Zems asinsspiediens var būt arī dzīvesveida sekas. Kā to paaugstināt 0
Biežāk dzird runājam par augstu asinsspiedienu un tā ārstēšanu, tomēr daudzi, īpaši jaunas sievietes, izjūt zema asinsspiediena radītās sekas. Nespēks, reiboņi, miegainība, nespēja koncentrēties ir tikai daļa no tām. Vaicājām kardioloģei Ilzei Zandartei, kā mazināt simptomus, uzlabot pašsajūtu un kādos gadījumos jāapmeklē ārsts.
Asinsspiedienu mēra divas trīs reizes ar dažu minūšu intervālu, pēc tam aprēķinot vidējo rādītāju. Lai zinātu, kāds ir zems un kāds – augsts asinsspiediens, sākumā jāsaprot, ka optimāls asinsspiediens ir 120/80 mm dzīvsudraba staba. Asinsspiediens virs 140/90 mm/Hg ir augsts, savukārt pazemināts asinsspiediens jeb hipotensija ir zem 100/60 mm/Hg.
“Kritiskā robeža zemam asinsspiedienam, kad jau pārstāj darboties nieru filtrācijas funkcija, ir 80/40 mm/Hg. Šāds spiediens, neizjūtot simptomus, nemēdz būt. Pretējā gadījumā ir jāpārbauda spiediena mērāmais aparāts,” pajoko kardioloģe Ilze Zandarte.
Dzīvesveida sekas
Kardioloģe norāda, ka sekundāro hipotensiju novēro salīdzinoši retāk. Tas nozīmē, ka biežāk zems asinsspiediens nav slimības sekas, bet gan ģenētiski noteikts vai ir dzīvesveida rezultāts. “To noteikti var saistīt ar dzīvesveidu. Arī tad, ja nav orgānu darbības traucējumu, hipotensija jāārstē ar fiziskām aktivitātēm un dzīvesveida izmaiņām. Mūsdienās cilvēki ikdienā kustas pārāk maz.” Kādēļ tad sportistiem asinsspiediens ir zems, ja viņi tik daudz kustas? “Tā ir otra galējība,” teic kardioloģe. “Vajadzētu trāpīt kaut kur pa vidu. Profesionāls sports nav veselīgs, un sirdi nākas pārtrenēt, tādēļ pulss un asinsspiediens ir zems. Tādā gadījumā fizisko slodzi vajadzētu ierobežot.”
Ja traucē, tad jāārstē
Konstatējot pazeminātu asinsspiedienu, jāsaprot, vai tas ir simptomātisks vai asimptomātisks. Būtu jāsatraucas tikai tad, ja izjūt simptomus, kas parasti izpaužas kā nespēks, nomāktība, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, šķebināšana, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, miegainība. Raksturīgi, ka no rītiem ir grūti pamosties, nav spēka uzsākt dienu, bieži salst plaukstas un pēdas. Ja ir hipotensija, palielinās jutība pret aukstumu, spilgtu gaismu, skaļām skaņām, šūpošanu transportā.
Ja cilvēks izjūt zemo asinsspiedienu, jāvēršas pie ārsta, lai saprastu cēloni.
Medicīniska ārstēšana ir iespējama tikai sekundāras hipotensijas gadījumā, ārstējot pamatcēloni. Protams, arī dzīvesveida izmaiņas ir ārstēšana, ar ko būtu jāsāk, uzsver kardioloģe Ilze Zandarte.
Simptomus var just gan primāra, gan sekundāra zema asinsspiediena gadījumā.
Ja zems asinsspiediens netraucē un tāds bijis visu mūžu, tad gan nav pamata uztraukumam.
Spiediens atspoguļo dzīvesveidu
Asinsrites plūsmas straujumu regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas atbildīga par iekšējo orgānu un dziedzeru darbību. Tai ir divas daļas – viena ir parasimpātiskā nervu sistēma, kas paplašina asinsvadus, palēnina sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu. Otra – simpātiskā nervu sistēma, kas paaugstina asinsspiedienu, sašaurina asinsvadus. Veselam cilvēkam šīs sistēmas darbojas līdzsvarā. Diennakts laikā kāda no sistēmām gūst virsroku, piemēram, naktī asinsspiediens mazinās, bet dienas laikā tas aug. Katram no mums arī individuāli atšķiras šo sistēmu pārsvars – kādam aktīvāka ir parasimpātiskā sistēma, visbiežāk – jaunām meitenēm un sievietēm.
Sirds-asinsvadu slimību risks pieaug līdz ar vecumu. Tas saistāms ar to, ka novecojot mazinās asinsvadu elastība un pieaug asinsspiediens. “Tomēr mūsdienās var novērot, ka aizvien vairāk jauniem cilvēkiem ir augsts asinsspiediens jeb hipertensija. Kardiologi praksē biežāk sastopas ar augsta asinsspiediena izraisītajām sekām. Ja vēl pirms pāris gadiem hipertensija bija gados vecāku cilvēku kaite, tagad jāārstē aizvien jaunāki pacienti,” atklāj kardioloģe. Tā cēloņi ir mūsdienu straujais dzīvesritms – daudz stresojam, maz kustamies, nepareizi ēdam, smēķējam. Līdz ar to problēmas, kurām vajadzētu izpausties vēlāk, izpaužas pāragri.
