Pievērs uzmanību, kā gatavo rīsus! Lai izglābtos no indīgā arsēna, tie īpaši jānovāra 0
Ārzemju pētnieks veicis eksperimentu, testējot trīs dažādus rīsu pagatavošanas veidus. Viņš secinājis, ka izplatītākā rīsu pagatavošanas metode – vienkārša vārīšana, līdz iztvaiko ūdens, nepasargā no indīgā arsēna iedarbības, vēsta TV3 raidījums Bez Tabu.
Izmantojot ūdens un rīsu attiecību 2:1, rīsos palikusi lielākā daļa arsēna, savukārt, izmantojot ūdens un rīsu attiecību 5:1, pēc pāri palikušā ūdens noliešanas, arsēna līmenis samazinājies uz pusi.
Viskrasāk, par 80%, toksīnu līmenis samazinājies trešajā piegājienā – uz nakti rīsus izmērcējot, un pirms vārīšanas rūpīgi noskalojot.
“Ja arsēna koncentrācija būtiski pārsniedz pieļaujamās normas, tad var rasties toksisks efekts, un tas var negatīvi atsaukties uz cilvēku veselību, tāpēc ir dažādas metodes un veidi, kā pārtikā un ūdenī monitorē šā elementa koncentrāciju,” atzinis “Bior” institūta direktors Aivars Bērziņš.
Salīdzinot ar citiem augu valsts produktiem, rīsi tik tiešām salīdzinoši vairāk akumulē arsēnu, tāpēc attiecībā uz šo ķīmisko elementu, rīsiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Arsēna koncentrācija būtiski var atšķirties dažādos rīsu veidos, tas atkarīgs arī no valsts un reģiona, no kurienes tie nāk.
Uzskata, ka ”brūnajos” rīsos ir augstāka arsēna koncentrācija, bet ”basmati” rīsos – zemāka. Lielākā mērā gan tas atkarīgs no augsnes un vides, kurā šie graudaugi audzēti.
Izrādās, ka ēdiena gatavošana lielākā ūdens daudzumā tik tiešām mazina viena vai otra elementa koncentrāciju konkrētā produktā. Arī rīsu skalošana mazina ķīmisko savienojumu koncentrāciju, un, ja rīsi tiek vārīti iepakojumā, kontakts ar ūdeni ir vēl mazāks.
Protams, atslēgas vārds ir mērenība, un, tā kā vidēji latvieši apēd 6,2 kilogramus rīsu gadā, saindēšanās ar arsēnu mums nedraud arī rīsus vārot mazā ūdens daudzumā.
Pavārs Andris Rūmītis iesaka uzticēties pārtikas tehnologiem un lasīt to, kas rakstīts uz iepakojuma. Dažādiem rīsu veidiem ir atšķirīgs ieteicamais vārīšanas ilgums un ūdens daudzums. Turklāt, vārot rīsus lielā ūdens daudzumā, līdz ar ķīmiskiem elementiem, var zust arī to garša.
“Ja vienu sauju rīsu vārīs lielā katlā, kurš pilns ar ūdeni, visa garša arī aizies nekurienē!” par rīsu vārīšanu no gardēžu viedokļa prāto šefpavārs Andris Rūmītis.
