Diabēta pacientu ārstēšanā ieguldītie līdzekļi vienmēr ekonomiski atmaksājas 11

Diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas 100 tūkstošiem, un 90% no tiem ir 2. tipa diabēts, kas neārstēts vai nepietiekami kontrolēts izraisa smagas sirds un asinsvadu slimības un nieru saslimšanas, RīgaTV24 raidījumā “Dr. Apinis” atzina vadošās endokrinoloģes.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Lasīt citas ziņas

“Vienmēr varam gribēt modernākus un labākus medikamentus, jo īpaši tāpēc, ka diabēta pacientu ārstēšanā ieguldītie līdzekļi vienmēr ekonomiski atmaksājas. Tomēr diabēts ir arī viena no tām saslimšanām, kur ārkārtīgi būtiska ir pašu pacientu informētība un gatavība kļūt fiziski aktīvākiem un veselīgāk ēst,” sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Una Gailiša.

“Diabēts Latvijā kļūst arvien izplatītāks, un to diemžēl veicina pārsvarā sēdošais un mazkustīgais dzīvesveids. Cilvēki jūtas tik aizņemti un noguruši darbā, ka pārāk reti velta pietiekami daudz laika fiziskām aktivitātēm, pat garām pastaigām,” teica U.Gailiša, uzsverot, ka tieši dzīvesveida faktors ir galvenais 2. tipa diabēta riska faktors.

CITI ŠOBRĪD LASA

“2. tipa diabēts ir viltīga slimība, kurai sākumā nav īpašu simptomu – gadiem ilgi var dzīvot, par to nezinot. Ar to arī saistīta bīstmība, jo paaugstināts glikozes līmenis bojā asinsvadus dažādās orgānu sistēmās – acīs, nierēs, kā arī sirds asinsvadus, kas kopumā paaugstina lielo kardiovaskulāro notikumu, miokarda infarkta un insulta, risku, kas ir biežākais nāves cēlonis šiem pacientiem. Paaugstinātais cukura līmenis, augstais asinsspiediens veicina aterosklerozes straujāku attīstību,” uzsvēra Endokrinologu asociācijas prezidente Kristīne Geldnere.

Ja ar dzīvesveida izmaiņām pozitīvu dinamiku panākt neizdodas, pirmā izvēle ir metformīna grupas medikamenti. Līdztekus metformīnu grupai ir vismaz piecu citu grupu medikamenti, ar kuru palīdzību arī var samazināt glikozes līmeni asinīs.

GPL-1 receptoru agonisti labvēlīgi ietekmē insulīna izdalīšanos, veicinot sāta sajūtu, tādējādi palīdzot mazināt ķermeņa masu. “GLP-1 receptoru agonisti šobrīd ir pati jaunākā diabēta ārstēšanai paredzēto medikamentu grupa, kas uzlabo beta šūniņu funkciju un pacienta veselību kopumā ietekmē ļoti labvēlīgi. Pierādīts, ka arī lielo kardiovaskulāro notikumu iespējamība ievērojami samazinās. Šīs grupas medikamentu plašāka lietošana sniegtu ievērojamu uzlabojumu,” skaidroja endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Tā ir unikāla medikamentu grupa, kas, kā pierādīts, var aizkavēt lielos kardioloģiskos notikumus cukura diabēta pacientiem. Mediķi aicina nodrošināt šos medikamentus visiem diabēta slimniekiem, kuriem jau attīstījušās nopietnas nieru vai asinsvadu saslimšanas.

“Aptaukošanās gadījumā organismā norisinās hronisks, lēni noritošs iekaisums šūnu līmenī. Tas insulīna rezistences apstākļos bojā asinsvadus, tostarp lielos asinsvadus, kas apgādā sirds muskuļa šūnas, nierēs – īpašos kamoliņus, kas filtrē urīnu un atbild par šlakvielu izvadīšanu. Nieres, asinsspiediens, sirds funkcija ir savstarpēji saistīti, tādējādi glikēmijas faktors savukārt veicina ātrāku aterosklerozi – veidojas apburtais loks,” sacīja U. Gailiša.

Reklāma
Reklāma

Saskaņā ar Starptautiskās Diabēta federācijas datiem ar diabētu pasaulē slimo aptuveni katrs divdesmitais vai pat desmitais cilvēks, ņemot vērā tos, kuriem tas vēl nav diagnosticēts,” piebilda I. Štelmane.

Pēc I. Štelmanes vārdiem, būtu vajadzīga diabēta profilakses programma, kas izskaidrotu riska faktorus. Daži no riska faktoriem, piemēram, iedzimtība un vecums, nav ietekmējami, tomēr vairāk ir tādu, kurus var mazināt dzīvesveida maiņa, novēršot mazkustīgumu, atmetot smēķēšanu un samazinot lieko svaru, ja cilvēks zina, ka tas ir nepieciešams un saņem info, kā tas būtu darāms.

Runājot par situāciju ar 1. tipa diabētu, U. Gailiša atzina, ka valsts kompensētā medicīna ir sakārtota bērniem līdz 18 gadu vecumam. “Pirmā tipa diabēta ārstēšanā esam piedzīvojuši lielu izrāvienu tehnoloģiju jomā, un tās pieejamas arī Latvijā. Piemēram, bērniem tiek nodrošināta nepārtrauktā glikozes līmeņa mērīšana un insulīna sūknīši, ar kuru palīdzību var ievadīt insulīnu jebkurā brīdī, nospiežot podziņu. Bērniem šīs ierīces tiek apmaksātas, bet pēc 18 gadu vecuma situācija strauji un ievērojami pasliktinās. Vajadzētu, lai jaunieši varētu turpināt lietot šīs tehnoloģijas un tās būtu pieejamas arī cilvēkiem, kas saslimst, piemēram, 25 gadu vecumā. Būtu labi, ja valstij būtu iespēja vismaz daļēji kompensēt gan insulīna sūkni, gan nepārtraukto, diennakts monitorēšanu, kad ierīce ziņo, kad cukura līmenis nokritis pārāk zemu vai ir pārāk augsts un nepieciešama insulīna injekcija. Ļoti ceram, ka Veselības ministrija sadzirdēs.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.