Veselam
Neticami stāsti

Vingrot ar īkšķi un smadzenēm. Bioenerģētiķis Juris Brants iesaka, kā dziedināt pašam sevi0


Juris Brants
Juris Brants
Foto – Matīss Markovskis

Katram ir pašdziedināšanās spējas

“Katram no mums piemīt tieši tik daudz enerģijas, lai dziedinātu gan sevi, gan citus – tos, kuri no sirds to vēlas,” sakabioenerģētiķis Juris Brants.

Enerģētisko higiēnu der ieturēt regulāri, tāpat kā ik rītu un vakaru mazgājas un tīra zobus.

Liepājas alternatīvās veselības telpā Esi vesels viņš praktizē bioenerģētisko dziedniecību, vada meditācijas, izmanto ciguna un taidzi, Austrumu vingrošanas metodes.

Jurim ir plats, atklāts smaids un draiska matu cirta pār pieri. Viņš atturas dēvēt sevi par dziednieku. “Reizēm jokoju, ka dziednieks ir tas, kurš dzied niekus. Man labāk patīk cits vārds – dziedinātājs. Dziedināt var neskaitāmos veidos. Ar sarunu, ar savu klātesamību, ar pieskārienu, vingrināšanu, dziesmu vai deju. Arī lūdzoties. Es katru dienu skaitu tūkstošiem lūgšanu par cilvēkiem, viņu veselību un labklājību. Varētu sacīt, ka lūgšana ir mana sirdslieta. Tā dziedina vispirms garu, tikai pēc tam fizisko ķermeni.”

Svaiga ūdens malks

Juris Brants par dziedinātāju kļuva pēc 30 gadu vecuma. Līdz tam strādāja būvniecībā, bija savs uzņēmums, kādu laiku arī darbs Norvēģijā. Ja tolaik kāds stāstītu par dievišķo enerģiju, viņš droši vien pasmietos. Juris, tāpat kā daudzi, uzsmēķēja, nereti iedzēra kādu glāzīti.

“Reiz aizgāju dienas vidū pagulēt, bet pēc stundas pamodos ar neparastu sajūtu. Šķita, ka galvā ieliets svaigs ūdens, tīrs un dzidrs kā dimants. Domāju – jāiet uzpīpēt. Paskatījos uz cigaretēm, un kļuva nelabi. Kopš tās dienas vairs nesmēķēju. Taču mainījās ne tikai tas, citāda kļuva visa mana dzīve,” notikušo pirms sešiem gadiem atceras Juris.

Viņš sāka regulāri meditēt. Atrada reiki skolotāju, apguva šo māku. Vēlāk viņa vadītajos reiki seansos ne vienam vien kļuva labāk. Juris par to priecājās, bet pārāk neiedziļinājās, kāpēc tā notiek. Tad viņš apguva cigunu pie lieliskās skolotājas Mairas Gūtmanes. Pa garīgo ceļu virzījās neatlaidīgi, it kā kāda vadīts. Reiz meditējot sajuta, ka rokās ir spēks.

“Uzreiz atnāca skaidra doma – man vajadzīgs garīgais skolotājs! Tas, kurš vestu manu dvēselisko būtību. Reiz uz Liepāju atbrauca mūki, rīkoja pasākumus. Viens pavaicāja, kāpēc man nav garīgā skolotāja. Uzreiz zināju, ka to atradīšu Nepālā. Man paveicās, ka varēju turp aizbraukt. Tieši tolaik biju pārdevis dzīvokli, ar draudzeni meklējām jaunu dzīvesvietu. Un vēl – uzzinot, kāpēc gribu braukt, daudzi ziedoja man naudu. Tagad visu dodu atpakaļ, praktizēju, palīdzu cilvēkiem, strādāju diendienā. Tas ir mans aicinājums un arī pienākums.

Man tuvs ir budisms. Tajā ir trīs elementi, dārgumi, kas tiek godāti: Buda, Dharma un Sangha. Buda – tā ir prāta attīrīšana, vēršanās pretī apgaismībai. Dharma palīdz šo ceļu iet, bet Sangha aptver vienotu uzskatu ļaužu kopienu, kas vēlas sasniegt šo mērķi. Budisma vērtības labi sader ar citām sistēmām, mācībām, ko esmu apguvis, piemēram, ar cigunu un reiki.”

