Vēstnesis, kas nepakļaujas prātam – pirmsmenstruālais sindroms + 7 padomi labākai pašsajūtai 4
Svārstīgs garastāvoklis un viegla aizkaitināmība ne vienmēr liecina par sievišķīgām kaprīzēm. Šādas uzvedības iemesls var būt mēnešreižu tuvošanās.
Pirmsmenstruālo sindromu jeb PMS dažkārt uzskata par sievietes untumiem un farmācijas firmu izdomājumu, kaut gan to izjūt aptuveni 70% sieviešu, bet 20% ikmēneša norises tuvošanās izpaužas tik smagi, ka stipri traucē ikdienas gaitām. Tikai, sākoties menstruācijām, sieviete atkal sāk justies labāk, dzīve atgūst krāsas un smaržas.
– Šo simptomu patiesumu noliedz tikai vīrieši un sievietes, kas tos nav piedzīvojušas pašas. Zinātnieki un ārsti PMS pirmoreiz aprakstīja pagājušā gadsimta sākumā, raksturojot šo stāvokli kā organisma saindēšanos ar ūdeni, taču pietiekami efektīvs problēmas risinājums joprojām nav atrasts, – atzīst Kalviņu privātprakses ginekoloģe Vēsma Kažociņa.
Daudzveidīgi simptomi
Visbiežāk no pirmsmenstruālā sindroma cieš 30–40 gadu vecas dzemdējušas sievietes, taču tas var piemeklēt līdz pat menopauzei. Pašsajūta mēdz pasliktināties aptuveni 5–11 dienas pirms mēnešreizēm, kad olnīcās izveidojies dzeltenuma ķermenis sagatavo organismu iespējamajai grūtniecībai. Tā uzdevums ir uzbriedināt gļotādas un atslābināt gludo muskulatūru, tādēļ organismā tiek aizturēts šķidrums un sievietei par diviem trim kilogramiem pieaug svars. Tā kā šā procesa norisei nepieciešams lielāks sāļu daudzums, palielinās apetīte un rodas vēlme pēc pikantiem, sāļiem un marinētiem produktiem līdzīgi kā grūtniecības sākumā.
PMS var izpausties dažādā smaguma pakāpē, sākot no vieglas uzbudināmības, nervozitātes, kašķīguma, raudulības un beidzot ar smagu depresiju. Var būt miega traucējumi, pastiprināta svīšana naktī, galvassāpes, ēstgribas traucējumi, nespēks – pavisam pētnieki saskaitījuši aptuveni 150 dažādu simptomu.
Sieviete, kura cieš no PMS izpausmēm, ārstu visbiežāk apmeklē tad, ja ir mazliet paaugstināta temperatūra (ap +37,2 °C) vakaros. Lai noteiktu problēmas iemeslu, to nevajadzētu mērīt tikai sliktas pašsajūtas brīžos, bet arī citās menstruālā cikla dienās.
Ķermenī notiekošās pārmaiņas rada sievietei sajūtu, ka viņa ir piebriedusi, smaga, zaudējusi seksualitāti un vairs nav pati sev noteicēja, jo dusmojas un neiecietīgi izturas pret apkārtējiem. Lai gan viņa pati saprot, ka uzvedas neadekvāti, tomēr citādi nespēj, un tas vēl vairāk pastiprina depresīvo noskaņojumu.
– Sievietei vajadzētu saprast, ka pirmsmenstruālais sindroms ir prātam un gribai nepakļauts organisma stāvoklis, un viņa notiekošajā nav vainojama. Vajadzētu brīdināt tuviniekus par slikto pašsajūtu un lūgt PMS izpausmes neuztvert nopietni, – iesaka Vēsma Kažociņa.
Līdzīgi pirmsmenstruālajam sindromam var izpausties vairākas slimības, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi, depresija un citas, tādēļ jāveic asinsanalīzes, izmeklējumi un jānovēro, vai simptomi izpaužas tikai pirms mēnešreizēm.
Pirmsmenstruālā sindroma smagāku izpausmi var veicināt stress, mazkustība, paaugstināts sāls daudzums uzturā, svarīgu taukskābju trūkums organismā. Vienu PMS cēloni, kuru novēršot problēmu varētu atrisināt pavisam, nav iespējams noteikt, tomēr pašsajūtu ir iespējams uzlabot.
Nereti ginekologi hormonu līdzsvara nodrošināšanai iesaka hormonālās kontracepcijas līdzekļus, taču, tā kā tie satur progesteronu, pēc dakteres Kažociņas novērojumiem, tos lietojot, sievietes nereti jūtas slikti ne tikai pirms menstruācijām, bet visu mēnesi.
7 padomi, lai justos labāk
1. Pāris nedēļu pirms mēnešreizēm, kad organismā sākas šķidruma aizture, ieteicams ierobežot sāls uzņemšanu, ņemot vērā, ka tas slēpjas daudzos produktos, piemēram, žāvējumos, desās, sierā. Gatavojot ēdienu, to ieteicams aizstāt ar dažādām garšvielām.
2. Ēst bieži, bet mazām porcijām, lai nodrošinātu vienmērīgu cukura līmeni asinīs.
3. Lietot augu valsts līdzekļus – kombinētus preparātus ar nervu sistēmu nomierinošu iedarbību, piemēram, Prefemin, Remens, Relaxen, un līdzekļus, kas veicina šķidruma izdalīšanos no organisma. Šim nolūkam derēs bērzu sulas, tā sauktās nieru tējas, arbūzs vai ārsta izrakstīti recepšu medikamenti, ko lieto divas nedēļas un, sākoties mēnešreizēm, tikpat ilgu laiku pārtrauc vai arī dzer citādi saskaņā ar lietošanas pamācību.
4. Pašsajūtu var uzlabot zivju eļļa, naktssveces eļļa, omega-3 taukskābes saturoši preparāti, kā arī A, E un D vitamīns, kas piedalās sievišķo hormonu regulācijā. Vasarā gan pietiks ar zaļumiem, ogām un sauli.
5. Lai vairotu enerģiju, var dzert kafiju, kas veicina urīna izdalīšanos un palīdz uz brīdi justies labāk, taču nedrīkst pārspīlēt ar tās daudzumu, turklāt vakarpusē no kafijas labāk atturēties, lai nepastiprinātu uzbudināmību un miega traucējumus.
6. No sporta aktivitātēm ieteicamākā ir peldēšana, jo ūdens spiediens mazina tūsku un veicina mikrocirkulāciju audos. Vēlami vingrojumi, ko iesaka spondilozes gadījumā, lai veicinātu asinsriti kakla daļā un galvā, kā arī pastaigas, kalanētika, joga.
7. Neliegt sev atpūtu un kārtīgi izgulēties.
