Auss kanāla apskate ar otoskopu sniedz ārstam noderīgu informāciju.
Auss kanāla apskate ar otoskopu sniedz ārstam noderīgu informāciju.
Foto: Photografee.eu/SHUTTERSTOCK

Dzirdes problēmas var skart jebkuru. Kad var palīdzēt audiologs? 4

Autors: Nauris Veits, OC “VISION” vadošais speciālists, audiologs

Kokteilis
VIDEO. “Apsardze tiešām noderētu” – Andra Kiviča koncertā skatītājus pārsteidz viņa sievas uzvedība uz skatuves 113
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas 17
Lasīt citas ziņas

Mūsu pasauli, pat ja to neapzināmies, veido skaņu dažādība – rosīgi pilsētu centri, tehnoloģijas, sarunas, čuksti un smiekli… Lai arī tā var šķist īsta kakofonija, taču iztēlosimies, kāda būtu pasaule, ja čuksti paliktu nesadzirdēti, mūzika zaudētu savu skanējumu un sarunas izplēnētu klusumā. Tāda var būt dzīves realitāte tad, ja cieš mūsu dzirdes mehānisms. Taču pastāv profesija, kas labi orientējas sarežģītajos dzirdes labirintos un var atjaunot skaņu dažādību cilvēka dzīvē. Šī profesija ir audiologs – dzirdes aprūpes speciālists, kura pienākumos ietilpst dzirdes traucējumu diagnostika, kā arī dzirdes atjaunošana, saglabāšana un uzlabošana.

Dzirde kā dzīva automaģistrāle

CITI ŠOBRĪD LASA

Audiologa profesijas stūrakmens ir dzirdes funkcijas principa izpratne. Dzirde ir maņa, kas bez pārtraukuma strādā 24 stundas diennaktī, arī naktī – pretēji, piemēram, ožai, kas guļot atslēdzas. Taču iemesls, kādēļ mēs naktī netrūkstamies no miega katra sīkākā troksnīša dēļ, ir tāds, ka smadzenes var izvēlēties, kurām skaņām pievērst uzmanību un kuras – ignorēt. Šī smadzeņu īpašība ļauj mierīgi naktīs gulēt, piemēram, tiem cilvēkiem, kuru mājoklis atrodas blakus dzelzceļa sliedēm vai trokšņainam autoceļam.

Arī skaņas ceļu pa dzirdes orgāniem var salīdzināt ar dzīvu automaģistrāli. Skaņas vilnis, kas pārvietojas ar vairāk nekā tūkstoš kilometru stundā lielu ātrumu, pa ārējo ausi kā pa uzbrauktuvi nokļūst dzirdes kanālā, bet pēc tam – vidējā ausī, kurā gluži kā tranzīta mezglā skaņas vibrācija pa trim sīkākajiem kauliņiem cilvēka ķermenī – āmuriņu, laktiņu un kāpslīti – tiek transportēta uz iekšējo ausi. Iekšējā ausī esošais spirālveida orgāns jeb auss gliemezis kalpo par sava veida datu centru, kas skaņas vibrācijas pārveido elektriskos signālos, lai tie pa dzirdes nervu sasniegtu galapunktu – dzirdes centru smadzenēs.

Tur impulss tiek atšifrēts, un mēs saprotam, kas ir tas, ko dzirdam – mūzika, motora rūkoņa vai suņa rejas. Turklāt iekšējā ausī ir izvietots arī mūsu līdzsvara orgāns jeb vestibulārais aparāts, un arī tas ir nozīmīgs spēlētājs cilvēka skaņu uztverē – palīdzot orientēties telpā, tas ļauj saprast, no kuras puses nāk skaņa, un atbilstoši koordinēt ķermeņa atbildes reakciju. Dzirdes kontekstā tas ir svarīgāk, nekā pirmajā mirklī varētu šķist – ja, šķērsojot ielu, tuvojošās automašīnas skaņu dzirdam, bet nesaprotam, no kuras puses tā nāk, sekas var būt ļoti bēdīgas.

Auss pilnībā funkcionē, jau sākot ar cilvēka dzimšanas brīdi, savukārt dzirdes centri smadzenēs savu attīstību un nobriešanu turpina vēl vairākus sākotnējos dzīves gadus. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi šajā laikā dzirdei nenodarīt pāri, jo smadzeņu līmenī noticis dzirdes funkcijas bojājums ir neatgriezenisks un vairs nebūs kompensējams ne ar kādiem tehniskiem palīglīdzekļiem.

