“Neraudi, nekas traks nav noticis!” 0
Šo frāzi dzirdējuši ļoti daudzi. Bērns sasitas, nobīstas, jūtas sāpināts vai vienkārši netiek galā ar emocijām, bet pretī saņem: “Neraudi!”
Vecāki bieži tā teica, lai nomierinātu bērnu. Taču bērns to varēja sadzirdēt pavisam citādi — manas sajūtas nav svarīgas, manas asaras traucē, labāk tās slēpt.
Pieaugušā vecumā tas reizēm pārvēršas par nespēju parādīt vājumu. Cilvēks var justies slikti, bet smaidīt. Var būt salauzts, bet teikt: “Viss kārtībā.” Jo bērnībā viņš iemācījās, ka raudāt nav pieņemami.