Garš izmeklējumu ceļš
Lai noskaidrotu zema asinsspiediena cēloni, jādodas pie ģimenes ārsta. Šie cēloņi var būt dažādi: kardioloģiski, piemēram, sirds-asinsvadu saslimšanas, endokrinoloģiski, kad pie vainas ir vairogdziedzeris, piemēram, hipotireoze (vairogdziedzera hormonu samazināta izdale), virsnieru dziedzera saslimšana, proti, virsnieru dziedzera mazspēja. Var būt arī gastroenteroloģiski un neiroloģiski cēloņi, kas veicina spiediena krišanos, stāsta kardioloģe.
Ģimenes ārsts nosūta pacientu pie speciālista, kurš tālāk veic izmeklējumus. Tas var būt ilgstošs process, bet var gadīties, ka uzreiz izdodas tikt pie pareizā speciālista, piemēram, endokrinologa, kurš konstatē problēmu iekšējās sekrēcijas dziedzeros un to atbilstīgi ārstē.
Palīdz augu preparāti
Mūsdienās augsta asinsspiediena gadījumā pacientam parasti var palīdzēt ļoti veiksmīgi. Medikamentu klāsts ir ļoti plašs, un nav problēmu piemeklēt piemērotāko, teic Ilze Zandarte. “Bet nav tāda medikamenta, kas būtu paredzēts spiediena paaugstināšanai.”
Vairāk izmanto līdzekļus no augu valsts produktiem. No seniem laikiem asinsspiediena paaugstināšanai izmanto žeņšeņu, kam ir līdzīga stimulējoša ietekme kā kofeīnam. Tonizējošs ir arī eleiterokoks. Iesaka lietot timiānu, arālijas tinktūru, ehinācijas vai vilkābeles drogas saturošus līdzekļus, noderīgas ir piparmētras, nātres lapas, izopa un lucernas augu tējas.
Var līdzēt arī homeopātija, piemēram, kampars, Crataegus vai Acidum phosphoricum komplekss, kā arī ājurvēdiskie preparāti, piemēram, ašvaganda.
“Katrs var eksperimentēt. Ja cilvēks jūt, ka apēd sauju rozīņu un pašsajūta uzlabojas, tā noteikti var darīt. Tomēr nevar visiem ieteikt – ēdiet rozīnes, baziliku, rozmarīnu, dzeriet biešu un burkānu sulu, un jūsu asinsspiediens uzlabosies.”
Praktiski ieteikumi spiediena paaugstināšanai
Fiziskās aktivitātes
Pašsajūtas uzlabošanai ļaudīm ar zemu asinsspiedienu iesaka veikt regulāras fiziskās aktivitātes, kas paātrina pulsu, trenē sirdi, regulē hormonu līmeni asinīs un reizē paaugstina asinsspiedienu. “Stieņa cilāšana svaru zālē gan nav īsti kardioloģisks treniņš, un sirdij īpaša labuma no tā nebūs,” piebilst ārste. Pulsu paātrinošas nodarbes ir skriešana, riteņbraukšana, teniss, peldēšana, skvošs. Katru dienu būtu pusstunda jāvelta aktīvai nodarbei vai arī jāveic stundu ilgs treniņš vismaz divas trīs reizes nedēļā.
Ūdensprocedūras
Vēl rekomendē kontrastdušas, kas uzlabo asinsvadu tonusu un nedaudz paaugstina asinsspiedienu. Ūdens temperatūra jāmaina pakāpeniski. Pēc dušas var stimulēt asinsriti, noslaukoties vai norīvējoties ar rupja auduma dvieli.
Sajust ķermeni
Hipotensijas pacientiem nereti ir ortostatiskā hipotensija, tas nozīmē – pieceļoties no gulus vai sēdus stāvokļa, sareibst galva. Ķermeņa stāvoklis būtu jāmaina lēni un uzmanīgi. Nevajag satraukties par galvas reiboņiem. Tādi var būt, mierina kardioloģe. Mainot ķermeņa stāvokli, galvai pietrūkst asiņu, tāpēc tā noreibst. Savs ķermenis ir jāpazīst un atbilstīgi tam jārīkojas.
Izgulēties
Zema asinsspiediena gadījumā var prasīties ilgāk pagulēt. Fizioloģiski zema asinsspiediena gadījumā nespēks pieprasa vairāk miega. Kādam pietiek ar astoņām stundām, citam nepietiek ar 12. Protams, ne katrs var atļauties gulēt 12 stundas!
