Foto: ZUMAPRESS.com/ SCANPIX/ LETA

Ir vīrusi, kas, mums pašiem nezinot, saglabājas organismā visu mūžu. Vai tā varētu darīt ar Covid-19? 2

Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

 

Tieši pirms gada – 2020. gada 3. martā – Latvijā tika apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar Covid-19, bet jau pēc deviņām dienām Pasaules veselības organizācija atzina, ka slimība sasniegusi globālas pandēmijas līmeni. Ko šī gada laikā mūsu valsts pētnieki un ārsti uzzinājuši par SARS-CoV-2 vīrusu un tā izraisīto slimību?

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 118
15 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? 680
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 7
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Kas mūs gaida vēl pēc viena diviem gadiem, ņemot vērā vīrusa jauno, bīstamo mutāciju izplatību, – pandēmijas trešais un ceturtais vilnis vai varbūt, pateicoties vakcinācijai, būsim sasnieguši pūļa imunitāti?

“Lai gan jutām, ka slimības klīniskā aina nav tāda kā citām akūtām respiratorām slimībām, piemēram, gripai, atšķirības noskaidrojām tikai daudz vēlāk. Nezinājām, kādas būs nākotnes prognozes – vieni speciālisti teica, ka vasarā koronavīrusa izplatība beigsies, citi – ka turpināsies. Taisnība izrādījās tiem, kas prognozēja saslimstības otro vilni.

 

Vīruss saceļ “citokīnu vētru”

CITI ŠOBRĪD LASA

Neviens nezināja, kādi resursi pasaulē, tajā skaitā Latvijā, būs nepieciešami, lai ierobežotu vīrusa izplatību, kā tikt ar to galā,” situāciju pagājušā gada pavasarī atceras Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Infektoloģijas katedras vadītāja un profesore Ludmila Vīksna, kura vada vienu no desmit projektiem valsts finansētajā pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai.

Gada laikā zinātniekiem nācās rast atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem, piemēram, kādos audos vīruss atrodas, vai organismā apmeties tikai uz kādu laiku vai uz mūžu, kā HIV vai herpesvīrusu infekcija. Nākamais svarīgais uzdevums bija precizēt slimības simptomus, jo pirmajā pandēmijas vilnī ārzemju medicīnas žurnāli ziņoja arī par neiroloģiskiem traucējumiem.

Analizējot slimības izpausmes pacientiem, kuri bija hospitalizēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, izrādījās, ka pavasarī visbiežākie simptomi bija paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus un izteikts nespēks, bet 25% pacientu sūdzējās par elpas trūkumu, kamēr rudenī daudzi sūdzējās arī par ožas un garšas traucējumiem.

Kad organisms pirmo reizi saskaras ar kādu vīrusu, tiek izstrādātas citokīnu molekulas, kuras nodrošina imūnās sistēmas atbildes reakciju, turklāt, jo izteiktāka tā ir, jo ātrāk infekcija tiek uzveikta. Pacientiem, kuri inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, šī reakcija var kļūt pārmērīga – to dēvē par “citokīnu vētru”.

Tā rodas vidēji septītajā dienā pēc pirmo slimības simptomu parādīšanās, izjauc normālu imūnās sistēmas darbību un izraisa vairāku orgānu bojājumus. Starptautiski pētījumi liecina, ka jaunais koronavīruss var ierosināt arī autoimūnās slimības, tādas kā 1. tipa diabēts, sistēmiskā sarkanā vilkēde un virkne citu.

Sazinoties ar pacientiem, kuri Covid-19 bija pārslimojuši pavasarī, pētnieki noskaidroja, ka gandrīz visiem slimība atstājusi lielākas vai mazākas sekas, proti, dažiem ir skarta nervu sistēma, piemēram, sāp vai reibst galva, moka milzīgs nespēks un nogurums, citiem ir plaušu vai aknu bojājumi. Šobrīd zināms, ka tikpat kā neviens pacients, kurš šo vīrusu infekciju ārstējis slimnīcā, mājās nedodas pilnīgi vesels, daudziem no viņiem vēl ilgi būs nepieciešams atrasties ārstu uzraudzībā.

