Laikapstākļu maiņa jau sen tiek minēta kā viens no iespējamiem migrēnas izraisītājiem, un daudzi pacienti paši pamana saistību starp galvassāpju lēkmēm un straujām laikapstākļu izmaiņām. Ārsti un pētījumi apstiprina, ka šāda saistība patiešām var pastāvēt, lai gan tā nav vienāda visiem cilvēkiem.
Pētījumos secināts, ka migrēnas pacienti biežāk izjūt lēkmes laikā, kad notiek straujas atmosfēras spiediena izmaiņas, pieaug gaisa mitrums vai tuvojas vētra. Daži pētījumi liecina, ka īpaši jutīgi cilvēki var sajust pat nelielas spiediena svārstības, kas var ietekmēt nervu sistēmu un provocēt migrēnas lēkmi. Zinātnieki skaidro, ka atmosfēras spiediena izmaiņas var ietekmēt arī deguna blakusdobumus un asinsvadus galvā, kas savukārt var izraisīt sāpes.
Neirologi norāda, ka laikapstākļi visbiežāk darbojas kā papildu faktors, nevis vienīgais migrēnas iemesls. Tas nozīmē, ka lēkme biežāk rodas tad, ja vienlaikus sakrīt vairāki faktori – piemēram, miega trūkums, stress, hormonālas svārstības vai dehidratācija. Tādēļ vieniem cilvēkiem laikapstākļi var būt ļoti spēcīgs migrēnas izraisītājs, bet citiem tie neizraisa nekādu reakciju.
Ārsti arī atzīmē, ka migrēnas pacienti bieži ziņo par lēkmēm pirms lietus vai straujas temperatūras maiņas. Tas var būt saistīts ar izmaiņām gaisa spiedienā, kas notiek vēl pirms paša laikapstākļu pavērsiena. Daži pacienti pat saka, ka migrēna viņiem kļūst par sava veida “laikapstākļu prognozi”.
Tomēr speciālisti uzsver, ka laikapstākļu maiņu pilnībā kontrolēt nav iespējams, tāpēc svarīgāk ir pazīt savus individuālos migrēnas izraisītājus un censties mazināt citus riska faktorus. Regulārs miegs, pietiekams šķidruma daudzums un stresa mazināšana var palīdzēt samazināt migrēnas lēkmju biežumu pat tad, ja laikapstākļi mainās.