Karma vai piepildījums?

Juris uzsver: brīdī, kad cilvēks izkustas – vienalga, nodarbojas ar jogu, cigunu, skrien vai nūjo –, viņš uzņemas atbildību par savu rīcību. “Kāds to dēvē par sportu, cits par relaksāciju, bet ne jau tas ir būtiski. Vislielākā jēga ir tam, ka beidzot sāc pievērst uzmanību savai iekšējai būtībai, apjaušot, kā tā integrējas ar ārieni.”

Daudzi uzsver: viss, ar ko dzīvē sastopies, tiek dots kā mācība. Biedē ar karmu. Juris Brants domā citādi: “Viss, ar ko sastopas – jebkurš cilvēks, situācija vai notikums –, ir dzīves piepildījums. Ja visur mudina saredzēt sodu vai karmu, cilvēku it kā cenšas iebiedēt, kultivē vainas apziņu. Iebiedēts ļautiņš ir viegli manipulējams.

Nereti krīt galējībās, piemēram, pārāk daudz ēd vai krīt līdz ausīm darbā, bet pārāk maz nodarbojas fiziski, līdz beidzot kādā brīdī organisms sāk klauvēt, dod it kā mazus impulsiņus, līdzīgi kā notiek nervu sistēmā. Pamazām kaut kur izveidojas enerģētisks sabiezējums. Tajā vietā ir ir traucētas vibrācijas, kļūst sliktāka vielmaiņa un asinsrite. Tiek pavērts ceļš, pa kuru var ienākt slimība.”

Dāvana sev

Ik vakaru uzdāvini sev 20 minūtes. Nevis sēdi pie televizora vai lūkojies telefona ekrānā, bet pārliec prātā to, kas šajā dienā pieredzēts, paveikts, sajusts. Kādus cilvēkus satiki, kādas bija attiecības ar katru no viņiem. Kā rīkojies, izturējies, kā otrs uztvēra manis teikto, darīto… Ja ik dienu praktiski un analītiski izvērtē notiekošo, iespējams mainīt attieksmi, izturēties nedaudz citādi. Juris līdzīgā veidā strādājis ar savām dusmām, agresiju.

“Reiz iedzīvojos rokas lūzumā. Sapratu, ka tā bija ķermeņa atbilde uzkrātajām emocijām. Tas bija manu dusmu augstākais punkts. Devu sev uzdevumu – izzināt, kāpēc manī rodas dusmas, jo tās saistītas ar egoismu un ambīcijām. Sāku urķēties, nepārtraukti analizēju, centos rast cēloni. Kad to sajutu un sapratu, mācījos dusmas transformēt. Tās, lai gan ir zemas vibrācijas, vienalga ir enerģija. Un šo enerģiju var padarīt noderīgu, dot tai pozitīvu virzību. Tas gan neizdodas vienkārši, strādāju ar to jau daudzus gadus.”

Lai vingro galva

Ja jāvingrina smadzenes, parasti saprot, ka vajag risināt krustvārdu mīklas vai ko tamlīdzīgu. Juris Brants pasmaida: “To vieglāk izdarīt, ja domās vispirms sajūt vienu galvas smadzeņu puslodi, pēc tam otru, deniņu rajonu, pieres daļu, pakausi… Velta smadzenēm nedalītu uzmanību, mēģinot tās sajust. Šķiet neticami, bet tas rada spēcīgu efektu. Nesen šādi pavingrojām Valmierā, kur vadīju semināru. Viens puisis pēc tam sacīja: sajutu savos matos tādu enerģiju! Vingrinājums uzreiz var neizdoties, jo nav vienkārši sajust smadzenes, taču viss sanāk, ja to dara regulāri.”

Nav noslēpums, ka lielākajai daļai labroču aktīvāk strādā galvas smadzeņu kreisā puslode, racionālais prāts, kas atbild par loģiku, analītisko domāšanu, ir saistīts ar rāmjiem, ierobežojumiem, šabloniem. Savukārt labā puslode ir saistīta ar tēlaini radošo domāšanu, iztēli. Ja šādi pavingro, papildus iekustina arī galvas smadzeņu otru daļu. Tātad kāds tiks pie radošāka gara, bet cits stiprinās loģisko spriestspēju.

