Saslimstība ar Covid-19 ir liela problēma veco ļaužu aprūpes namos visā pasaulē. Pansionātos noteikto ierobežojumu dēļ seniori nevar satikt savus tuviniekus, tāpēc daudzviet atrod risinājumus, kā to izdarīt, mēģinot izvairīties no inficēšanās. Attēlā: kāda pansionātā Venēcijā (Itālija) māte ar meitu apskaujas caur polietilēna plēvi tā sauktajā “Apskāvienu istabā”.
Saslimstība ar Covid-19 ir liela problēma veco ļaužu aprūpes namos visā pasaulē. Pansionātos noteikto ierobežojumu dēļ seniori nevar satikt savus tuviniekus, tāpēc daudzviet atrod risinājumus, kā to izdarīt, mēģinot izvairīties no inficēšanās. Attēlā: kāda pansionātā Venēcijā (Itālija) māte ar meitu apskaujas caur polietilēna plēvi tā sauktajā “Apskāvienu istabā”.
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Cīņa ar kovidu pansionātos – mokoša un pavirša. Kā ierobežot saslimstību, ja lēmumu pieņēmēji neizprot problēmas apjomu? 35

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir nosūtījusi vēstuli valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, kurā aicina nekavējoties risināt problēmas, lai novērstu Covid-19 saslimstības uzliesmojumus sociālās aprūpes centros, un izvērtēt Labklājības ministrijas (LM) līdzšinējo darbību saslimstības novēršanā.

LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 7
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 90
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 27
1 diena
Lasīt citas ziņas

Taču komisijas sēdē šonedēļ nebija uzaicināta galvenā politiski atbildīgā persona – labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). Viņas vietā bija atsūtīts ierēdnis – ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, kuram bija jāuzņem visi deputātu pārmetumi.

Aizvadītajā nedēļā 21% no visiem atklātajiem inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu konstatēti tieši sociālās aprūpes centros. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja skaidroja, ka patlaban tikai pusei no inficēšanās gadījumiem varot konstatēt infekcijas avotu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas nozīmē, ka pieminētais procents varētu būt pat lielāks. Deputāti interesējās, vai ministrija darījusi visu, lai pasargātu pansionātu iemītniekus no infekcijas ievazāšanas, vai tiek ievērotas SPKC vadlīnijas.

Labklājības ministrija pārzina tikai nelielu daļu no 184 pansionātiem, proti, tos, kas pieder valstij, – 25 iestādes, no kurām deviņās ir ielauzies kovids (pārējie pansionāti ir pašvaldību pārziņā). Bet kopējā aina nevienam nav acu priekšā. Nav arī zināms, cik daudz pansionātu iemītnieku ir pārslimojuši kovidu.

Tas jo īpaši svarīgi ir tāpēc, ka drīz sāksies viņu vakcinācija, bet, kā skaidroja infektologs Uga Dumpis, potēt drīkst tikai tos, kuriem no slimības sākuma aizritējuši vismaz trīs mēneši vai vēl labāk – pusgads.

Bet neviens šobrīd nespēj atbildēt, cik vakcīnu devu būs nepieciešams sociālās aprūpes centriem.

Nepietiekamas prasmes un kompetence

Daudzi pansionāti Latvijā nevar pilnībā izpildīt visas rekomendācijas vīrusa izplatības mazināšanai arī gadiem nesakārtotās infrastruktūras dēļ.
Foto: Timurs Subhankulovs

Nesen Veselības inspekcija (VI) kopā ar SPKC epidemiologiem pabeidza epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanas pārbaudes visos valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centros.

Pēc inspektoru secinātā var konstatēt, ka daļu problēmu nav iespējams novērst īsā laikā, jo tās sistēmā ir krājušās un nav risinātas gadiem. Taču daļa no nepilnībām nebūtu, ja pansionātu vadītāji būtu redzīgāki un prasīgāki.

Par to, ka tikai 61 pansionātā no visiem 184 sociālās aprūpes centriem ir iespējams izolēt personas ar apstiprinātu kovida infekciju un nodrošināt atsevišķu personālu saslimušo klientu aprūpei, visu atbildību nevar uzvelt tikai ministrei Petravičai.

