Piena likstas un mīti, kas traucē zīdīt. Skaidro zīdīšanas konsultante un psiholoģe Diāna Zande 0
Maldīgi, ka zīdīšanas sākums viegls
Galvenais iemesls, kādēļ daudzām sievietēm neizdodas krūtsbarošana, ir maldīga pārliecība, ka tas ir viegls, skaists un pilnīgi automātisks process. Sak, liec tik bērnu pie krūts, un piens plūdīs aumaļām, bet, ja tā nenotiek, esi viena no nelaimīgajām, kurām piena vienkārši nav. Patiesībā mammu, kura sāk zīdīt, var salīdzināt ar mazu bērnu, kurš mācās staigāt. Tas ir dabiski, taču noteikti nav viegli. Labā ziņa – ikviena vesela mamma to spēj!
“Zīdīšanā vairākums mammu saskaras ar lielākām vai mazākām grūtībām, taču tās visas ir risināmas. Svarīgi saprast: ja neizdodas viegli, tas nenozīmē, ka neizdodas vispār. Nevajag padoties, jo mammas piens ir nenovērtējams ieguldījums bērna veselībā. Tas satur antivielas pret slimībām, augšanas hormonus un citas vielas, kuru nav nevienā mākslīgajā maisījumā,” stāsta psiholoģe un zīdīšanas konsultante Diāna Zande.
Daudzas mammas sarūgtinātas atmet krūtsbarošanai ar roku jau dažas dienas pēc dzemdībām, jo nav sagaidījušas piena upes. Patiesībā tām vēl nemaz nav jābūt, jo pirmās trīs dienas izdalās vien dažas piles pirmpiena, kas ārkārtīgi lielā koncentrācijā satur visas mazulim nepieciešamās vielas. Daba tā iekārtojusi ar gudru ziņu, jo, tikai piedzimstot, mazulim sāk darboties gremošanas sistēma (līdz tam viņš uzturvielas saņem caur asinsriti). Liels piena daudzums tai būtu pārslodze. Tas, ka mazulis bieži prasās pie krūts, nenozīmē, ka viņš ir badā. Viņš instinktīvi zīž, veicinot īstā piena veidošanos.
Ir mazuļi, kuri pirmajās dienās nezīž pietiekami čakli, piemēram, ir vārgi pēc smagām dzemdībām, priekšlaikus dzimuši vai no dabas gausi un lieli čučētāji. Daudzi nepareizi satver krūti (lūpiņām jāmasē krūts areola, nevis pats galiņš). Mammai var asiņot krūtsgali, izveidoties mastīts jeb piena dziedzera iekaisums – ciets, sāpīgs apsārtums. Pārvarēt šīs un līdzīgas grūtības palīdz zināšanas, kuras vajadzētu iegūt jau pirms mazuļa dzimšanas, apmeklējot nodarbības par zīdīšanu. Arī tētim vajadzētu nākt, lai varētu atbalstīt sievieti krūtsbarošanas apgūšanā. Zināšanu trūkuma un satraukuma ietekmē jaunie tēvi bieži vien mammai, kura saskārusies ar grūtībām, iesaka: “Beidz mērdēt badā bērnu! Dod mākslīgo pienu!”
Dodoties uz dzemdību iestādi, vēlams paņemt līdzi zīdīšanas konsultantes, dūlas vai PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammas tālruņa numuru, kurai zvanīt neskaidrību gadījumā. Mammas, omītes vai krustmātes padomi, protams, nāk no sirds, taču visbiežāk ir neefektīvi. Laikā, kad viņām dzima bērni, vēl nebija izpētīts piena veidošanās mehānisms. Zīdaiņus baroja pēc pulksteņa un naktīs dot krūti neuzskatīja par vajadzīgu, tādēļ vairākumam mammu piena nepietika un bērnus jau no pirmajām dienām piebaroja ar tumēm. Arī dzemdību speciālisti slimnīcā var būt pārāk aizņemti, tāpēc nepietiekami iedziļinās jaunās māmiņas piena nedienās.
