cilvēki bieži domā, ka nauda ir tikai skaitļi un loģika, taču patiesībā mūsu smadzenes apstrādā finanšu lēmumus, izmantojot sarežģītu emociju, atmiņu un instinktu mijiedarbību. Saskaņā ar uzvedības ekonomikas pētījumiem, emocijas, piemēram, bailes, prieks vai skumjas, var izraisīt tā sauktās “kognitīvās aizspriedes”, kas novirza mūsu lēmumus no racionālā ceļa. Piemēram:
– Prieks un eiforija: Kad esi laimīgs, tu, iespējams, esi dāsnāks pret sevi un citiem, kas var novest pie nevajadzīgiem tēriņiem. Neirozinātnes pētījumi liecina, ka pirkšana aktivizē smadzeņu atlīdzības centrus, izraisot dopamīna izdalīšanos – tādu pašu ķīmisko reakciju, kā ēdot šokolādi vai saņemot atzinību.
– Stress vai trauksme: Stresa situācijās daudzi cilvēki meklē tūlītēju atvieglojumu, piemēram, iepērkoties. Tas ir saistīts ar amigdalas (smadzeņu emocionālā centra) aktivizēšanos, kas nomāc prefrontālās garozas darbību – smadzeņu daļu, kas atbild par pašdisciplīnu un ilgtermiņa plānošanu.
– Garlaicība vai vientulība: Šādas emocijas var mudināt uz “emocionālu iepirkšanos”, kad pirkumi kalpo kā veids, kā aizpildīt tukšumu vai izklaidēties.
Tomēr emociju ietekme uz tēriņiem nav nekas neizbēgams. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pārņemt kontroli pār saviem finanšu lēmumiem, ir iemācīties atpazīt un nosaukt savas emocijas. Šo procesu psiholoģijā sauc par afektīvo marķēšanu (affect labeling), un tam ir pārsteidzoši spēcīga ietekme uz smadzeņu darbību.