Savukārt atbildība par to, ka lielākajā daļā centru netiek nodrošināta fiziskā distancēšanās, saslimušo iemītnieku izolēšana, kā arī pienācīga aprūpe, gulst uz iestāžu vadītāju pleciem, un ministrijai būtu laikus jāiejaucas, lai šos pārkāpumus novērstu.

Sistēma nekādā gadījumā nav vainojama pie fakta, ka vairāk nekā puse centru neievēro vadlīnijas personāla personiskajā aizsardzībā un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanā, kaut gan salīdzinājumā ar aizvadītā gada pavasara pārbaudē konstatēto nodrošinājums ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem tagad esot krietni labāks.

Tāpat kā medicīnas ie­stādēs arī sociālās aprūpes centros trūkst personāla. Inspekcija saņēma informāciju, ka 48 pansionāti patlaban nevar pilnībā izpildīt visas rekomendācijas, lai samazinātu kovida izplatību, jo neesot iespējams nodrošināt personālu, kas aprūpē tikai ar Covid-19 saslimušos iemītniekus.

Gadiem nesakārtotā infrastruktūra ir atgriezeniskas sekas inspekcijas konstatējumam, ka centros trūkst telpu ar atsevišķu sanitāro mezglu saslimušo iemītnieku izolācijai, kā arī atsevišķu telpu personālam, kas aprūpēs saslimušos.

Tiesa, salīdzinājumā ar pavasarī konstatēto iespēja ierīkot slimnieku izolatorus esot krietni augusi, centri darījuši visu iespējamo, lai kaut minimāli ievērotu noteiktās prasības.

Izolatori nu jau iekārtoti 84% pansionātu, savukārt 77% centru telpas pārgrupētas tā, lai saslimušās personas izmitinātu atsevišķi no neinficētajām.

Slimības izplatības risks ir arī tas, ka personālam neesot nodrošināti visi nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi.

Inspekcija ir norādījusi arī uz ģimenes ārstu ieinteresētības trūkumu uzraudzīt pansionātu iemītniekus, kā arī aprūpētāju un medicīnas māsu nepietiekamām prasmēm un kompetenci.

Akmens Petravičas dārziņā

Saslimstības novēršanā un samazināšanā iestādes vadītājiem ir liela loma, taču viņu darbība ir jākoordinē, atzīst Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.

“Kad valstī beidzās pirmā ārkārtējā situācija, kas bija izsludināta pērn martā, tomēr nolēmu, saskaņojot ar novada vadību, ka pašvaldības trijos pansionātos apmeklētāji nevarēs brīvi iekļūt. Viņi ar piederīgajiem tikās atsevišķās telpās vai brīvā dabā.

Kad sākās otrais pandēmijas vilnis, es strikti noliedzu laist iekšā jebkuru nepiederošu personu. Slimības izplatība ir atkarīga tikai no tā, cik apzinīgi ir cilvēki. Esmu absolūti pārliecināts, ka šādas iestādes ir jāvada cilvēkam, kuram ir pamatzināšanas medicīnā,” uzskata Antaņevičs.

“Valsts pansionātiem tiek piešķirta nauda no valsts budžeta, bet mums tā ir jānopelna no saviem klientiem, kuru maksātspēja ir niecīga,” saka pašvaldības pansionāta “Valmiera” direktore Teiksma Taube.

Viņas vadītajā iestādē strādā trīs medicīnas māsas, kuras slimniekus ārstējot ciešā saskaņā ar ģimenes ārstu, kura pārziņā ir visi 105 pansionāta iemītnieki. Kad ir nepieciešams, saslimušais operatīvi tiekot nogādāts ārstniecības iestādē, diemžēl diviem iemītniekiem kovids ir paātrinājis aiziešanu mūžībā.

Taču atšķirībā no mediķiem slimnīcās, kas ārstē kovida pacientus, medicīnas personālam pansionātos par darbu paaugstināta riska apstākļos 50% apmērā no algas piemaksās, tikai sākot no aizvadītā gada decembra, un nedaudz biezāks naudas maks viņiem būs līdz 30. jūnijam.

Šī paaugstinātā naudas summa vēl neesot saņemta, un tas gan ir akmens Petravičas dārziņā. T. Taube uzskata, ka Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai būtu cieši jāstrādā kopā, diemžēl katra ejot savu ceļu.