Visgrūtākais posms parasti ir 1–1,5 mēneši. Pēc tam piena padeve nostabilizējas, un māmiņa sāk izbaudīt zīdīšanu kā īpašu tuvības brīdi ar bērnu. Vēlāk var nobiedēt tā dēvētās piena krīzes jeb dienas, kad mazulis pēkšņi sāk zīst biežāk un kļūst kašķīgs. Viņš ir paaudzies un grib ēst vairāk. Divas trīs diennaktis jāiztur, lai piena daudzums pieaugtu. Lielākā kļūda ir ķerties pie maisījuma, jo tad bērns mazāk zīž krūti un piens nevairojas.
Vērtīgas atziņas un ieteikumi
* Pirmajās diennaktīs mazais visbiežāk vēlas zīst 16–18 reižu, jo rūpējas par piena veidošanos. Tādēļ – jo biežāk, jo labāk! Pēc tam vajag 8–12 ēdienreizes.
* Ne visi mazuļi aktīvi zīž krūti. Ir lieli guļavas, kuri jāmodina un jāskubina ēst.
* Ir normāli, ja pirmajās dienās pēc dzemdībām bērna svars krītas. Viņš to atgūs ar uzviju, kad māmiņai sāks veidoties īstais piens.
* Krūts jādod pēc pirmā pieprasījuma, taču ne katrs raudiens nozīmē: es gribu ēst! Varbūt mazulis vēlas, lai viņu paņem rokās un panēsā. Varbūt sāp puncītis vai spiež autiņbiksītes. Iemeslu var būt daudz. Katru reizi aizbāžot muti ar pupu, mamma riskē kļūt par knupja aizvietotāju. Organisms pienu pārstrādā 1,5–2 stundās. Ja mazulis iebrēcas agrāk, iespējams, ir cita vaina. Vajag laiku, lai iepazītu mazuli un saprastu, ko viņš vēlas. Pirmajā mēnesī tas nav iespējams, jo balss saites ir tā attīstītas, ka mazulis par visu raud līdzīgi. Jaunajiem vecākiem jāizmēģina viss pēc kārtas. Ja mazais nepārstāj raudāt, nevajadzētu krūts došanu vilcināt ilgāk par 10 minūtēm, jo varbūt mazulis iepriekšējā reizē maz apēdis.
* Zīdainim nav jādod ūdens vai kumelīšu tēja, jo mammas piens vienlaikus ir ēdiens un dzēriens. Jebkurš cits šķidrums gremošanas sistēmai nozīmē papildu slodzi. Karstā vasaras dienā bērns biežāk jāpieliek krūtij – pietiek ar trim minūtēm, jo sākumā izdalās liesāks piens (dzēriens), bet pēc tam – treknāks.
* Līdz sešu mēnešu vecumam mazulim papildus mammas pienam nekas nav nepieciešams. Izņēmums ir D vitamīns.
* Jebkura problēma, kas sākas zīdīšanā, jārisina nekavējoties. Ja krūtsgals sāp, nevajag varonīgi ciesties, līdz tas sāk asiņot. Visticamāk, mazulis to nepareizi satver.
* Pret apkārtējo padomiem jāizturas kritiski, jāizvērtē vēsu prātu. Uz laiku vajadzētu turēt aiz durvīm tos, kuri jauno mammu kritizē un iedzen izmisumā ar tamlīdzīgiem padomiem: “Es gan ar visu tiku galā. Man grīda bija tīra. Vai zini, ka bērnam putekļi ir kaitīgi?” Māmiņai var līdzēt tikai atbalsts, iedrošināšana un fiziska palīdzība mājas darbos.
* Uz dzemdību iestādi vērts paņemt barošanas krūšturi, jo krūtis būs smagas; vienreizējos krūštura ieliktnīšus, jo aptuveni trešajā dienā piens sāks izdalīties nekontrolēti; mīkstinošu, vēlams dabīgu ziedi krūtsgaliem (propoliss eļļā vai smiltsērkšķu eļļa) un svaigas kāposta lapas, ko izmantot par vēsinošām kompresēm krūšu pietūkuma un jutīguma mazināšanai.
* Piena pumpītis var noderēt, ja mazulis piedzimst vārgs un vāji zīž. Tad mamma ar to pati var stimulēt piena veidošanos. Taču priekšlaikus iegādāties nevajag.
