Kāpēc ziemā slimo gandrīz visi? Iemesls nav tas, ko domā 0
Katru ziemu atkal un atkal uzvirmo viens un tas pats strīds: vai tiešām var saaukstēties, ja iziet ārā bez jakas? Daži ir pārliecināti, ka tā ir patiesība, kamēr citi to uzskata par mītu.
“RBC-Ukraine” skaidro, vai tiešām aukstums var būt vainīgs saslimšanas gadījumā.
Kāpēc ziemā slimojam biežāk
Zinātne ir viennozīmīga: pats aukstais laiks saaukstēšanos neizraisa. Patiesie vaininieki ir vīrusi un baktērijas. Taču ir viens būtisks “bet”.
Auksta temperatūra tieši nepadara mūs slimus, tomēr tā rada ideālus apstākļus infekciju izplatībai. Aukstajā sezonā imūnsistēma var darboties mazāk efektīvi — daļa organisma enerģijas tiek patērēta, lai uzturētu siltumu, un aizsargšūnas reaģē lēnāk. Tas pats par sevi slimību neizraisa, taču padara mūs uzņēmīgākus pret vīrusiem.
Vēl viens faktors ir ziemai raksturīgais aukstais un sausais gaiss. Tas izžāvē deguna gļotādu, kas kalpo kā dabiska aizsargbarjera pret mikrobiem. Kad gļotāda ir sakairināta vai izžuvusi, vīrusi organismā iekļūst vieglāk.
Uzvedības un vides nozīme
Ziemā cilvēki vairāk laika pavada telpās ar aizvērtiem logiem un sliktu ventilāciju. Pārpildītas telpas būtiski palielina inficēšanās risku.
Zinātniskie pētījumi arī liecina, ka daži vīrusi, piemēram, gripas vīruss, aukstos un sausos apstākļos izdzīvo ilgāk un izplatās ātrāk. Tāpēc saaukstēšanās un elpceļu infekciju uzliesmojumi parasti sasniedz maksimumu tieši ziemas mēnešos.
Kā pasargāt sevi no vīrusiem
Silts apģērbs ir svarīgs komfortam un imūnsistēmas atbalstam, taču tas neaizsargā pret vīrusiem. Patiesā profilakse slēpjas ikdienas paradumos. Regulāra roku mazgāšana, izvairīšanās no sejas aiztikšanas un piesardzība pārpildītās vietās būtiski samazina saslimšanas risku.
Svarīgi ir arī vēdināt telpas pat ziemā, uzturēt atbilstošu gaisa mitrumu telpās, dzert pietiekami daudz ūdens un ievērot sabalansētu uzturu.
Ar vitamīniem bagāti pārtikas produkti palīdz imūnsistēmai darboties stabilāk.
