Foto: Shutterstock

Neredzamais sargkareivis: kā noteikt un nostiprināt personīgās robežas? 2

Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu 22
Lasīt citas ziņas

Personīgās robežas – nosacīta robeža, kas atdala mūsu “Es” no ārpasaules. No tām atkarīgs, kā attīstīsies attiecības ar radiem, draugiem, kolēģiem un pat svešiniekiem. Lai arī par šīm robežām tiek runāts daudz, mēs bieži nesaprotam, kur tās novilktas un kāpēc tās regulāri pārkāpj. Kā tās noteikt un nostiprināt, skaidro psihoterapeite Šarona Martina.

Robežām vajadzētu būt ikvienam. Tomēr ne visiem izdodas tāsnoteikt – galvenokārt tāpēc, ka īsti nesaprotam, no kurienes tās sākas, it īpaši, ja esam auguši ģimenē, kur tās bija atstātas novārtā. Šajā gadījumā ir grūti aizstāvēt savu viedokli un pateikt “nē” vai realizēt savas tiesības uz cieņu un privātumu. Kad mūs aizvaino, nākas ar to samierināties, jo ir neērti lūgt to, kas vajadzīgs vai ko vēlamies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kas ir robežas? Īsi sakot – tas, kā mēs ļaujam izturēties pret sevi. Tās parāda apkārtējiem, kādas attiecības mēs gaidām, kā var un kā nevar pret mums izturēties, norobežo no citiem cilvēkiem – ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Robežas iezīmē personīgo telpu un aizsargā tiesības uz privātumu, savām jūtām, domām, vajadzībām un vēlmēm. Tās ļauj mums būt mums pašiem, nevis kāda cita turpinājumam vai tam, kādus mūs gribētu redzēt.

Robežas ir mūsu tiesību deklarācija

Cilvēki, kurus bērnībā necienīja un neuzslavēja, pilnībā neapzinās savas tiesības. Viņi citu cilvēku intereses liek augstāk par savām, izvēlas klusēt par savām vajadzībām un vēlmēm un upurē savas vērtības, jo pieraduši uzskatīt sevi sliktāku par citiem.

Ar personīgajām tiesībām saprot:
• tiesības uz cieņu un labvēlīgu attieksmi,
• tiesības sacīt “nē”,
• tiesības mainīt savu viedokli,
• tiesības uz drošību,
• tiesības uz savām domām, jūtām, vērtībām un uzskatiem,
• tiesības uz atpūtu,
• tiesības uz privāto dzīvi,
• tiesības uz prieku un laimi.

Lai noteiktu personiskās robežas, jāapzinās savas tiesības, jo, ja mēs neuzskatām, ka mums ir tiesības uz cieņu un neatkarību, mēs attiecībās nevarēsim tās aizstāvēt.

Seši robežu veidi

Pirms mēģināt atrast savu robežu vājās vietas, jāsaprot, kādas tās ir.

Fiziskās

Aizsargā mūsu ķermeni un personīgo telpu, tas ir, tiesības saglabāt distanci, aizsargāt savas intereses un apmierināt dzīvībai svarīgas vajadzības, piemēram, miegs un ēdiens.

Piemēri:
• Kad tuvojas draugs, kurš nodomājis apskauties, vari pastiept roku un pēc iespējas draudzīgāk sacīt: “Man ne pārāk patīk apskāvieni. Rokasspiediens ir daudz labāks.”
• “Lūdzu, bez prasīšanas neņem manas lietas.”
• “Dēlam ir alerģija pret pienu. Šeit ir tas, ko viņš var iekost, kamēr ciemojas pie jums. Lūdzu, nedodiet viņam neko citu. ”

Reklāma
Reklāma

Emocionālās

Aizsargā mūsu tiesības uz emocijām, neļauj citiem izsmiet un noniecināt to, ko mēs jūtam.

• “Man ir kauns un nepatīkami, kad jūs kliedzat uz mani kolēģu klātbūtnē. Ja neesat apmierināts ar manu darbu, apspriedīsim to aci pret aci. ”
• “Šī ir pārāk sāpīga tēma. Mēs to neapspriedīsim. ”
• “Mammu, lūdzu, nesūdzies man par tēti. Es jūtos muļķīgi. ”
• “Nevajag izgāzt dusmas uz mani.”

Finansiālās un materiālās

Aizsargā mūsu finanšu resursus un īpašumu, tiesības rīkoties ar naudu pēc saviem ieskatiem, netērēt, nedot vai neaizdot naudu un citas vērtības, kad mēs to nevēlamies, kā arī tiesības saņemt norunātu samaksu par mūsu darbu.
• “Atvaino, bet es nevarēšu aizdot tev naudu automašīnas remontam.”

Seksuālās

Aizsargā mūsu tiesības piekrist vai nepiekrist seksam, runāt par seksuālajām vēlmēm un uzzināt partnera seksuālo pieredzi.
• “Man tā nepatīk. Daudz jaukāk, kad tu … ”

Laika

Sargā mūsu laiku. Mums ir tiesības nedarīt to, ko negribas, neļaut cilvēkiem uzkraut mums savas rūpes un nepārstrādāties.
• “Vakars ir vienīgais laiks, kad varu būt kopā ar ģimeni. Rīt no rīta pirmais, ko darīšu, būs tā vēstule.”
• “Paldies, ka neaizmirsāt. Diemžēl šoreiz nevarēšu ierasties uz brālēna dzimšanas dienu.”
• “Tēti, šonedēļ man nav laika aizvest tevi uz veikalu. Es pasūtīšu produktus ar piegādi, labi? Kurā dienā tev ērtāk? ”

Intelektuālās un garīgās

Aizsargā mūsu tiesības uz savu viedokli, pārliecību, uzskatiem, reliģiju, kā arī tiesības izvēlēties izglītību un profesiju pēc mūsu vēlmēm.
• “Es zinu, mūsu politiskie uzskati nesakrīt. Aizmirsīsim par atšķirībām un pavadīsim jauku vakaru.”

Ieklausies sajūtās
Robežu pārkāpšana vienmēr jūtama emocionālā līmenī. Visbiežāk to pavada dusmas, aizvainojums, sašutums, bailes un neveiklība sajūta.

Ne visas robežas tiek norādītas mutiski. Atkarībā no situācijas var fiziski un emocionāli distancēties no cilvēkiem, beigt sarunu vai atstāt nedrošo vietu.

Mūsu robežas nevar būt vienādas. Pieņemsim, ka daži greizsirdīgi sargā savu vientulību. Citus nemaz nekaitina ienākšana bez klauvēšanas, tāpēc viņiem nav jānosaka šī robeža un jāpaskaidro kolēģiem, ka aizvērtas durvis nozīmē “jāpieklauvē”.

Katram no mums vajadzīgas savas robežas un pie tām ir jāpiestrādā: jānosaka tās, pēc tam jānostiprina un nākotnē – periodiski jāpārskata un jāatjaunina, mainoties mūsu vajadzībām un attiecībām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.