Mēnessērdzību izraisa gēnu izmaiņas, noskaidrojuši zinātnieki 0
Gluži medicīniski mēnessērdzību jeb staigāšanu miegā dēvē par somnambulismu, un tā ir pietiekami izplatīta un praktiski neizskaidrota parādība, kas faktiski novērojama tikai cilvēkiem. Mediķi pauž, ka periodiski miegā staigā vismaz 2,5% visu planētas iedzīvotāju, turklāt 25% no viņiem šo seansu laikā nodara sev dažāda veida traumas.
Mēdz būt tā, ka mēnessērdzīgie izkrīt pa logu, kļūmīgi noturot to par durvīm. Bet dažkārt esot gadījies arī tā, ka cilvēks, staigājot miegā, vadījis automašīnu vai pat lidmašīnu, kā arī veicis citas visnotaļ sarežģītas darbības. Tiesa, speciālisti apšauba tādu stāstu autentiskumu, apgalvojot, ka tajā gadījumā, ja arī mēnessērdzīgais miegā patiešām varētu aiziet līdz automašīnai, iesēsties tajā un varbūt pat to iedarbināt, viņš nekādā gadījumā nespētu ar to braukt, jo mēnessērdzīgajiem visi refleksi esot ievērojami bremzēti, un tādā situācijā mēnessērdzīgais acumirklī izraisītu avāriju, iespējams, pat nespējot izbraukt laukā pa garāžas durvīm… Bet, kā vēlāk redzēsim, tādi gadījumi ir bijuši.
Ļoti bieži mēnessērdzība novērojama bērniem, kas gan laika gaitā parasti pāriet. Visbiežāk bērni sāk ciest no mēnessērdzības īpašas trauksmes un spriedzes periodos, vienlaikus saglabājot psihisko veselību. Par pieaugušo mēnessērdzības iemeslu pagaidām pieņemts uzskatīt pārlieku lielu stresu, satraukumu, dažos gadījumos arī epilepsiju.
Taču gluži nesen mediķi secinājuši, ka mēnessērdzības attīstība ir cieši saistīta ar specifiskām dažu gēnu izmaiņām. Tieši mainīto gēnu aktivizēšana izraisa stāvokli, kas ļoti tuvs sava veida nervu sistēmas paralīzei, kura savukārt neļauj cilvēkiem iziet no miega stāvokļa. Tomēr pagaidām pētniekiem nav izdevies precīzi noteikt, tieši kuri gēni ir atbildīgi par cilvēka noslieci staigāt miegā un kādā veidā vispār šiem gēniem jātransformējas, lai tas tā notiktu. Tiesa, pēc virknes ļoti nopietnu pētījumu ar cilvēkiem, kuriem noteikta somnambulisma diagnoze, pētnieki guvuši pārliecību par to, ka šo parādību, pirmkārt, var dēvēt par slimību, otrkārt, – tā attiecināma uz ģenētiski nosacītām slimībām.