Cer uz eksprestestiem

Lai samazinātu saslimšanu ar kovidu sociālās aprūpes centros, labklājības ministre ieteikusi darbiniekus testēt ar Covid-19 antivielu eksprestestiem.

Preses konferencē R. Petraviča pastāstīja, ka valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Ezerkrasti” esot īstenots pilotprojekts, pārbaudot divās darba vietās strādājošos darbiniekus ar pieminētajiem eksprestestiem.

Cilvēkam paņem analīžu paraugu no deguna un mutes gļotādas, uztriepj to uz speciāla stikliņa, un pēc 15 minūtēm ir zināms rezultāts.

Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka reizi nedēļā vai divas reizes mēnesī veiktie laboratorijas testi nespējot infekciju atklāt operatīvi, tādēļ saslimst liels skaits darbinieku un klientu.

Ministru kabinets vienojās centralizēti iepirkt un nodrošināt testus gan valsts, gan pašvaldību aprūpes institūcijās.

“Mēs jau sen runājam, ka vajag eksprestestus, lai mēs katru dienu zinātu, kuru darbinieku var laist pie darba. Bet valdība tam pievērsusi uzmanību tikai tagad. Šobrīd mēs rezultātus saņemam tikai pēc 24 stundām. Tas neko vairs nemaina, jo, ja darbinieks ir slims, viņš infekciju jau ir izplatījis,” skaidro Ozolnieku sociālās aprūpes centra “Zemgale” vadītājs Aldis Šteinbergs, kura vadītajā iestādē strādā gan medicīnas māsa, gan ārsta palīgs un patlaban nav neviena saslimušā.

Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” vadītāja Mārīte Grigāne negrasās gaidīt, kamēr valsts piegādās eksprestestus šī centra piecām filiālēm, kurās ārstējas psihoneiroloģiskie slimnieki. Centrs tos jau ir pasūtījis.

No pašreizējās testēšanas neesot lielas jēgas – no rīta paņemot analīzes, bet atbildes saņemot tikai vakarā vai nākamās dienas rītā.

“Arvien vairāk mūsu iestādē ir tādu cilvēku, kuriem slimība noris bez simptomiem un temperatūras. Neviens darbinieks no rīta nedrīkst ienākt savā darba vietā, kamēr nav medicīnas punktā izmērījis temperatūru.

Katru nedēļu darbiniekus testē ar siekalu testu, bet iemītniekus reizi divās nedēļās gan ar siekalu, gan tradicionālo testu. Taču, ja, piemēram, veļas mājā vai virtuvē saslimst viens cilvēks, mums uzreiz ir jāizolē visi, kas ar viņu strādājuši. Taču, ja būs iespēja veikt ātro testu, tad tiks izolēti tikai inficētie,” skaidro Grigāne.

Ministrijas nostāja gan ir citāda – ar ātrajiem testiem būšot jātestē katrs, kurš atnāk uz darbu.

“Fiziski to nav iespējams izdarīt, jo vienam testam vajag apmēram 15 minūtes. Ja katrā maiņā darbu sāk vidēji vairāk nekā 60 cilvēku, tad faktiski testi būs jāveic visu dienu. Skatīsimies, konsultēsimies, kā mums izdosies,” saka Grigāne.

Dumpis: “Tas nebūs glābiņš.”

Infektologs Uga Dumpis nav tādā sajūsmā par eksprestestiem kā daudzi, tajā skaitā valdība, kas atbalstīja to plašu izmantošanu pansionātos. Pie asimptomātiskas slimības gaitas to jutība esot tikai 30 procenti.

“Tad jau šī ātrā testēšana ir jāveic ik pa stundai – darba dienu sākot, tests var būt negatīvs, bet darba dienas beigās tas var izrādīties pozitīvs,” skaidro Dumpis un piebilst, ka šādā veidā nav iespējams izķert visus saslimušos.

Kopumā tā ir lēmuma pieņēmēju neizpratne par problēmas apjomu, secina infektologs.

Dumpis uzskata, ka ierobežot saslimstību pansionātos var tikai tad, ja kovida pacientu ārstēšanai būs atbilstoša infrastruktūra – vienvietīgas istabas ar sanitāro mezglu – un personāls neatstās pansionātu.