Audiologs – praktiķis un uzticības persona

Latvijā audiologs ir jauna un pagaidām vēl reta profesija. To mēdz jaukt ar audiologopēdu, taču šīs profesijas ievērojami atšķiras – audiologopēda uzmanības lokā galvenokārt ir runas attīstības jautājumi, savukārt audiologs fokusējas uz dzirdes aparāta funkcionēšanu un vēl precīzāk – uz dzirdes traucējumu novēršanas tehnisko pusi. Trīs galvenie audiologa darba pienākumu bloki ir dzirdes pārbaude, dzirdes korekcijas risinājumu piemērošana, kā arī nosacīta rehabilitācija – aprūpe un palīdzība, kad cilvēkam ar dzirdes bojājumu nepieciešams pierast pie jaunas situācijas savā dzīvē, kāda neapšaubāmi ir dzirdes aparāta lietošana, kas pieprasa apgūt virkni jaunu prasmju – nomainīt baterijas, pieregulēt skaņas līmeni, veikt aparāta apkopi un tīrīšanu utt.

Bez tehniskām zināšanām audiologa arsenālā jābūt arī labām komunikācijas prasmēm un attīstītai empātijai. Tikai tad, ja speciālists ir līdz niansēm izpratis, kā dzīvo un ko dara viņa klients un kāda ir viņa dzirdes un skaņu pieredze, iespējams atrast viņa vajadzībām vispiemērotāko risinājumu. Dzīvesveids un ieradumi ir viena no galvenajām tēmām, ko audiologs savas vizītes laikā ar klientu apspriež – kāda ir viņa ikdiena, darba specifika un brīvā laika nodarbes, vai cilvēks apmeklē koncertus, vai sporto vai varbūt iet medībās.

Tādēļ nav brīnums, ka parasti klienta attiecības ar savu audiologu izvēršas ilgstošas – izveidojoties savstarpējai sapratnei, dzirdes klienti mēdz savas dzirdes uzraudzību turpmāk uzticēt vienam konkrētam speciālistam. Pateicoties plašajam profesijas tvērumam, audiologs tipiskā situācijā – klientam bez blakus sūdzībām un slimībām – var nodrošināt palīdzību no A līdz Z, un tikai gadījumos, kad nepieciešama medicīniska iejaukšanās, cilvēks tiek nosūtīts pie kāda cita speciālista – parasti pie otolaringologa jeb LOR speciālista.

Kad var palīdzēt audiologs?

Kaut arī dzirdes problēmas var skart jebkuru, tomēr visvairāk tās ietekmē seniorus – statistika rāda, ka aptuveni 30% no iedzīvotājiem virs 50 gadu vecuma ir dzirdes traucējumi, un šī proporcija pieaug līdz ar gadu skaitu. Vēl viena iedzīvotāju grupa ar izplatītiem dzirdes traucējumiem ir to profesiju pārstāvji, kuriem ilgstoši nācies strādāt paaugstināta trokšņa apstākļos. Vēl aizvien nereti varam redzēt, ka ceļu būves darbiniekam, zāģējot asfaltu, austiņas uz ausīm gan ir (ja ir), taču blakusstāvētājiem – nav. Līdzīgi ir daudzās citās “skaļajās” sfērās – celtniecībā, autoservisos, tipogrāfijās, dažādās ražotnēs, nereti arī mednieku vidū.

Divi izplatītākie dzirdes traucējumu veidi, ko dzirdes speciālistiem nākas risināt, ir konduktīvie traucējumi un sensorneirālie traucējumi. Konduktīvie traucējumi ir izmaiņas ārējā vai vidusausī, kas kavē skaņas nokļūšanu iekšējā ausī; pie šī traucējumu veida pieder, piemēram, šķidruma uzkrāšanās, sēra “korķu” vai tūskas dēļ aizkritušas ausis vai arī strukturālas izmaiņas tajās. Šie traucējumi var skart gan vienu, gan abas ausis reizē, un tie parasti ir veiksmīgi risināmi, atgriežot dzirdi normālā stāvoklī.

Savukārt otra tipa dzirdes traucējumi – sensorneirālie traucējumi – rodas tad, ja bojāta iekšējā auss vai dzirdes nervs, kas savieno ausi ar smadzenēm. Šeit ietilpst arī ar vecumu saistītie, profesijas un ārējās vides izraisīti bojājumi. Tie parasti skar abas ausis un bieži vien ir neatgriezeniski. Reizēm novērojama arī abu dzirdes traucējumu kombinācija. Lai arī ierasts ar jebkuru šādu sūdzību griezties pie LOR speciālista, liela daļa dzirdes problēmu diemžēl nav medicīniski risināmas un ir nepieciešams vienkārši pielāgoties dzīvei ar noteiktas pakāpes dzirdes zudumu – visos šajos gadījumos palīdzēs audiologs.

Kādēļ svarīgi dzirdes traucējumus pamanīt laikus?

