“Būsi slikts, atdošu tevi tantei/policistam/čigāniem!” 0
Daudzi to atceras kā “nevainīgu” bērnības biedēšanu. Taču bērnam drošības sajūta balstās vienā lietā — pārliecībā, ka vecāki viņu nepametīs.
Ja bērnam draud ar atdošanu, aizvešanu vai pamešanu, viņš var sākt ticēt, ka mīlestība ir nosacīta. Ja būšu labs, mani paturēs. Ja kļūdīšos, mani var atdot.
Pieaugušā vecumā tas var pārvērsties bailēs no pamešanas, pārmērīgā pieķeršanās vai tieši pretēji — nespējā uzticēties.