Bet vienlaikus viņš atzīst, ka tas ir tikpat kā neiespējams risinājums, tāpēc neviena valsts nespējot tikt galā ar saslim­stības uzliesmojumiem sociālās aprūpes centros.

U. Dumpis: “Nav iespējams domāt, ka nosargās pansionātu, ja viss tuvākais ciems slimo. Kamēr cilvēki slimos masveidā, neievēros ierobežojumus, var testēt, cik grib, bet tas nebūs glābiņš.”

Situācija pansionātos

Labklājības ministrijas pārvaldītajos valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) vietas paredzētas 3833 klientiem, līdz 11. janvārim bija ziņas par 178 sasirgušajiem klientiem deviņās no 25 filiālēm.

* VSAC mirušie no Covid –19:

• no 2020. g. janvāra līdz aprīlim – 76,

• no 2020. g. septembra līdz decembrim – 79.

Par visos Latvijas pansionātos kopā (valsts un pašvaldību) mirušajiem nav datu.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Saldus novada Lutriņu pagasta sociālās aprūpes centrā “Ābeles” ar Covid-19 saslimušas vairāk nekā divas trešdaļas klientu, 14. janvārī informējusi centra vadītāja Sarmīte Kušniruka. No 46 klientiem veseli esot tikai 14.

* Engures novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Rauda” ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, 11. janvārī aģentūrai LETA stāstījusi centra direktore Dace Randoha. “Raudā” patlaban strādā 156 darbinieki un dzīvo 265 seniori. Kopš Ziemassvētkiem līdz 11. janvārim ir miris 21 centra klients, kuram bijusi konstatēta saslimšana ar Covid-19, bet stacionēti divi saslimuši klienti.

Avots: Labklājības ministrija, LETA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Uncategorized
Sestdien Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits cerīgi sarucis, tomēr četri sasirgušie miruši 4
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā pagājušajā diennaktī vairāk nekā pusotrs tūkstotis jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vilciena Lielvārde – Rīga un atpakaļ maršrutā braucis Covid-19 saslimušais: jānovēro veselība 6
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 7
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 90
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Režisora un dramaturga 14 gadīgā meita rakstīs iesniegumu valstij: lai skolniekiem ļauj kā valdībai! 48
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 17
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 90
21 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. Ārste: “Izārstējot krākšanu, atgriežas seksuālā potence un pazūd liekie kilogrami!” 12
1 diena
LE
LETA
Veselam
Nosauc pilsētu, kurā pagājušajā diennaktī Latvijā ar Covid-19 inficējušies visvairāk cilvēku 2
19 stundas
LE
LETA
Veselam
Vakardien Latvijā reģistrēti vairāk kā 800 koronavīrusa inficēšanas gadījumi, 13 cilvēku dzīvības izdzisušas 1
1 diena
LE
LETA
Veselam
Igaunijā ar Covid-19 inficējušies ļoti daudz cilvēku, Lietuvā rādītāji stabilizējas
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs redzējām, ka visā pasaulē vasarā saslimstība ar Covid-19 samazinājās”: infektoloģe atklāj, vai siltajos mēnešos var gaidīt vīrusa atkāpšanos 19
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 4
1 stunda
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 29
6 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 51
4 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 14
6 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Krists nedabūja darbu dzimuma dēļ. “Man teica – ja mani pieņems, man jārēķinās, ka būs spiediens no vecāku puses…” 17
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
5 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts 4
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu!
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Viņš var uzrūkt! Viņam arī ir savs viedoklis un raksturs!” – Samanta Tīna stāsta par savu suni Skarabeju 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs Latvijas bankai parādā teju vai 2 miljonus eiro: parādu nav atdevis, sākusies tiesa 20
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atgriežas pavasara vēstneši cīruļi
1 diena
SR
Sandra Ruska
Veselam
Vai tiešām lapu izsvīduma medus vērtīgāks? 1
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Harija sieva Megana tikusi vaļā no stingrā karaliskās ģimenes tvēriena: sākusi aizrauties ar pārmaiņām izskatā – “kopē” Kimu Kardašjanu 7
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 27. februāra līdz 5. martam: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 4
13:57
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Darba un pūliņu pilna nedēļa, kas, domājams, vainagosies ar panākumiem! Horoskopi no 1. līdz 7. martam
13:40
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
13:37