Pacientiem zāļu lietošanas instrukcijas jāizlasa 0
Uz jautājumu, kā var zināt, ka tieši medikamenta dēļ cilvēkam ir slikta dūša, nevis tāpēc, ka viņš ko nelabu ieēdis, dakteris Andris Baumanis atbild: “Jebkurā gadījumā pārliecināts nevar būt ne pacients, ne ārsts. Iespējams, ka cilvēks ir saindējies ar pārtiku un tāpēc viņam ir nelabi – to nav grūti vēlāk noskaidrot un novērtēt. Svarīgi, lai visā pasaulē blakusparādības tiktu uzskaitītas un arī analizētas, jo tikai tā var papildināt informācija par attiecīgo medikamentu.”
Pēc daktera Andra Baumaņa vārdiem, viņa pacienti ne tikai lasot zāļu lietošanas instrukcijas, bet arī neskaidrās vietas pasvītrojot ar flomāsteru un, ierodoties vizītē, jautājot ārstam, vai anotācijā rakstītais attiektos uz viņiem un varētu izraisīt tās vai citas sajūtas. Protams, tā nerīkojoties visi pacienti, bet pietiekami daudzi to darot ļoti skrupulozi un punktuāli.
“Svarīgs pavērsiens, kāpēc blakusparādības vispār pasaulē sāka novērtēt, bija gadījums ar pretvemšanas zālēm talidomīdu, ko pagājušā gadsimta 50.–60. gados deva grūtniecēm,” turpina ģimenes ārsts. “Jaunākie dati ir baisi – šo zāļu lietošanas ietekmē aptuveni 30 tūkstoši bērnu piedzima bez rokām un kājām. Medikaments, kam kā drošām zālēm grūtnieces bija jāatbrīvo no sliktās dūšas un vemšanas, izraisīja iedzimtas kroplības desmitiem tūkstošu jaundzimušo.”
Ne visiem ārstiem pietiek laika
Pacientu stāstīto par blaknēm Andris Baumanis pieraksta uz lapiņas. Kad ir laiks, viņš ar informāciju iepazīstina Zāļu valsts aģentūru. Taču tā rīkojas tikai retais mediķis, jo, viņaprāt, tagad ģimenes ārstiem ir uzkrauta tik liela rakstudarbu gūzma, ka viņi nespēj ar visu tikt galā, kur nu vēl ielāgot no pacientiem uzzināto blakņu raksturojumu. Ārsti par blaknēm ne vienmēr ziņo vai nu aizņemtības, vai nevēlēšanās dēļ, jo tas ir papildu administratīvais slogs.
“Es aģentūrai ziņoju, jo jaunajiem ārstiem – rezidentiem – mācīju, kā to var izdarīt,” dakteris ir atklāts. “Tādējādi biju pirmrindnieks. Teksta sagatavošana aizņem pāris minūšu, un gan pacients, gan ārsts tam var atlicināt laiku.
Visaktīvākie informētāji tomēr ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, jo, ja pacients lieto medikamentus un blakusparādību dēļ kļuvis slikti, parasti tiek izsaukta ātrā palīdzība.”
Varbūt zāļu kombinācija?
Pēc Andra Baumaņa vārdiem, liela problēma ir tā, ka pacienti mūsdienās vienlaikus lieto daudzus medikamentus. Tādi ir sirdsslimnieki, ar diabētu sirgstošie, kuriem izrakstītas piecas sešas dažādas zāles. Pateikt, ka tieši jaunpienākušais medikaments radījis blakusefektu, vienmēr ir ļoti grūti. Piemēram, pacients dzer asinsspiediena zāles, un viņam sāk pampt kājas. Medikamenti, kas sastāv no trim aktīvajām vielām, noteikti liks aizdomāties, ka viena no tām varētu būt vainojama. “Tikpat labi tas ir iespējams un tikpat labi – ne. Tamlīdzīgos gadījumos skaidri apgalvot ir grūti,” piebilst ārsts.
Kad pacients sūdzas par blakusparādībām, dakteris Andris Baumanis parasti piedāvā citu līdzīgas iedarbības medikamentu, bet ar nedaudz atšķirīgu sastāvu. Ģimenes ārsta princips – censties izrakstīt vajadzīgo zāļu aktīvo vielu, nevis lētāko vai konkrētas firmas ražojumu. Ja tie ir valsts kompensējamie medikamenti, viņš izvēlas lētāko.
