Trešais iemesls – slikta bērnu uzvedība 0
Kas ir slikta uzvedība? Dažiem vecākiem – bērna nepaklausība, citiem – kaprīzes un histērijas (kas notiek attīstības periodu krīzēs). Daudzām mammām tādos brīžos ir grūti tikt galā ar bezspēcības sajūtu – jo nekādi nevar ietekmēt bērnu.
Ko darīt šajā situācijā? Protams, jāizprot tādas uzvedības iemesli.
1. Pievērs uzmanību noteikumiem, kas pastāv ģimenē. Vai tie skaidri un saprotami? Ir svarīgi būt konsekventiem un nemainīt noteikumus atkarībā no garastāvokļa. Bērns ar kaprīzēm reaģēs uz noteikumu maiņu.
2. Pievērs uzmanību tam, kurš ir galvenais ģimenē. Ja viss ir pakārtots bērnam un griežas ap viņu, viņš var nonākt trauksmes stāvoklī no uzliktās atbildības nastas. Protams, viņš centīsies uzvesties kā galvenais un līdz ar to – neklausīt. Ir svarīgi atgādināt sev, ka bērnu un pieaugušo attiecībās galvenais ir pieaugušais.
3. Nereti bērns ar sliktu uzvedību novērš vecākus no viņu problēmām. Bērni ir ļoti jūtīgi un bieži vien ar savu uzvedību izlādē spriedzi vai neapmierinātību, ko jūt māte.
4. Vecuma krīzes. Šajos periodos bērns var būt kaprīzs, pretrunīgs, stūrgalvīgs. Ir svarīgi atcerēties, ka tas ir pagaidu posms un pāries.
Ceturtais iemesls – sakrājušās emocijas
Mītā par ideālajiem vecākiem vecāki pēc bērna piedzimšanas ir laimīgi, viņi ne tikai neizrāda negatīvas emocijas, viņi tādas neizjūt. Dzīvē katrs vecāks izjūt neapmierinātību, vilšanos, aizkaitinājumu, dusmas. Bet šīs emocijas var izraisīt bailes – vai esmu laba māte, ja tā jūtos? Negatīvais var uzkrāties un kādā brīdī māte neiztur un eksplodē.
Ko darīt? Pirmkārt, pieņemt faktu, ka tu piedzīvo dažādas emocijas. Nosauc skaļi tās, ko izjūti. Mēģini saprast, kā šīs emocijas varētu droši izpaust. Neaizmirsti, ka bērns sajūt spriedzi, bet nesaprot, kas ar tevi notiek. Palīdzi viņam uzzināt vairāk par jūtām, kas tevī radušās, dod tām vārdu un tad viņš varēs tās atpazīt, kad pats izjutīs. Piemēram: Es esmu ļoti dusmīga, man nepieciešams pabūt vienai.
Piektais iemesls – vecāku gaidas
Jau grūtniecības laikā vecāki kaļ plānus, sapņo par to, kāds būs viņu bērns. Kad bērns piedzimst, vecāki satopas ar to, ka bērns “funkcionē” citādi, citiem vārdiem sakot, vecāku gaidas un cerības nesakrīt ar realitāti. Tas var izraisīt vilšanos, aizkaitinājumu, dusmas. Bērni, pamanot, ka neattaisno vecāku cerības, var noslēgties, attālināties no vecākiem.
