“Tas nav modīgs gadžets – tas glābj dzīvību!” Freimane norāda, ka diabēta pacienti jau gadiem gaida sen pelnīto valsts atbalstu 0
Latvijā diabēta pacientu organizācijas jau vairākus gadus cenšas panākt lielāku valsts atbalstu mūsdienīgām ārstēšanas tehnoloģijām, kas palīdzētu cilvēkiem kontrolēt cukura līmeni asinīs un izvairīties no smagām komplikācijām. Par to TV24 raidījumā “Preses Klubs” stāsta Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja, uzsverot, ka šī problēma nav radusies pēkšņi.
“Šī situācija nav jauna – mēs par to runājam jau vismaz četrus gadus,” norāda Freimane. Viņa skaidro, ka gan Latvijas Diabēta asociācija, gan Latvijas Endokrinologu asociācija regulāri sadarbojas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, cenšoties panākt izmaiņas finansējumā.
Pirms diviem gadiem tika iesniegta arī pilsoņu iniciatīva ar vairāk nekā 10 tūkstošiem parakstu. “Jau divus gadus mēs faktiski kā uz darbu ejam uz Saeimu – ik pēc dažiem mēnešiem piedalāmies komisiju sēdēs un skaidrojam vienu un to pašu,” stāsta Freimane.
Viņasprāt, šāds atbalsts būtu ne tikai nepieciešams pacientiem, bet arī ekonomiski izdevīgs valstij. “Šis risinājums valstij patiesībā ietaupa milzīgas naudas summas, jo ļauj novērst smagas komplikācijas – kāju amputācijas, redzes zudumu vai nieru transplantācijas,” uzsver Freimane.
Latvijā šādas tehnoloģijas būtu nepieciešamas salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam. “Tie ir apmēram pieci līdz seši tūkstoši cilvēku, kuriem tas patiešām būtu vajadzīgs. Sensora izmaksas ir ap 100–120 eiro mēnesī, kas valstij nav nekāda fantastiska summa,” skaidro Freimane.
Svarīga ierīce diabēta pacientiem ir arī insulīna sūknis – neliela ierīce, kas palīdz precīzi ievadīt insulīnu. “Tas nav nekāds modīgs gadžets vai izklaide. Tā ir ierīce, kas ļauj ievadīt insulīnu tieši tik daudz, cik cilvēkam nepieciešams, lai saglabātu dzīvību,” uzsver Freimane.
Viņa norāda, ka nepareiza insulīna deva var radīt ļoti nopietnas sekas. “Ja cukura līmenis ir pārāk augsts, cilvēks var zaudēt redzi vai pat kāju. Savukārt, ja insulīna ir par daudz, cilvēks var zaudēt samaņu,” skaidro Freimane.
Daudzi no šiem pacientiem ir darbspējas vecumā un aktīvi strādā. “Apmēram četri tūkstoši cilvēku ir jauni, strādājoši nodokļu maksātāji. Viņi strādā dažādās profesijās, bet viņiem katru dienu ir jādomā par to, kā pareizi ievadīt insulīnu,” stāsta Freimane.
Pašlaik lielākā daļa pacientu šīs ierīces iegādājas par saviem līdzekļiem. “Šobrīd cilvēki tās pērk paši. Bet, ja mēs sakām, ka valstī trūkst darbaspēka un veselības aprūpe ir dārga, tad šis ir veids, kā šos izdevumus samazināt un cilvēkiem ļaut strādāt,” uzsver Freimane.
Lai gan pēdējā laikā ir sperts neliels solis uz priekšu, tas joprojām ir ļoti ierobežots. “Valsts pašlaik apmaksā sensorus tikai aptuveni simts cilvēkiem – grūtniecēm un pacientiem pēc orgānu transplantācijas. Tas ir ļoti niecīgs skaits,” norāda Freimane.
Viņa piebilst, ka galvenais šķērslis joprojām ir politiskā griba. “Mēs bieži dzirdam dažādus aizbildinājumus – karš Ukrainā, citu pacientu grupu prioritātes. Taču mums vajadzētu plānveidīgi virzīties uz priekšu un sadzirdēt arī diabēta pacientu vajadzības,” uzsver Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja.
