Runa nav par kalorijām: zinātnieki ir atraduši aptaukošanās cēloni kādā populārā vielā 0
Mēs gadu desmitiem esam mācīti baidīties no taukiem uz sava šķīvja. Esam skrupulozi pētījuši produktu etiķetes, pirkuši beztauku jogurtus un atteikušies no sviesta, cerot saglabāt slaidu augumu un nevainojamu veselību.
Tomēr jaunākie zinātnes atklājumi atklāj pārsteidzošu un pat nedaudz biedējošu patiesību – īstais vielmaiņas un slaiduma ienaidnieks nav tauki, par to plašāk vēstīts vietnē Rynekzdrowia.pl.
Izrādās, ka kāda cita ārkārtīgi izplatīta uztura sastāvdaļa mūsu organismā rīko īstu sabotāžu. Tā burtiski iznīcina zarnu mikrobioma nozīmīgākos sargus – baktērijas, kas atbild par mūsu imunitāti un vielmaiņas līdzsvaru.
Šis atklājums atver acis uz to, kāpēc divi cilvēki, ēdot vienādu kaloriju daudzumu, var iegūt pilnīgi atšķirīgus rezultātus uz svariem.
Kalorija nav vienkārši kalorija
Pārtikas ražošanas industrija mūsdienās ir attīstījusies tiktāl, ka minētā bīstamā sastāvdaļa tiek pievienota gandrīz visam. Tā vairs nav atrodama tikai acīmredzamos kārumnieku priekos vai krāsainās gāzētās pudelēs – tā slēpjas maizē, pusfabrikātos, gatavajās mērcēs un pat tā sauktajos “veselīgajos” brokastu musli.
Kolumbijas Universitātes zinātnieki nolēma noskaidrot, kas tieši notiek mūsu organismā, kad uzturā dominē mūsdienu cilvēkam tik raksturīgā Rietumu diēta. Eksperimenta gaitā tika novēroti organisma procesi, pielietojot atšķirīgus uztura modeļus.
Rezultāti pārsteidza pat pieredzējušus pētniekus
Dzīvniekiem, kuri saņēma ierasto, apstrādāto pārtiku, jau četru nedēļu laikā attīstījās izteikts vielmaiņas sindroms.
Tika novērots straujš svara pieaugums, spēja pareizi pārstrādāt glikozi samazinājās, un izveidojās insulīna rezistence.
Turpretī grupa, kas saņēma uzturu ar ļoti augstu tauku saturu, bet no kuras tika pilnībā izslēgts konkrētais kaitnieks, saglabāja ideālu veselību un svara līdzsvaru.
Pats svarīgākais fakts – abas grupas patērēja absolūti vienādu kaloriju daudzumu. Ar ko skaidrojama šī drastiskā atšķirība? Atbilde slēpjas mūsu zarnu traktā.
Zarnu mikrobioma slepenie aizsargi
Mūsu zarnās mīt triljoniem mikroskopisku organismu, kas veido sarežģītu un trauslu ekosistēmu. Zinātnieki pamanīja, ka minētā uztura sastāvdaļa izraisa krasu noteiktu pavedienveida baktēriju samazināšanos. Šie mikrobi nav vienkārši pasīvi īrnieki – tie pilda kritisku funkciju mūsu izdzīvošanā.
Šīs specifiskās baktērijas stimulē īpašu imūnsistēmas šūnu (Th17) veidošanos. Šīm šūnām piemīt apbrīnojamas spējas – tTās ražo molekulas, kas palēnina un bloķē “slikto” tauku pārmērīgu uzsūkšanos caur zarnu gļotādu. Tās aktīvi mazina iekaisuma procesus visā organismā. Tās veido spēcīgu aizsargbarjeru, neļaujot patogēnajiem lipīdiem un toksīniem nonākt tieši asinsritē.
Kad mēs lietojam uzturā kaitīgo elementu, šīs pavedienveida baktērijas iet bojā nozīmīgos daudzumos. Līdz ar to izzūd arī Th17 imūnās šūnas. Bez šīs aizsardzības organisms kļūst pilnīgi neaizsargāts – zarnu siena kļūst caurlaidīgāka, vielmaiņa palēninās, un katrs uzņemtais tauku grams nekavējoties nogulsnējas rezervēs.
Kas ir šis slēptais iznīcinātājs?
Eksperiments sniedza absolūti nepārprotamu atbildi – viela, kas burtiski nogalina mūsu zarnu aizsargus un atver durvis aptaukošanai, ir pievienotais cukurs.
Kā uzsver pētījuma līdzautors profesors Ivaljo Ivanovs, tieši cukurs ir tas, kas iznīcina pavedienveida baktērijas un liek izzust aizsargājošajām imūnajām šūnām.
Kad eksperimenta subjekti tika baroti ar bezcukura diētu (pat ja tā saturēja ļoti daudz tauku), zarnu mikrobioms palika neskarts. Rezultātā organisms pats spēja regulēt tauku uzsūkšanos un izvairījās no prediabēta attīstības.
Kāpēc ar parastu diētu reizēm ir par maz?
Pētījums atklāja vēl kādu būtisku niansi, kas izskaidro, kāpēc daudzi cilvēki nespēj nomest svaru pat pēc striktu diētu uzsākšanas. Izrādās, ka cukura izslēgšana no uztura nepalīdzēja tiem indivīdiem, kuru zarnu traktā šo labvēlīgo baktēriju sākotnēji jau vairs nebija vispār.
Tas nozīmē vienkāršu lietu: ja mikrobioms ir ilgstoši bojāts ar neveselīgu uzturu, ar vienkāršu atteikšanos no saldumiem var būt par maz. Pēc cukura izslēgšanas ir aktīvi jāstrādā pie zarnu mikrofloras atjaunošanas.
Zinātnieki norāda, ka cilvēka organismā darbojas ļoti līdzīgi mehānismi. Lai atgūtu slaidumu un pasargātu sevi no 2. tipa diabēta, vispirms ir jāparūpējas par saviem mikroskopiskajiem sabiedrotajiem – jāierobežo rafinētais cukurs, uzturā jāiekļauj vairāk šķiedrvielu un, ja nepieciešams, jāizmanto atbilstošas probiotikas.
Veselīgas vielmaiņas atslēga neatrodas kaloriju skaitīšanā, bet gan tajā, kā mēs barojam savu zarnu ekosistēmu.
