Sirmi mati nav vien tikai vecuma pazīme. Atklāts pārsteidzošs iemesls, kāpēc tas ir pat ļoti labi 0
Novecošanu bieži pavada arī matu sirmošana, taču kāds jauns pētījums liecina, ka šis process varētu būt saistīts ne tikai ar vecumu, bet arī ar organisma spēju sevi aizsargāt no vēža. Zinātnieki secinājuši, ka sirmi mati var būt signāls tam, ka organisms aktivizē dabiskus aizsardzības mehānismus, lai samazinātu ļaundabīgu audzēju risku, par to plašāk raksta vietne livescience.com.
Pētījumā atklāts, ka tādi vēzi veicinoši faktori kā ultravioletais starojums vai noteiktas ķīmiskas vielas spēj iedarbināt aizsargreakciju organismā. Šī reakcija var izraisīt priekšlaicīgu matu sirmošanu, taču vienlaikus tā palīdz ierobežot vēža attīstību. Zinātnieki skaidro, ka šajā procesā galvenā loma ir īpašām cilmes šūnām, kas atbild par pigmenta ražošanu un līdz ar to – par matu krāsu.
Eksperimentos ar pelēm pētnieki sekoja melanocītu cilmes šūnu liktenim. Šīs šūnas parasti nodrošina melanīna ražošanu, kas piešķir matiem to dabisko krāsu. Taču, sastopoties ar DNS bojājumiem, šūnas var reaģēt divējādi – vai nu tās pārstāj dalīties un ražot pigmentu, kā rezultātā mati kļūst sirmi, vai arī sāk nekontrolēti vairoties, kas var novest pie audzēja veidošanās.
Veselīga matu augšana ir atkarīga no tā, cik ilgi šīs cilmes šūnas spēj atjaunoties. Katra matu augšanas cikla laikā tās dalās un rada nobriedušas šūnas, kas nogādā pigmentu matu folikulā. Sirmošana sākas brīdī, kad šūnas vairs nespēj saražot pietiekamu pigmenta daudzumu, lai nokrāsotu katru matu.
Pēc pētnieku domām, šis process ir saistīts ar tā saukto šūnu novecošanos – dabisku mehānismu, kas ierobežo šūnu dalīšanās reižu skaitu. Šāda “bremze” palīdz novērst bojātas DNS nekontrolētu vairošanos un tiek uzskatīta par svarīgu pretvēža aizsardzību. Kad melanocītu cilmes šūnas sasniedz šo robežu, tās pārstāj dalīties, un matu folikulam vairs nav pigmenta avota.
Parasti tas notiek ar vecumu, tomēr Tokijas Universitātes pētnieki vēlējās noskaidrot, kā šis pats mehānisms darbojas situācijās, kad šūnas tiek pakļautas īpaši spēcīgiem DNS bojājumiem. Pētījumos ar pelēm tika izmantoti dažādi kaitīgi vides faktori, tostarp jonizējošais starojums un kancerogēnas ķīmiskas vielas, un tika novērots, ka šūnu reakcija atšķiras atkarībā no bojājuma veida.
Jonizējošais starojums aktivizēja šūnu novecošanās ceļu – melanocītu cilmes šūnu rezerves ātri izsīka, mati kļuva sirmi, taču vienlaikus tika samazināta iespēja, ka bojātā DNS veidos audzējus. Citiem vārdiem sakot, organisms izvēlējās drošāku ceļu – upurēt matu krāsu, lai pasargātu sevi no vēža.
Savukārt saskare ar noteiktiem ķīmiskiem kancerogēniem šo aizsargmehānismu apgāja. Šādos gadījumos šūnas turpināja dalīties un ražot pigmentu, mati saglabāja krāsu, taču bojātā DNS nekontrolēta vairošanās ilgtermiņā palielināja audzēju un vēža risku.
Pētījuma autori uzsver, ka šie rezultāti maina skatījumu uz matu sirmošanu. Tā vairs nav tikai novecošanas pazīme, bet gan iespējams signāls par organisma centieniem sevi aizsargāt. Viena un tā pati cilmes šūnu populācija, nonākot dažādos stresa apstākļos, var piedzīvot pilnīgi atšķirīgus likteņus – no sirmiem matiem līdz nopietnām slimībām.
Kā raksta medijs, nākamais solis būs noskaidrot, vai šie paši mehānismi darbojas arī cilvēka matu folikulos un vai pētījumos ar pelēm iegūtie secinājumi pilnībā attiecināmi uz cilvēkiem.