 

LU Skaitliskās modelēšanas institūta zinātnieki izveidojuši matemātisku modeli vīrusu izplatībai iekštelpās.
Induļa Martinsona ilustrācija

 

Slimība pāriet, simptomi paliek

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti uzmanīgi sekojuši līdzi jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatībai jau no paša sākuma, kad tas vēl nebija šķērsojis Ķīnas robežu. Slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre atceras, ka pirmā publikācija par Covid-19 norisi bērniem parādījās pagājušā gada februārī respektablā medicīnas žurnālā “JAMA”.

“Lai arī pirmās ziņas bija tādas, ka saslimst neliels bērnu skaits, viņi slimo vieglā formā un daudz retāk tiek ievietoti slimnīcā, gada laikā esam sapratuši, ka mīts par Covid-19 vieglu norisi un atveseļošanos lielā mērā ir bijis mānīgs.

Ļoti svarīga ir slimības gaita pēc akūtā slimības perioda, kā arī atveseļošanās norise ilgtermiņā un iespējamās sekas, kas būtiski ietekmē bērna dzīvi un veselību, piemēram, multisistēmu iekaisuma sindroms, kurš pirmo reizi tika aprakstīts pērn aprīlī Lielbritānijā, bet šobrīd novērojams arī bērniem Latvijā.

Šis fenomens, kurš raksturīgs tikai bērniem, parādās 2–4 nedēļas parasti pēc vieglā vai asimptomātiskā formā pārslimota Covid-19 un izpaužas pēkšņi ar vairākās orgānu sistēmās noritošām iekaisuma reakcijām. Lai gan Covid-19 atzīts par šī sindroma palaidējmehānismu, joprojām nav skaidrs, kādēļ dažiem bērniem rodas šādi imūnās sistēmas regulācijas traucējumi ar pārmērīgu iekaisuma reakciju.

Visi šie bērni ārstējas mūsu slimnīcā, jo viņu ārstēšanā jāiesaistās vairāku specialitāšu ārstiem, turklāt nereti kāds laiks jāpavada arī intensīvās terapijas nodaļā. Par laimi, pacientu ar šādu diagnozi nav daudz – tikai divpa­dsmit. Piemēram, Vācija ziņo par 180 šādiem gadījumiem, Zviedrija – par 100, ASV – par 1659,” viņa saka.

Apkopojot pētījuma datus par bērnu veselības stāvokli pēc Covid-19 pārslimošanas un redzot, kādas ilgtermiņa sekas atstāj slimība, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā radīta jauna multidisciplināra aprūpes programma.

“Pateicoties gada laikā uzkrātajām zināšanām, mēs, pediatri, esam sapratuši, ka jāseko līdzi bērna atveseļošanās periodam. Postvirālie simptomi var saglabāties pat vairākus mēnešus un būtiski ietekmēt bērna pašsajūtu.

Pusei no apmēram simt bērniem, kurus esam aptaujājuši, pēc pārslimošanas saglabājies viens vai vairāki simptomi, visbiežāk nogurums, kurš ierobežo ikdienas aktivitātes, piemēram, pazeminājusies slodzes tolerance, turklāt trešdaļa bērnu atzīst, ka no rīta mostas neizgulējušies, jau ar noguruma sajūtu.

Daļa bērnu sūdzas par agrāk nebijušām galvassāpēm, grūtībām mācīties, ožas zudumu, migrējošām sāpēm locītavās, klepu,” stāsta bērnu ārste. Vēl ir daudz nezināmā, tādēļ slimnīcas speciālisti turpinās novērot ar Covid-19 pārslimojušos bērnus ilgtermiņā – pēc trim, sešiem, divpadsmit mēnešiem, diviem gadiem.

 

Var inficēties vēlreiz

Ja pulsa oksimetrs rāda, ka skābekļa saturācija ir zem 90%, iespējams, Covid-19 slimniekam būs jāārstējas slimnīcā.
Foto: SHUTTERSTOCK

“Mūsu uzdevums ir pētīt vīrusa dzīves ciklu un ilgumu cilvēka organismā, cik ilgi pret to saglabājas imunitāte un kā tā veidojas, kā arī vīrusu slodzes ietekmi uz slimības gaitu,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Modra Murovska. Lai to noskaidrotu, vairākiem simtiem Covid-19 pacientu ar noteiktu laika atstarpi tika paņemtas uztriepes no rīkles un deguna, asins, urīna, fēču un citi paraugi.

