“Neaizsvinies” tā, ka mājupceļā dabū “tranšejas pēdu”. Un ko darīt, ja gadās apsaldēties 0
Lai ciestu no aukstuma, nemaz nevajag bargu ziemu. Iespēju gūt apsaldējumus veicina arī vējš, paaugstināts gaisa mitrums, pārāk šauri apavi un nepiemērots apģērbs. Arī ilgstošs mazkustīgums, piemēram, gaidot sabiedrisko transportu vai žibulējot, alkohola lietošana. Statistika liecina, ka ik gadu Rīgas Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā aukstuma radītās traumas ārstē 50 – 150 pacientu.
Tranšejas pēda
Grūti noticēt, ka apsaldējumus var gūt arī tad, kad gaisa temperatūra turas 0 °C līdz +10 °C robežās. No tiem parasti cieš kāju pēdas. Ārsti šādus apsaldējumus dēvē par “tranšejas pēdu”, proti, tie rodas apstākļos, kādos jāuzturas kareivjiem ierakumos: ilgu laiku (ne mazāk kā 12 stundas, bet parasti divas trīs diennaktis) pavadot laukā vai neapkurinātās telpās ar slapjiem apaviem un zeķēm kājās un niecīgām iespējām izkustēties vai sasildīties. Šāda veida apsaldējumus visbiežāk gūst cilvēki, kuri spiesti ilgi atrasties dzīvošanai absolūti nepiemērotās, neapkurinātās telpās, piemēram, bezpajumtnieki. Lai gan retāk, tos gūst arī lauksaimniecībā, mežizstrādē un celtniecībā nodarbinātie, kuriem garas stundas jāstrādā laukā mitros, sviedrējošos apavos.
Valsts apdegumu centra vadītājs traumatologs kombustiologs Andrejs Levins norāda, ka ilgstoša atrašanās aukstā, mitrā vidē rada hipoksiju jeb skābekļa trūkumu, kas bojā šūnu membrānas, muskuļaudus, nervus. “Šķidrums no asinsvadiem nonāk starpšūnu telpā, veidojas lokālas tūskas. Šauri apavi un ierobežotas iespējas izkustēties pazemina venozo atteci un tūsku vēl palielina. Īslaicīgas sasildīšanas periodi šo problēmu neatrisina.” Pakāpeniski pēdas kļūst nejutīgas, iestājas tā sauktā aukstuma anestēzija. Vienlaikus var parādīties smeldzošas sāpes pēdas locītavās, tirpšana, dedzināšanas sajūta kāju pirkstos. Pārmaiņas ādā redzamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta: āda kļūst sārta, tūskaina, sāpīga, dažkārt lobās, var rasties ar dzeltenīgu šķidrumu pildīti pūšļi.