Mīts: spēcīga stresa ietekmē var pēkšņi izzust piens
Ja bērns līdz šim veiksmīgi barots, vienalga, vai notikusi zemestrīce vai sievietei nedēļu bijis spēcīgs stress, piens pēkšņi izbeigties nevar. Tā veidošanās procesam ir inerce, proti, tas gluži kā kārtīgi ieskrējies vilciens nevar momentā apstāties. Var neatgriezeniski izsīkt vien pēc vairākām nedēļām, kad mazuli neliek pie krūts. Satraukuma un negatīvu emociju ietekmē vienīgi var būt traucēta piena izdalīšanās, jo stresa hormoni kavē pienrades hormona oksitocīna izstrādi. Jānomierinās, jāturpina barot, un viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Piena veidošanās var momentā pārtrūkt tikai pirmajās trijās diennaktīs pēc dzemdībām, ja, nospriežot, ka piena nav, māte pārstāj likt mazo pie krūts.
Mīts: mūsu dzimtas sievietēm piena nav
Zīdīt bērnu nespēj ārkārtīgi maz sieviešu. Iemesls var būt nopietni hormonāli traucējumi, kas pirms dzemdībām izpaudušies kā reproduktīvās veselības problēmas un grūtības ieņemt mazuli. Šādai sievietei noteikti jāvēršas pie ārsta. Biežāk notiek tā, ka sieviete padodas pie pirmajām grūtībām, jo mammas negatīvās pieredzes ietekmē radusies kļūdaina pārliecība, ka viņa nespēj barot bērnu. Visticamāk, citām ģimenes sievietēm vienkārši trūka zināšanu, atbalsta vai laika barošanai.
Mīts: mazuļi ar maisījumu guļ ilgāk. Man ir pārāk liess piens.
Mīts: draudzenei, kura baro ar maisījumu, mazulis guļ ilgāk. Tas nozīmē, ka man ir slikts, pārāk liess piens.
Ja mātes ķermenis spējis izaudzēt mazuli, tas var radīt viņam ideāli piemērotu pienu. Bērni, kas ēd maisījumu, guļ ilgāk, jo tā ir smagāka, grūtāk sagremojama barība. Ne velti ir striktas normas, cik bieži un cik daudz lietot maisījumu – lai nepārslogotu gremošanas sistēmu. Arī pieaugušie labi guļ pēc pārēšanās, jo organisms visus spēkus novirza barības sagremošanai.
Mīts: lai veidotos piens, jādzer govs piens/ķimeņu tēja ar pienu
Nav nozīmes, ko sieviete dzer. Piens veidojas, ja bērns zīž krūti.
Kā veidojas piens?
Kad mazulis zīž krūti, smadzenes saņem signālu, ka ir pieprasījums pēc piena, un sāk ražot hormonu prolaktīnu, kas izraisa piena veidošanos, un oksitocīnu, kas nodrošina tā izdalīšanos.
Piena daudzumam nav saistības ar krūšu lielumu. Jo biežāk mazulis zīž un stimulē krūtsgalu, jo vairāk piena veidojas. Pieprasījums veido piedāvājumu.
Publiskai barošanai – jā vai nē?
Diāna Zande: “Barot bērnu arī publiskās vietās ir apsveicami, taču tas jādara diskrēti – piesedzoties ar platu šalli vai lakatu. Mūsu kultūrā kaila krūts ir seksualitātes, nevis mātišķuma simbols, tāpēc citiem var izraisīt neērtas, nepatīkamas izjūtas. Arī mazulis jūtas mierīgāk un drošāk, ja ēdot ir pasargāts no svešiem skatieniem un apkārtējās vides stimuliem.”
Zvani un jautā padomu konsultantiem!
* Zīdīšanas atbalsta tālrunis: 26617788 (no plkst. 10.00 līdz 20.00).
Konsultē dežurējošā zīdīšanas kosultante. Ja nepieciešams, piemeklē konsultanti, kura var atbraukt pie jums uz dzemdību nodaļu vai mājām un palīdzēt zīdīšanā. Tas ir bezmaksas pakalpojums. Vienīgi, ja speciālistei jābrauc uz citu rajonu, jākompensē ceļa izdevumi.
* Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Vienības gatvē 45 var pieteikties uz pusstundu ilgu bezmaksas konsultāciju pie zīdīšanas konsultantes. Reģistratūras tālrunis 8866.