“Visaugstākā vīrusu slodze ir fēcēs un elpceļu uztriepēs, turklāt, ja vairumā pēc nedēļas paņemto paraugu tā krītas, fēcēs vīrusu daudzums nemazinās vai pat paaugstinās. Pagaidām gan nav zināms, vai tās ir nekaitīgas vai inficēt spējīgas daļiņas,” viņa saka.

Virusologi izpētījuši arī specifisko antivielu veidošanos dinamiku. Antivielas ir organisma imūnās sistēmas izstrādātas olbaltumvielas, kuru mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret infekciju. Pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2 pirmās parādās IgM klases antivielas, kurām pēc nedēļas seko IgA un vēlāk arī IgG klases antivielas, kuru līmenis sāk samazināties jau pēc diviem mēnešiem.

Tieši pēdējās liecina par specifiskās imunitātes veidošanos, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās. Uzskata, ka pēc Covid-19 pārslimošanas atkārtota inficēšanās iespējama jau pēc trim mēnešiem. Starp citu, apmēram 10% saslimušo antivielas pret šo vīrusu neizstrādājas vispār.

“Tika pārbaudīta arī citu infekciju klātbūtne – dažādas ar plaušu iekaisumiem un patoloģijām saistītas baktērijas un vīrusi, kuriem ir nozīme gan iekaisumu, gan autoimūno procesu attīstībā. Apmēram trešdaļai pētījumā iesaistīto Covid-19 pacientu tika konstatēta blakus infekcija, visbiežāk Epšteina-Barra un herpesvīrusa-7. Iespējams, šie vīrusi kaut kā ietekmē slimības smaguma pakāpi,” stāsta Modra Murovska.

Vairākiem pacientiem pēc pārslimošanas parādījušies mialģiskajam encefalomielītam jeb hroniskā noguruma sindromam līdzīgi simptomi. Zināms, ka dažas vīrusu infekcijas, piemēram, cilvēka herpesvīrusi, var saglabāties organismā neaktīvā jeb latentā formā mūža garumā, bet situācijās, kad imūnsistēma ir novājināta, tie reaktivējas, izraisot šo sindromu. Varbūt arī jaunais koronavīruss kļūs par vienu no mūsu organisma nelūgtajiem “snaudošajiem viesiem”?

 

Pa bīstamo mutāciju pēdām

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki jau kopš pērnā pavasara nodarbojas ar SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēti, veicot tā sekvencēšanu (nukleotīdu secības noteikšanu genomā) un iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa mainību. Nepilna gada laikā identificēti vairāk nekā 9000 vīrusa variantu, tajā skaitā arī unikālas, tikai Latvijai raksturīgas mutācijas.

Vīrusa genoma analīze ļauj izsekot vīrusu izplatības ceļiem, spriest par ieviesto ierobežojumu efektivitāti un iegūt informāciju par bīstamo Lielbritānijas, Dienvidāfrikas vai Brazīlijas variantu izplatību. Piemēram, februāra trešajā nedēļā no 96 sekvencētajiem paraugiem 8% gadījumu atklāts Lielbritānijas vīrusa paveids. Kā liecina ārvalstu novērojumi, tā izplatība divkāršojas ik pēc divām nedēļām.

Kādēļ jaunais koronavīruss ir tik mainīgs un bīstams? “Ikvienam bērnam ir aptuveni 40 gēnu mutācijas, kuras nav nevienam no vecākiem, tas nozīmē, ka izmaiņas parādās ar katru jaunu paaudzi. Tās rodas arī, vīrusiem pārceļojot no viena cilvēka pie otra. Jo vairāk cilvēku skarti, jo vairāk vīrusa paaudžu, jo vairāk izmaiņu. Tāda mainība nekādā gadījumā netiktu novērota, ja vīruss nebūtu tik plaši izplatījies pa visu pasauli.

Katrs vīruss attīstās individuāli, notiek piemērošanās starp vīrusu un saimnieka organismu, starp vīrusu un cilvēku sabiedrību. Bija interesants pētījums, kurā zinātnieki mēģināja simulēt vīrusa “mikroevolūciju mēģenē”, tas ir, mākslīgi veicināt S proteīna gēna attīstību, kurš atbild par vīrusa spēju inficēt. Viņi jau toreiz brīdināja, ka saskaņā ar aplēsēm parādīsies bīstamas vīrusa mutācijas. Brīnos, ka tas nenotika agrāk,” saka centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis.