Īkšķis uz pjedestāla

Cits vingrinājums ir saistīts ar kājas īkšķi. Pievēršas tam ar visu savu uzmanību, domās sajūt kājas īkšķa galu. Šādi visa uzmanība no galvas līmeņa aiziet lejup, sasniedz nervu sistēmas zemāko punktu. It kā cauri visam ķermenim laistu signālu, ietverot sevi visu.

Ja aktivizē nervu sistēmu, arī muskuļi pamostas: o, te kaut kas notiek! Kur ir tava uzmanība, tur ir tava enerģija. Tas ir ciguna pamatprincips. Pēc tam var arī pamasēt kāju īkšķus.

Nereti pie Jura Branta palīdzību meklē cilvēki, kuri atrodas ratiņkrēslā. Dažs labs pat kājas īkšķi nespēj pakustināt, taču viņš var iztēloties, ka veic šo kustību, domās veltot visu uzmanību šai ķermeņa vietai. Līdz ar to pastāv iespēja, ka sāks veidoties jauni nervu mezgli, savienojumi.

Esmu brīvs no sāpēm

Ja sāp mugura, parasti ķeras pie pretsāpju tabletes vai kādas ziedes. Bet var sev palīdzēt citādi – iztēloties, cik mugurkauls ir taisns, kā tas izstiepjas, tiecas uz augšu.

“Vēl var iedomāties mugurkaulu sev priekšā – it kā paņemt to rokās un taisnot, katru skriemeli nolikt savā vietā. Kādā nodarbībā tā darījām, un pēc tam cilvēki brīnījās, jo mugurai kļuva vieglāk,” atceras Juris Brants.

Parasti ir tā – ja pievērš uzmanību, piemēram, sāpošam celim, tad vaimanā, cik ļoti tas sāp. No negatīvās domas gan labāk nekļūst. Ir vērts teikt citādi: no šā brīža un turpmāk man ir pilnīgi nesāpīgs celis. Es pateicos, ka esmu brīvs no sāpēm. Tā arī ir uzmanības pievēršana, kas nes līdzi enerģiju, tikai ar pozitīvu ievirzi.

“Ja kāja sāp, to var paglaudīt, mierinoši pasakot, ka laikam par daudz skrienu. Un vēl tai pateikties – paldies, mīļā kājiņa, ka esi tik stipra. Šādu attieksmi es dēvēju par mazo dzīves vienkāršību. Tā ietver arī saskarsmi ar otru cilvēku – cienošā rokasspiedienā, siltā apskāvienā vai glāstā starp tuviem cilvēkiem. Ja pamasē sievai pēdiņas, viņa taču ir laimīga. Bet cik daudzi vīrieši tā dara?! Laikam jau retais. Arī sieva var samīļot vīra pēdas. Kurš vīrietis gan atteiksies no glāsta?”

 

Foto – Matīss Markovskis


5 minūtes būt par koku

Lai sakārtotu un stiprinātu kopējo bioenerģētisko lauku, noder statiskā ciguna vingrinājums. Nosaukums kodolīgs – Stāvēt kā kokam.

Nostājas taisni, kājas novieto plecu platumā vai nedaudz platāk, paralēli vienu otrai. Šādā stājā mazliet ieslīgst tādā kā jātnieka pozā, taču dibens, astes kauls nav atšauts, bet pavirzīts mazliet uz priekšu. Mugura ir perpendikulāra zemei, pleci brīvi.

Rokas novieto vienu pret otru un iepretim krūtīm, sirds centram, it kā turētu bumbu. Starp pirkstu galiem jābūt vismaz vienas plaukstas attālumam.

Ieelpo caur degunu un izelpā it kā piepilda visu ķermeni. Stāv un mierīgi elpo, citu neko. Šādi harmonizējas enerģētika, nostiprinās kājas, mugura un pleci, uzlabojas vielmaiņa un asinsrite. Vingrinājumu der veikt ik dienu, vismaz piecas minūtes no rīta un vakarā.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.