Kad zvanīt un kad nezvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 1
“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes paredzētas situācijām, kad cilvēka dzīvības glābšanai svarīga katra minūte. Izsaucot to gadījumos, kad veselības problēmas varētu atrisināt ģimens ārsts vai dežurējošais ķirurgs, liedzam palīdzību kādam citam, kuram tā patiešām ir dzīvības un nāves jautājums,” uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Piemēram, Rīgā ik dienas brigādes saņem ap 400 izsaukumu, no kuriem tikai daļa ir pamatoti.
Vīrusi un veģetatīvā distonija
“Cilvēks zvana 113, jo cieš stipras sāpes. Noklausoties situācijas aprakstu, skaidrs, ka tā ir nopietna. Kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, izrādās, ka sāpes ilgušas jau nedēļu. Pacientam bija daudz laika, lai vērstos pie ārsta, uzsāktu ambulatoru ārstēšanu un nenokļūtu slimnīcā. Piemēram, ģimenes ārstam katru dienu ir akūtā stunda, kad pacienti tiek pieņemti bez iepriekšēja pieraksta,” stāsta Ilze Bukša.
Bieži vien neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes tiek izsauktas pie pacientiem ar augšējo elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, ar nepietiekami labi ārstētu hronisku slimību, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanos, pie gados jaunākiem cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju, kā arī nelielu traumu – sasitumu, mežģījumu, sīku brūču – gadījumos.
“Diemžēl arī ārpus Rīgas tendence ir līdzīga. Apmēram puse izsaukumu ir tādi, kas būtu jānovirza uz ambulatorām ārstniecības iestādēm, jo nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču jāņem vērā arī tas, ka atšķirībā no pilsētniekiem lauku iedzīvotājiem medicīnas iestādes un dežūrārsti ir mazāk pieejami,” viņa saka.
Var būt arī salīdzinoši nopietnas veselības problēmas, kuras var atrisināt ar sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai traumpunkta ķirurga palīdzību.
Arī tad, ja parādījušās sāpes vai citi simptomi, radušās šaubas, kā rīkoties, pareizāk būtu vispirms zvanīt savam ģimenes ārstam, bet vēlās vakara stundās vai naktī – pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Arī tad, ja ārsts iesaka doties uz slimnīcu, ne vienmēr jāzvana 113.
Uzņemšanas nodaļā pacientu, kura dzīvība šajā brīdī nav apdraudēta, var nogādāt tuvinieki ar savu transportu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi izstrādājuši ieteikumus vecākiem, kā rīkoties, ja bērns pēkšņi saslimis vai guvis traumu.
Piemēram, vecāki bieži zvana 113, kad mazuļa ķermeņa temperatūra pakāpusies virs 38,5°C.
Saskaņā ar ieteikumiem uz slimnīcu jādodas tad, ja šāda temperatūra ir zīdainim līdz trīs mēnešu vecumam, tā nemazinās pēc paracetamola vai ibuprofēna lietošanas, drudzim pievienojušās spēcīgas galvassāpes vai tas ilgst vairāk par piecām dienām.
Taču īpaši uzsvērts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība jāizsauc tikai tad, ja bērna dzīvībai draud briesmas, pārējos gadījumos uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu var doties paši.
Kad situācija ir neatliekama
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība nosaka, ka dienesta brigādes neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz dzīvībai un veselībai kritiskos brīžos, tādos kā avārijas, kritiens no liela augstuma, slīkšana, smakšana, saindēšanās, ja bīstami saasinājusies akūta vai hroniska slimība, piemēram, sirdskaite, kurai raksturīgas pēkšņas, nebijušas sāpes krūtīs, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums, perifēro asinsvadu slimība ar pēkšņām sāpēm rokās vai kājās, to aukstumu, bālumu, ja sākušies pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, neciešamas galvas, vēdera vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi, bīstama asiņošana vai alerģiska reakcija.
“Ja darba vietā norauta vai sadragāta roka vai kāja, gūtas durtas vai grieztas brūces, kad skarti maģistrālie asinsvadi, kas draud ar noasiņošanu, piemeklējusi pēkšņa akūta slimība, piemēram, insults, miokarda infarkts – tās visas ir neatliekamās situācijas, kurās pacienta dzīvība atkarīga no ātras rīcības un palīdzības, kuru var sniegt tikai mūsu dienesta brigāde,” uzsver Ilze Bukša.
Piemēram, ja parādījies pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks – uz leju noslīdējis mutes kaktiņš, vājums vienā rokā vai kājā, jušanas, runas, redzes, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi, tas liecina par akūtu insultu.
Pacientam jānonāk slimnīcā 4,5 līdz 6 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās. Jo ātrāk tas notiks, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti un mazāki funkcionālie traucējumi.
Dienesta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs operatīvajos jautājumos Aleksandrs Zaļeskis stāsta, ka pērn uzsākta stingrāka pa ārkārtas tālruni 113 saņemto zvanu izvērtēšana.
Bieži vien situāciju izdevies atrisināt pa tālruni, sniedzot padomu, kā rīkoties, ja nav draudu veselībai un dzīvībai, tostarp savienojot zvanītāju ar ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Tas ļāvis par 20 000 samazināt nepamatotu izsaukumu skaitu.