Kā jau ziemeļnieki, mūsu valsts iedzīvotāji nav orientēti uz fiziskiem kontaktiem ārpus ģimenes loka, arī savu personisko telpu viņi ievēro daudz striktāk, tādēļ pie mums ir liela vīrusu variantu mainība un tās vīrusu “līnijas”, kuras tiek ievestas no citām valstīm, ar laiku izzūd.

Tas liecina, ka Latvijā noteiktie ierobežojumi un sabiedrības apzinīgums ir pietiekami labā līmenī, lai izskaustu vīrusa celmu. Šobrīd lielākās bažas ekspertiem rada tas, ka vakcīnu pieejamība var sabiedrībā radīt zināmu atslābumu, kurš sakritīs ar jaunas, bīstamas vīrusa mutācijas izplatību.

“Mans personiskais viedoklis – vajag slēgt robežu un ierobežot nekontrolētu cilvēku plūsmu no ārpuses, tajā skaitā arī ar personisko transportu. Arī pirmais Lielbritānijas vīrusa variants Latvijā ieceļoja kopā ar repatriantu, kurš nebija veicis visas nepieciešamās pārbaudes un ievērojis karantīnas noteikumus.

Ja vakcinācija ritēs raiti, jau rudenī situācija varētu būtiski uzlaboties, protams, ja vien neatgadīsies kaut kas ārkārtējs,” prognozē zinātnieks, noraidot pieņēmumus, ka pret kādu no jaunajām koronavīrusa mutācijām vakcīnas varētu nedarboties.

Tikmēr epidemiologi norāda, ka, pieaugot SARS-CoV-2 Lielbritānijas paveida īpatsvaram, jau aprīlī tas varēt būt galvenais Covid-19 izraisītājs Latvijā. Lai gan slimības norise neatšķiras, infekcija no cilvēka uz cilvēku izplatās ļoti strauji. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra aprēķini, ja Latvijā realizēsies Lielbritānijā gadumijā piedzīvotais slimības uzliesmojuma scenārijs, jau marta vidū stacionāros varētu nonākt ap 3600 pacientu.

 

Zināšanai

Daži fakti par vīrusu un slimību*

• SARS-CoV-2 – smaga akūta respiratorā sindroma koronavīruss 2 (severe acute respiratory syndrome coronavirus 2).

• Kopumā koronavīrusu dzimtā ietilpst 40 vīrusi, no tiem septiņi spēj inficēt cilvēkus (četri no tiem izraisa parastu sezonālo saaukstēšanos, bet trīs – nopietnas, dzīvību apdraudošas saslimšanas MERS, SARS un Covid-19 (Coronavirus Disease of 2019)).

• Uz vīrusa virsmas atrodas S (Spike) proteīns, ar kura palīdzību tas iekļūst organisma šūnās.

• Izteikti infekciozs cilvēks var nodot vīrusus ļoti lielam cilvēku lokam, uzskata, ka ap 10% inficēto izraisa apmēram 80% jaunu infekcijas gadījumu.

• Saskaņā ar PVO datiem, pacientam ar tipiski noritošu vidēji smagu slimības gaitu raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sauss, mokošs klepus, nespēks, ožas un garšas izmaiņas.

• Daļai pacientu smaržas vai garšas izmaiņas ir vienīgais slimības simptoms, 89% gadījumu šie traucējumi mazinās vai izzūd četru nedēļu laikā.

• Vidēji smagas slimības gadījumā neiroloģiskie simptomi novēroti 36,4%, smagas – 45,5% pacientu.

• Elpas trūkums parasti attīstās apmēram nedēļu pēc pirmo simptomu parādīšanās un norāda uz slimības smaguma pakāpi.

• Raksturīgākā slimības komplikācija ir plaušu bojājums, sākot ar pneimoniju un beidzot ar akūtu respiratoro distresa sindromu, kad plaušu alveolās uzkrājas sekrēts, kas neļauj plaušām darboties, tādēļ mazinās asiņu piesātinājums ar skābekli.

• Precīzu datu par imunitātes saglabāšanos pēc pārslimotas infekcijas pagaidām nav.

* Rekomendācijas par SARS-CoV-2 infekcijas un Covid-19 epidemioloģiju, diagnostiku, klīniskajām norisēm un komplikācijām

 

Uzziņa

Covid-19 bērniem

• Visu vecumu bērni var saslimt ar Covid-19, tomēr joprojām to skaits būtiski nepārsniedz 8–10% no visiem laboratoriski apstiprinātajiem gadījumiem.

