Veselam
Ārstēšana

Problēmas pēc solārija apmeklējuma0

Foto: Tomkatoo/Shutterstock

Mazmeita dažreiz aiziet uz solāriju. Pēdējoreiz viņa pamanījusi, ka kabīnes iekšpuse pēc iepriekšējās apmeklētājas nebija kārtīgi iztīrīta, un pateikusi to solārija darbiniecei, kura dusmīgi atbildējusi, ka viss kārtībā. Mājās mazmeita konstatēja, ka āda ir sarkana, vēlāk parādījās arī izsitumi. Dermatologs teica, ka tā ir ādas infekcija, kas varētu būt pēc solārija apmeklējuma. Mazmeita prasīja solārija darbiniecei, lai vismaz atmaksā izdevumus par ārsta vizīti un zālēm. Viņai atteica un piebilda, ka dažiem cilvēkiem vispār neesot vēlams apmeklēt solāriju un katrs pats par to ir atbildīgs. ILGA RĪGĀ

 

Ko darīt un kam sūdzēties, ja man pēc solārija radušās veselības problēmas? Kas atbild par solāriju drošību Latvijā? Ja tādi solāriji pastāv, tad taču veselam cilvēkam tie nav bīstami un pāris reižu gadā drīkst tos apmeklēt? JOLANTA ĀDAŽOS

 

Iedegums – ādas šūnu bojājums

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Elīna Ķimene skaidro, ka sauļošanās solārijā nav drošāka par sauļošanos saulē, jo abos gadījumos tiek izstarots ultravioletais (UV) starojums. Solāriju iekārtās UVB starojuma intensitāte ir aptuveni līdzīga saules izstarotajai, bet UVA starojums solārijā ir 10–15 reižu intensīvāks par saules radīto. Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību solārija iekārtās UV starojuma intensitāte nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas stipruma ziņā pielīdzināma ekstrēmam UV starojumam (atbilst UV indeksam 12).

Pēc sauļošanās sesijas solārijā apmeklētājiem var būt ādas nieze, sausums, apsārtums, vasarraibumi un fotosensitivitāte (gaismjutība).

Cilvēkiem ar gaišu ādu var būt čūlas. Arī ādas elastības zudums un krunkas ir sava veida cena, kas jāmaksā par biežu solārija apmeklēšanu. Ņemot vērā, ka UV starojuma radītie acu bojājumi var izraisīt kataraktas, fotokeratīta, pterīgija un vēža attīstību, apmeklējot solāriju, acu aizsargbriļļu lietošana ir obligāta.

 

Starptautiski pētījumi un to rezultāti

Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (International Agency for Research on Cancer) 2009. gadā UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu (vēzi izraisošu).

Sauļojoties solārijā, melanomas attīstības risks pieaug par 75%, ja sauļošanās solārijā sākta pirms 35 gadu vecuma, turklāt, sauļojoties solārijā aptuveni reizi nedēļā no 20 gadu vecuma, ādas vēža iespējamības risks 45 gadu vecumā divkāršojas. Jau viena sauļošanās sesija solārijā par 20% palielina melanomas attīstības risku.

2016. gadā Eiropas Komisijas Jaunā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (Scientific Committee on Emerging and Newly Identified Health Risks jeb SCENIHR) nāca klajā ar ziņojumu par UV starojuma bioloģisko iedarbību un ietekmi uz veselību, secinot, ka UV starojums ir pilnībā kancerogēns, jo tam piemīt audzējus rosinoša ietekme. Pastāv pārliecinoši pierādījumi tam, ka solārija iedarbība izraisa ādas melanomas, skvamozo šūnu karcinomas un (mazākā mērā) bazālo šūnu karcinomas, īpaši, ja solāriju sāk izmantot jaunībā.

Optimāla D vitamīna līmeņa panākšanai nav nepieciešams sauļoties solārijā.

 

Stingras higiēnas prasības

Latvijā solārijiem noteikto higiēnas prasību kontroli veic Veselības inspekcija atbilstīgi kārtējā gada uzraudzības programmai, kā arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā par diskutablu higiēnas stāvokli. Pakalpojuma sniedzējam jābūt tīrīšanas un dezinfekcijas plānam, nodrošinot, ka ultravioletā (UV) starojuma iekārta pēc katras izmantošanas tiek tīrīta un dezinficēta.

Tāpat jānodrošina uzskaite par pakalpojuma sniegšanas vietas telpas, iekārtas vai aprīkojuma tīrīšanu vai dezinfekciju, norādot datumu, laiku, kā arī personu, kas to tīrījusi vai dezinficējusi. Uzskaites ierakstiem par to pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem patērētājam un Veselības inspekcijai.

Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai personālam būtu atbilstīgas teorētiskās un praktiskās zināšanas par ādas uzbūvi un fizioloģiju, UV starojuma fizikālo raksturojumu, UV starojuma fizioloģisko un terapeitisko iedarbību uz cilvēka organismu, indikācijām, kontrindikācijām, lietošanas iespējām, aparatūru, darba drošību un pirmo palīdzību UV starojuma izraisītu veselības traucējumu gadījumā.

Ja ir pamatotas aizdomas par iespējamiem higiēnas prasību pārkāpumiem solārija pakalpojumu sniegšanas vietā vai ja neizdodas atrisināt problēmsituāciju par higiēnas jautājumiem ar pakalpojuma sniedzēju, Veselības inspekcijai jānosūta iesniegums, aprak­stot situāciju un norādot precīzu pakalpojuma sniegšanas vietas adresi un nosaukumu, lai varētu izvērtēt konkrēto gadījumu.

 

UZZIŅA

Saistītie raksti

• Jautājumi par solārijiem jāadresē Veselības inspekcijai: http://www.vi.gov.lv/lv/sabiedribas-veseliba/pras/solariji.

• Ja atbilde netiek sniegta vai prasījums tiek noraidīts, varat vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) Brīvības ielā 55, Rīgā, LV-1010; tālr. 65452554; e-pasts: ptac@ptac.gov.lv.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.