
Kas ir aizķeres 0
Tās ir mākslīgi veidotas klinšu sienas struktūras daļas ar abrazīvu virsmu, kas paredzētas, lai kāpējs varētu pārvietoties. Tās mēdz būt no dažādiem materiāliem, piemēram, no epoksīda sveķu un kvarca smilšu maisījuma. Krāsai ir ne vien estētiska nozīme, bet arī būtiska loma atšķirīgu grūtības pakāpju maršrutu veidošanā. Aizķerēm ir dažāds izmērs un forma, piemēram, bērnu sienām tās nereti veidotas zvēru figūru izskatā.
Draitūlings
Kāpšanas tornis netiek atstāts novārtā arī ziemā. Draitūlings ir kāpšanas tehnika, kurā izmanto modificētus ledus cirtņus. To var praktizēt gan uz dabiskās klints, gan uz mākslīgajām klinšu sienām iekštelpās un ārā. Uz mākslīgajām parasti neizmanto dzelkšņu zābakus, bet tikai draitūlingam paredzētos cirtņus un klinšu kurpes. Tas tādēļ, lai pasargātu sienu no bojājumiem. Draitūlingā atšķirībā no ledus kāpšanas cirtnis netiek iecirsts, bet aizāķēts aiz aizķeres, kas šo aktivitāti padara par vēl lielāku tehnisku izaicinājumu: ja kustība tiek izpildīta neprecīzi, zūd saķere, tāpēc obligāti jālieto aizsargķivere.
Instruktore Inta Ivanova: “Pirmās klintis, kurās es kāpu, bija Somijas ezeru krastos. Tad vēl īsti nezināju, kas ir kāpšanas sports. Biju aizbraukusi uz Somiju, tikai lai baudītu dabu. Skaistā, mierīgā klinšu klātesamība mani apbūra un ieinteresēja doties uz kāpšanas treniņiem Latvijā. Ar šo sportu nodarbojos jau piecus gadus. Pie mums uz torni nāk dažāda vecuma un stipruma cilvēki. Taču par septiņiem gadiem jaunākiem es to neieteiktu, jo tik mazs bērns īsti nevar uzkāpt augstāk par vienu vai diviem metriem.
Ārzemēs kāpšanu iecienījuši arī invalīdi, kuriem nav kāju vai ir tikai viena kāja. Savā praksē ar tādiem kāpējiem neesmu strādājusi, taču noteikti esmu atvērta dažādiem cilvēkiem. Tomēr, ja ir aizdomas par veselības traucējumiem, ko kāpšana varētu pastiprināt, pirms nodarbības jākonsultējas ar ārstu vai kādu no mūsu instruktoriem.”
36,6°C konsultante INTA IVANOVA, instruktore