• Bērniem un pusaudžiem, neskatoties uz slimības asimptomātisko vai vieglo sākotnējo gaitu, 2–4 nedēļas pēc Covid-19 sākuma var attīstīties reta komplikācija – multisistēmu iekaisuma sindroms.

• BKUS ārstu veiktais bērnu veselības pētījums liecina: līdz pat 51% bērnu un jauniešu bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas – 34% sūdzējās par rīta nogurumu, 34% – par ieilgušu nespēku, 30% – par periodiskām galvassāpēm, 19% – par ožas un garšas izmaiņām.

• Papildus šīm veselības problēmām 27% bērnu un pusaudžu novēroja nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības. Saslimšanas laikā pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību grūtības, bet maziem bērniem no 1,5 līdz 5 gadiem novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība, turklāt pēc saslimšanas 16% bērnu daļa no simptomiem saglabājās: lielākiem bērniem – nomāktība un trauksme, bet mazākiem – agresīva uzvedība.

• Pasaules pieredze rāda, ka apmēram 0,1% bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19 rodas nopietni imūnās sistēmas regulācijas traucējumi ar izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās, nereti ar ietekmi arī uz sirds veselību.

 

Viedoklis

Vai bērnus arī plānots vakcinēt?

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska: “Laikā, kad vakcīnas tika veidotas un pārbaudītas klīniskajos pētījumos, bērni nebija mērķpopulācija, jo ārsti diezgan ātri uzzināja, ka, salīdzinot ar pieaugušajiem un īpaši gados veciem cilvēkiem, Covid-19 ietekme uz viņiem ir būtiski mazāka.

Līdz ar to nekur pasaulē vakcīnas bērniem pagaidām nav reģistrētas, bet esošās izmanto pusaudžiem no 16 vai 18 gadiem. Lai gan pagaidām bērnu vakcinācija pret Covid-19 nav plānota, ja būtu zināms, ka kāds bērns, piemēram, ar nopietniem veselības traucējumiem varētu smagāk slimot ar Covid-19, ārstam būtu jāizsver reģistrēto vakcīnu riski un ieguvumi.

Ņemot vērā, ka kolektīvās imunitātes nodrošināšanai mums, iespējams, būs nepieciešams vakcinēt arī bērnus, daži no vakcīnu izstrādātājiem jau uzsākuši pētījumus par to efektivitāti un drošību šajā vecumā. Pašreiz jaunākie bērni, kuri piedalās pētījumos, ir 5 gadus veci. Taču uz jautājumu, vai viņiem vispār kādreiz būs jāsaņem šī vakcīna, pašreiz nav atbildes.

 

Inovatīvas tehnoloģijas cīņai ar Covid-19

Drošās telpas darba grupas dalībnieki Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūtā. No kreisās: Andris Jakovičs (laboratorijas vadītājs) un pētnieki Daniels Vidulejs, Jevgēņijs Teļičko un Mārtiņš Klevs.
Foto no Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta arhīva

Drošās telpas sistēma – digitāls rīks, kas no dažādiem sensoriem saņem un izanalizē datus par iekštelpu temperatūru, mitrumu, CO2 koncentrāciju, cilvēku blīvumu un pat uzvedību – vai tie runā, klusē, klepo vai šķauda, aprēķina katra inficēšanās risku, kā arī signalizē par iespējamu apdraudējumu.

Ziņas par telpas drošību var apskatīt uz ekrāna vai sava viedtālruņa lietotnē. Šāds risinājums ir īpaši noderīgs sabiedriskās vietās – izglītības iestādēs, kafejnīcās, birojos. Sistēmu var pielāgot ne tikai Covid-19, bet arī citu vīrusu vai baktēriju izraisītai infekcijai, piemēram, gripai, tuberkulozei.

Foto no Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta arhīva

Drošās telpas sensoru bloks.

Skābekļa dozēšanas adaptera prototips, kurš ļauj uzturēt pastāvīgu pozitīvu spiedienu elpceļos Covid-19 pneimonijas pacientiem.

Foto no Rīgas Tehniskās universitātes arhīva

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku radītais uzkopšanas robots, pateicoties mākslīgam neironu tīklam, spēj atpazīt un automātiski dezinfi cēt vertikālas virsmas.