Kā jau jebkura cilvēka maņa, arī dzirde caurauž visas cilvēka dzīves dimensijas. Pirmkārt jau tai ir izšķiroša nozīme saziņā ar apkārtējo pasauli, bez kuras nav iespējama pilnvērtīga sociālā mijiedarbība un sabiedriskā dzīve, kas sliktākajā gadījumā var novest arī pie izolācijas sajūtas un mentālās veselības apdraudējuma. Bez tam no dzirdes lielā mērā atkarīga arī mūsu drošība – nesadzirdot brīdinājuma signālus un dažādus drošības paziņojumus, pieaug nelaimes gadījumu risks situācijās, kad drošība ir tiešā veidā atkarīga no dzirdes, piemēram, tuvojoties automašīnai. Visbeidzot tas, cik daudz un ko dzirdam vai nedzirdam, veido mūsu kopējo dzīves kvalitāti.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tādi dzīves aspekti kā mūzika, kvalitatīvas sarunas vai dabas skaņas nebūt nav maznozīmīga ikdienas sastāvdaļa, gluži otrādi – tie uztur mūsu apmierinātību ar dzīvi un laimes sajūtu. Tieši tādēļ jebkādiem simptomiem, kas varētu liecināt par dzirdes traucējumiem, ir jāpievērš nopietna uzmanība. Kaut arī dzirdes traucējumu atpazīšanā, ārstēšanā un korekcijā Latvijā ir noiets tāls ceļš, vēl aizvien vērojama stigmatizācija un pašstigmatizācija – sabiedrība nerespektē līdzcilvēku dzirdes traucējumus, savukārt paši indivīdi ar dzirdes problēmām kautrējas par tām runāt un griezties pēc profesionālas palīdzības.

