Foto – Inga Kundziņa/LETA

Bērnu slimnīcā pieaug vecāku sūdzību skaits, bet vadītāju tas priecē 1

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) vecāki visbiežāk sūdzas par komunikācijas problēmām un aprūpes procesu, intervijā aģentūrai LETA sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Viņš informēja, ka pērn bija reģistrētas 150 sūdzības, turklāt skaitam ir tendence lēnām augt, bet tas esot labi. “Tā ir mūsu iespēja uzzināt par problēmām un no tām mācīties. Visbiežāk sūdzības ir par komunikācijas problēmām un aprūpes procesu. Līdz ar sūdzībām mums ir iespēja paraudzīties uz noteiktām situācijām caur vecāku acīm,” skaidro Ābols.

Viņš priecājas, ka sūdzību skaits pieaug, jo tas nozīmē, ka cilvēki tic, ka tādējādi kaut ko var mainīt. “Mēs ar savu attieksmi cenšamies to apliecināt. Analizējam un atbildam uz katru sūdzību, uztveram to ļoti nopietni,” norāda slimnīcas vadītājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Bērnu slimnīcā ieviesta Pacientu drošības sistēma, un ir iecerēts, ka šī gada laikā sistēmā ziņot varēs arī pacienti un viņu vecāki. Sistēma ir gatava, bet vēl notiek saskaņošana ar klīnikām, norādīja Ābols.

Viņš norādīja, ka ir gandarīts ar Pacientu drošības sistēmas izveidi, un par to, ka ziņojumu skaits tajā arvien pieaug. “Tā arī ir iespēja mācīties, turklāt nevis no kļūdām, bet par to, kas varēja notikt. Darbinieki var ziņot par lietām, no kurām jāuzmanās, piemēram, nesajaukt vai kur neaizķerties u.tml., kā arī, protams, par jau notikušām kļūdām,” skaidro Ābols.

Viņš sacīja, ka patlaban viena kļūda vai situācija var tikt uzskatīta par misēkli, bet vienas kļūdas pieļaušana vairākas reizes var tikt uzskatīta jau par noziegumu. Ārvalstīs šis jautājums esot ļoti attīstīts, tur notiek slimnīcu kooperācija – nepieļaujams šķiet fakts, ka tiek pieļauta kļūda, par kuru kaimiņu slimnīcā jau ir ziņots.

Ābols uzskata, ka sadarbības tīkli informācijas apmaiņai ārvalstīs ļoti labi strādā, bet tas nozīmējot pilnīgu organizācijas kultūras maiņu, proti, jāaiziet prom no indivīda vainošanas kultūras. “Jāapzinās, ka tas viss tiek darīts, lai veidotu sistēmiskus risinājumus sistēmiskām problēmām. Mērķis ir nevis saprast, kurš ir vainīgs, bet kāds risinājums nepieciešams, lai ne tu, ne otrs nevarētu kļūdīties. Tas būs ilgs process, un būs zināma rezistence,” atzīst slimnīcas vadītājs.