1. Cilvēki, kuri nekad nav kļuvuši par pieaugušajiem 0
Freids uzsvēra, ka briedumu nenosaka vecums, bet gan spēja atdalīties no vecākiem – emocionāli un psiholoģiski.
Šie cilvēki var būt laipni, mīļi un pat simpātiski, taču jebkurā būtiskā jautājumā viņu galvā vienmēr skan vēl kāda balss – mammas, tēta vai “ģimenes viedoklis”.
Attiecības ar viņiem pārvēršas nebeidzamās apspriedēs:
- kur braukt atvaļinājumā,
- kā audzināt bērnus,
- ko pirkt un ko nepirkt,
- kā “pareizi” dzīvot.
Freids bija kategorisks – attiecībās ir vieta tikai divām pieaugušo balsīm. Ja tajās pastāvīgi piedalās trešā, attiecības nekad nekļūs patiesi nobriedušas.
“Mūžīgs bērns” var būt labs cilvēks, bet ar viņu nav iespējams izveidot līdzvērtīgu saikni.