Taču cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nav jājūtas atstātiem vieniem ar savām rūpēm. Griežoties pēc profesionālas palīdzības pie audiologa, cilvēks ne tikai saņem dzirdes aprūpi – viņš arī veic ieguldījumu savā labklājībā un attiecībās ar pasauli un sev svarīgajiem, bruģējot ceļu atpakaļ uz pilnvērtīgu dzīvi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
Kad emocijas plūst pāri malām.. Sāc praktizēt emociju regulēšanas tehnikas!
Kokteilis
“Ceru, ka visi pievienosies man cīņā pret šo briesmīgo slimību…” Dižākās rokzvaigznes Fredija Merkūrija nāve izmainīja sabiedrības priekšstatus par AIDS
Veselam
“Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks.” Onkoloģijas pacientu organizācija izteikusi prasības iekļaušanai 2024.gada valsts budžetā
Kokteilis
VIDEO. “Palika rūgta sajūta” – Rūta Dvinska dalās ar pieredzi, kas mainījusi viņas dzīvi
Kokteilis
VIDEO. “Apsardze tiešām noderētu” – Andra Kiviča koncertā skatītājus pārsteidz viņa sievas uzvedība uz skatuves
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas
TV24
Militārais analītiķis: Krievijas tīkojumi uz Baltijas valstīm bija skaidri jau sen. Pēdējais solis ir, protams, militārais
Sinoptiķi izplata brīdinājumu – ilgstoši snigs, braukšanas apstākļi būs sarežģīti; Rīgā ievieš “puteņa biļetes”
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
“Centrālā laboratorija” atvērusi filiāli Jaunajā Teikā
LaMSA rīko profilaktiskus mērījumus diabēta mēneša ietvaros tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Dole” un “Sāga”
Ādas jaunība – vai sasniedzams mērķis?
“NMS laboratorija” pievienosies “Centrālajai laboratorijai”
“Aptieka – mana pasaule un mans liktenis”
Rūpēs par iedzīvotāju vajadzībām “Mēness aptiekas” veic cenu samazināšanu 
10 stratēģijas cukura diabēta komplikāciju attīstības riska mazināšanai
“Centrālā laboratorija”: Vīrieši analīzes veic gandrīz uz pusi mazāk nekā sievietes
Pazīmes un ieteikumi, ja ir kas vairāk par parastu saaukstēšanos
“Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Petrišina – “Gada farmaceits 2023”
OMICRON – kas tas par zvēru? 15 jautājumi un atbildes
Veselības padomi tumšajam gadalaikam
“Centrālā laboratorija” atvērusi jaunu filiāli Ādažos
Ieteikumi mērķtiecīgai sezonālo vīrusu jeb saaukstēšanās pārvarēšanai
Ja nevar aizbēgt, jāmācās sadzīvot. Demence
Mēness aptieka: Gandrīz puse aptaujāto veselības stiprināšanai ziemā izmantos arī uztura bagātinātājus
VCA poliklīnikās notiek aktīva vakcinācija pret gripu – interese arī par vakcīnām pret Covid-19
Kad labākais risinājums ir aptiekā gatavotas zāles
VCA Sievietes veselības centrs “Aura”: Topošajiem vecākiem plaša interese par gaidāmajām dzemdībām un mazuļa aprūpi
Pākšaugi ir produkts ar pievienoto vērtību
“Mēness aptieka”: Rūpēties par organismam vajadzīgo un neaizrauties ar pašārstēšanos
“Mēness aptieka” ir mīlētākais zīmols farmācijas nozarē
Uzticības persona – zinošs, iejūtīgs, un atbildīgs farmaceits
Risinājumi mobingam, vīrusu ierobežošana un vēl 10 atgādinājumi veselībai jaunajā mācību gadā
Mēness aptieka: noguruma dēļ liftu visbiežāk izmanto 18-29 gadus jauni cilvēki
“Mēness aptieka” jau otro reizi saņem starptautiskās programmas Best Places To Work apbalvojumu  
„Mēness aptieka”: No veselības viedokļa aizvien pārāk maz – tikai 17% – vasarā devušies ikgadējā atvaļinājumā
atbrīvoties no pesticīdu atliekām uz augļiem un dārzeņiem
Lojalitātes programmai VESELĪBA gada laikā vairāk nekā pusmiljons dalībnieku
Vairāk nekā 10 pieņēmumi un patiesības par labas veselības simbolu – ābolu
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek laika aktivitātēm ārpus darba
Veselam
Mazāk mīlestības, vairāk īgnuma. Pazīmes, ka vīrietis vēlas “pakot čemodānus”
Veselam
Kozlovska par ģimenes ārstu pieejamību: “Laukos visā Eiropā un arī Latvijā būs tā saucamie medicīniskie tuksneši”
TV24
Ārsts: Mīksto audu sarkomas nesāp, turpretī kaulu audzēji sāp ļoti; tie aug ārkārtīgi ātri
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija: Aprūpes iestādes atsakās uzņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus, pamatojot to ar brīvu vietu neesamību
TV24
Ja pagājis pusgads pēc Covid-19 vakcinācijas, vai varam paļauties, ka vakcīna vēl pasargā?
Zviedrija un Latvija nepretendēs uz 2030.gada ziemas olimpiādes rīkošanu; piekāpjas Francijai un ASV
TV24
Slaidiņš par Izraēlas iespējām iznīcināt “Hamās”: Var jau nosist līderus, bet viņi vienalga parādīsies
Krievijas armijas triecienvienībās vervē sievietes, arī cietumnieces. Kurās vienībās viņas karos?
VIDEO. Polijā skolā sadurti trīs pusaudži; divi smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas
Sinoptiķi izplata brīdinājumu – ilgstoši snigs, braukšanas apstākļi būs sarežģīti; Rīgā ievieš “puteņa biļetes”
VIDEO. “Praktiskie latvieši!” Soctīklotājus sajūsmina jaunieši, kas no tramvaja izkāpj, rokās nesot dīvānu
Veselam
FOTO. Bērnu slimnīcā veikta Latvijā pirmā navigētā iegurņa traumas operācija bērnam – smagā autoavārijā cietušai pusaudzei
Veselam
Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Latvijā vecāki vēro, domā, cer, un tad viņi klusējot sakrāmē savus koferus un aizbrauc…”
Veselam
Plīsusi acs tīklene… Par ko tas liecina un ko pēc notikušā iesākt?
Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai nemanījām?
Veselam
VIDEO. Anotālijs Danilāns un Hosams Abu Meri atbild uz gadiem šķetinātiem jautājumiem – cik veselīgi ir dzert kafiju un citronūdeni?
Veselam
Aija Šmidre par pacientes uzbrukumu ārstei: Latvijā mēs nedzīvojam tikai tādi mierīgie latvieši! Jādomā, kā pasargāt mediķus
Veselam
TOP 5 galvenās veselības pārbaudes vīriešu veselībai. Iesaka farmaceits
Veselam
Nieru mazspējas izplatība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā! Arvien svarīgāka kļūst multidisciplināra pieeja pacientu ārstēšanā
Veselam
Dzīve pēc smadzeņu bojājuma – insulta. Trīs neiroloģes ieteikumi veselības uzlabošanai
Jasmīne mistērijas plīvurā. Recenzija par Liepājas teātra izrādi “Jasmīns”
22:52
TV24
VIDEO. Influencere un dziedātāja Terēze Kalmane laidusi klajā savu jaunāko veikumu
22:16
Rīgā nolemts ieviest maksu 17 sabiedriskajās tualetēs; tās aprīkos ar maksājumu karšu termināļiem
21:44