Foto – Shutterstock

Spiež pakrūtē! Kāpēc un ko darīt? Iesaka Hosams Abu Meri 0

Dzird ieteikumus dzert starp ēdienreizēm – koncentrētāka kuņģa sula palīdz sagremot barību, bet reizēm katrs kumoss sprūst rīklē un spiež pakrūtē!

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kā jebkuram orgānam, arī kuņģim vajag saudzīgu attieksmi. Ja pēc kāda produkta lietošanas spiež pakrūtē, gastroenterologs Hosams Abu Meri par biežāko iemeslu uzskata pārāk lielu porciju. Risinājums ir vienkāršs – jāēd mazāk, bet biežāk. Ārstu ieteiktās vienas maltītes daudzums ir 250 g vai aptuveni viena sauja 4–5 reizes dienā. Tāds režīms atslogo kuņģi, palīdz kontrolēt apetīti un nepārēsties.

Spiedošo sajūtu rada ļoti trekni ēdieni un miltu produkti. Maize nav smags produkts, bet pietiekami sarežģīts, lai tā pārstrādei organisms sevi intensīvāk nodarbinātu, nekā ēdot, piemēram, biezputru. Auzas, rīsi, griķi un citi putraimi ir sātīgi, vērtīgi un kuņģim saudzējoši, jo graudaugu sastāvā esošās vielas nonāk uz kuņģa sieniņām, pasargājot gļotādu no bojājumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Organismam barību grūtāk sagremot, ja ir aizkuņģa dziedzera traucējumi, piemēram, endokrīnā mazspēja vai slimības, kas ietekmē aizkuņģa dziedzera darbību, tāpēc tas izdala mazāk fermentu, piemēram, amilāzes. Ja šīs vielas pietrūkst, tiek apgrūtināta īpaši to produktu pārstrāde, kuri satur ogļhidrātus. Tāpēc, apēdot daudz smalkmaizīšu un maizes, pakrūtē spiež.

Ja ir miltu produktu nepanesamība, ko sauc par glutēna intoleranci jeb celiakiju, sekas ir nopietnākas un pašsajūta nepatīkamāka – mēdz būt ne vien smaga, spiedoša vai griezoša sajūta pakrūtē un vēdera pūšanās, bet arī caureja, cilvēks zaudē svaru, turklāt organismā neuzsūcas daudzas uzturvielas (dzelzs un vitamīni) un attīstās citas slimības: mazasinība, osteoporoze, neauglība, iekaisušas zarnas, vēzis vai hroniska noguruma sindroms. Celiakiju – neārstējamu ģenētisko slimību – klīniski apstiprina, nosakot specifiskas antivielas asinsanalīzēs. Ja analīzes ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju. Pacientiem visa mūža garumā jāseko līdzi produktu sastāvam un jāizvairās no glutēna – kviešu, rudzu, miežu olbaltuma jeb lipekļa, kas organismā darbojas kā antigēns un izraisa tievās zarnas bārkstiņu atrofiju.