Kāpēc latvieši pēc apdedzināšanās liek pirkstus pie auss ļipiņas? Tas tiešām “strādā”! 0
Apdedzinot pirkstu galus, daudziem latviešiem (un arī citur pasaulē) gandrīz automātiski rodas viens un tas pats reflekss — pielikt pirkstu pie auss ļipiņas. No malas tas var šķist dīvains vai pat smieklīgs ieradums, taču patiesībā tam ir diezgan loģisks un fizioloģisks pamatojums. Vai tas tiešām palīdz, un kāpēc mēs tā darām?
Kas notiek, kad apdedzināmies?
Kad āda tiek pakļauta karstumam, tiek kairināti nervu gali un sākas iekaisuma reakcija. Rezultātā rodas sāpes, dedzināšana un pulsējoša sajūta. Ķermenis cenšas signalizēt, ka audi ir bojāti, un liek mums meklēt veidu, kā šo diskomfortu mazināt.
Kāpēc tieši auss ļipiņa?
Šim šķietami dīvainajam paradumam ir vairāki skaidrojumi.
Pirmkārt, auss ļipiņa parasti ir vēsāka nekā pirksti. Pieliekot apdedzināto vietu, notiek neliela dzesēšana, kas var mazināt sāpes. Otrkārt, ausīs ir laba asinsrite — daudzi sīki asinsvadi palīdz ātrāk novadīt siltumu prom no bojātās vietas.
Treškārt, auss ļipiņas āda ir mīksta un nedaudz mitrāka nekā pirkstu gali, kas rada vieglu dzesējošu efektu. Un visbeidzot — svarīga loma ir arī nervu sistēmai. Smadzenes vienlaikus apstrādā dažādus signālus, un pieskāriens citai jutīgai vietai var daļēji “pārslēgt” uzmanību no sāpēm. Šo efektu skaidro tā sauktā sāpju “vārtu kontroles” teorija.
Vai tas patiešām palīdz?
Jā, bet tikai īslaicīgi. Šī darbība var samazināt sāpju sajūtu uz brīdi un radīt subjektīvu atvieglojumu, taču tā neārstē pašu apdegumu.