 

Viedoklis

Alvis Blāzma, Eiropas Bioinformātikas institūta Funkcionālās genomikas grupas vadītājs: “Latviešu zinātnieku ieguldījums starptautiska līmeņa pētījumos ir ekselents. Gribu īpaši uzsvērt vīrusa genoma sekvencēšanu, kura šobrīd kļuvusi par valsts drošības jautājumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas ir vienīgais veids, kā izsekot jaunajiem koronavīrusa variantiem, kuri var izrādīties ļoti bīstami un “izmukt” no vakcīnām. Latvija ir viena no relatīvi nedaudzajām valstīm, kur var sekvencēt pietiekami daudz genomu, tādā veidā palīdzot radīt jaunas vakcīnas, kas cīnīsies ar šiem vīrusa variantiem.

Kā šī situācija varētu attīstīties? Manuprāt, starptautiskā līmenī īpaši svarīgi būtu saistīt informāciju par iedzīvotāju vakcināciju ar SARS-CoV-2 genoma sekvencēšanu. Šī sistēma ļautu izsekot, kādi jauni vīrusa varianti ir radušies un vai vakcinētie cilvēki ar tiem ir inficējušies un saslimuši.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Zavadska skaidro, vai šobrīd ir iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19 19
10 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Šodien reti kurš prot pateikt “nē”! Kā iemācīties sargāt savu veselību un neizdegt 3
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jāatceras, ka bērni jebkurā vecumā var saslimt smagi.” Ārsts par nepieciešamību vakcinēt arī jaunāko klašu skolēnus 75
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību 10
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 118
15 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? 680
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 7
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
„Pērc, ko gribi, te viss ir lētāks!” Latvieši dalās pieredzē, kāpēc pēc ikdienas precēm dodas uz „Lidl” Lietuvā 89
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
“Ministra dēļ zaudējumi ir lielāki par visu antivakseru nodarīto kaitējumu!” Apinis par bailēm un haosu 50
3 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Muskuļu un locītavu profilakse būtu vērtējama augstāk
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Monas Lizas pieskāriens sievietes intīmajai veselībai 1
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē
4 dienas
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
15. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 122
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 32
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
Nedēļa
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 100
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Fitopreparātu ābece ārīgai lietošanai 1
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
Reirs skaidro, kāpēc nākamā gada budžetā nav paredzēta minimālās algas celšana 42
4 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Lemberga likumu noraida. Judins atzīst, ka viņam kauns, ka Saeima nopietni diskutē par šādiem jautājumiem 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja būs iekšējais taisnīgums, mēs tos bēgļus arī pieņemsim.” Rūta Dimanta par problēmām valsts prioritātēs
7 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 17
6 stundas
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
“Ministra dēļ zaudējumi ir lielāki par visu antivakseru nodarīto kaitējumu!” Apinis par bailēm un haosu 50
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 118
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 34
10 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Atsāks darbu pie Pašvaldību referendumu likuma 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 7
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas vīrs pukojas, ka sieva ir kā “saaugusi” ar telefonu: “Tie “like” ir svarīgāki par bērniem!” 4
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
„Pērc, ko gribi, te viss ir lētāks!” Latvieši dalās pieredzē, kāpēc pēc ikdienas precēm dodas uz „Lidl” Lietuvā 89
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pensija būs jākrāj pašam! Ar laiku pensijas 1. līmenis izzudīs arī Latvijā 124
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Cilvēkus izmanto.” Ilvesa par to, ka ar cilvēkiem tiek manipulēts, mērķtiecīgi izmantojot dažādas tehnoloģijas 53
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Agris un Agrita 1
10 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Ar kādiem “tautas līdzekļiem” labi var iztīrīt veļasmašīnu, bet kādus labāk tomēr nelietot?
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad jau mums vajag mēru katrai Rīgas bedrei!” Ušakovs skeptisks par nakts mēra amata ieviešanu galvaspilsētā 38
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV personības Žaklīnas Cinovskas jaunā darbavieta – pārsteigums daudziem 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja būs iekšējais taisnīgums, mēs tos bēgļus arī pieņemsim.” Rūta Dimanta par problēmām valsts prioritātēs
21:13
GN
Gints Narogs
Ziņas
Gints Narogs: Jauna ēra hokejā. IIHF vēlēs jaunu prezidentu
20:40
LE
LETA
Ziņas
Afganistānā atsāks noziedznieku sodīšanu ar nāvi un roku nociršanu 4
20:26