Dzert ūdeni
Optimāli ir dzert pusotra litra dienā, bet zema spiediena gadījumā šķidrums jāuzņem vairāk. Hroniski zema asinsspiediena gadījumā noteikti jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, kas palīdz uzturēt asiņu tilpumu.
Kafija arī ceļ spiedienu, bet tā reizē ir diurētiķis jeb urīndzenošs līdzeklis. Ja dzer kafiju, papildus jāuzņem ūdens. Kafijas vietā var izvēlēties melno un zaļo tēju.
Nebaidīties no sāls
Pētījumos noskaidrots, ka vārāmais sāls paaugstina asinsspiedienu, tādēļ ārsti iesaka ierobežot tā patēriņu pacientiem ar augstu asinsspiedienu. Lai gan sāls var būt kā dabisks spiediena paaugstinātājs hipotensijas gadījumā, tomēr nevajadzētu aizrauties ar tā ēšanu, jo tas var kaitēt nierēm un citiem orgāniem.
Kā ar veģetārismu? Zema asinsspiediena gadījumā iesaka uzņemt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Vai tas nozīmē, ka veģetārisms, vegānisms nav savienojams ar zemu asinsspiedienu? “Cilvēkam ir jāēd sabalansēts uzturs – no visa pa druskai. Nevar ēst viena veida produktus un cerēt uz labu veselību,” saka Ilze Zandarte. Tomēr ārste nepiekrīt, ka pacienta stāvoklis varētu pasliktināties tikai tāpēc, ka viņš atteiksies no gaļas vai dzīvnieku valsts produktiem. “Ja ikdienā neēd gaļu, tad jāseko līdzi pašsajūtai, jāveic asinsanalīzes, nosakot dzelzs, elektrolītu un hemoglobīna līmeni. Ja cilvēkam gaļas neēšana ir dzīvesveids un pārliecība, tad arī zemais asinsspiediens to nemainīs.”
Dzīvos ilgāk? Pastāv mīts, ka zems asinsspiediens cilvēkam ļauj dzīvot ilgāk. “Ir pētījumi, kas akcentē, ka katram dzīvē ir noteikts sirdspukstu skaits. Jo lēnāks ir pulss, jo ilgāk cilvēks var dzīvot,” atklāj kardioloģe. Tomēr ne vienmēr zema asinsspiediena gadījumā ir zems pulss. Lielākoties ir tieši otrādi: ja spiediens ir zems, pulss ir ātrāks. Organisms cenšas orgānus un audus apgādāt ar skābekli, tādēļ sirds strādā ātrāk, lai biežāk cirkulētu asinis.
Zems asinsspiediens gan mazina infarkta un insulta risku. Pieaugot vecumam, mēdz paaugstināties arī asinsspiediens. Tiem, kuriem jau jaunībā ir augsts asinsspiediens, dzīves laikā tas var turpināt pieaugt.
Līdzīgi kā augstu arī zemu asinsspiedienu iedala noteiktās apakškategorijās
Primārā hipotensija. Nav nekādu slimību vai orgānu sistēmas darbības traucējumu, kas izraisītu zemu asinsspiedienu. Šāda hipotensija ir noteikta ģenētiski, tā var izraisīt tādus simptomus kā slikta pašsajūta, nespēks, galvassāpes, reibonis, ģībonis, nepatīkamas sajūtas sirds apvidū. Tā biežāk sastopama jauniem cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Nereti tā ir pārmantota no paaudzes paaudzē bez izteiktām sūdzībām.
Sekundārā hipotensija. Tad zemais asinsspiediens ir orgānu sistēmu bojājumu vai darbības traucējumu izpausme. Hipotensijas cēloņi parasti meklējami asinsapgādes vai hormonālā līdzsvara traucējumos. Cēlonis var būt, piemēram, čūlas slimība, anēmija jeb mazasinība, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
Medicīnā izšķir arī akūtu hipotensiju. Tas ir stāvoklis smagu traumu, asiņošanas, miokarda infarkta un citu patoloģisku stāvokļu gadījumā. Simptomi mēdz būt pēkšņs nespēks, nobālēšana, auksti sviedri, pulsa paātrināšanās, ģībonis un šoks. To ārstē intensīvi un atbilstoši cēlonim.
Interesanti
Mēdz būt tā, ka cilvēks ir pieradis pie zema asinsspiediena, tādēļ vēlāk, kad tas pieaug, pasliktinās pašsajūta, var pat mocīt regulāras galvassāpes. Šādos gadījumos, lai nebūtu jādzer neskaitāmas pretsāpju tabletes, ārsti mēdz izrakstīt medikamentus asinsspiediena mazināšanai, ņemot vērā pacienta individuālās asinsspiediena normas. Jebkuram cilvēkam strauja asinsspiediena paaugstināšanās (jeb asinsspiediena krīze) var būt bīstama, jo asinsvads šādā situācijā var plīst, radot dzīvībai bīstamas sekas.
Mūsu eksperte: ILZE ZANDARTE, Capital Clinic Riga kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste
