Matīsa Markovska, Sarmītes Makarovas foto un no uufsd.org

Inga Lukašinska par mandalām uzzināja laikā, kad strādāja sociālā darba jomā. „Mūsu dienas centros darbinieki mandalas izmantoja terapijai ar klientiem. Mandalas vienmēr bija fonā, bet es biju tālu no tām. Vienā brīdī nopirku skaistu mandalu krāsojamo grāmatiņu, domājot – pamēģināšu. Es izkrāsoju kādas divas trīs mandalas un jūtu, ka nekas nemainās. Bet man bija intuīcija, ka kaut kam tur jābūt.”

Intuīcijas vadīta I. Lukašinska apmeklēja S. Makarovas vadītās mandalu terapijas nodarbības. Sieviete atceras, ka pēc trešās nodarbības sajutusi mandalas labvēlīgo spēku un ietekmi. Pirmo laiku pēc terapiju kursa beigām I. Lukašinska mandalas zīmēja gandrīz katru dienu. „Biju izslāpusi pēc tā. Īpaši mani uzrunāja brīvās mandalas, kad tev ir aplis un tu tam ļaujies. Bija pienācis dzīvē brīdis, kad man to ļoti vajadzēja. Tad jau lēnām es nonācu pie ģeometriskajām un rāmju mandalām jeb daļēji ģeometriskajām mandalām, kad tu zīmē rāmītī, brīvi izpaužoties ar līnijām. Tās parasti ir ļoti skaistas un estētiskas mandalas, kas sniedz vizuālu prieku.”

I. Lukašinska stāsta, ka mandalas atslēgvārds ir brīvība, ļaušanās savām sajūtām un mandalas aplim. Viņa uzskata, ja dzīvē, sabiedrībā mums ir „rāmji”, kas mūs ierobežo un dažkārt liek paiet soli atpakaļ, tad, zīmējot mandalas – tu esi tu pats. Mandala ir cilvēka dvēseles un emociju spogulis. „Sarmīte ir cilvēks, kas iedvesmo un palīdz noticēt, ka tajā viss ir. Mandala gan dziedina, gan atslābina, gan relaksē.” Tagad I. Lukašinska mandalas vien nezīmē pati, bet dažādu semināru un lekciju ietvaros iepazīstina arī citus ar mandalu veidošanas tehniku.

Kā jums palīdzējusi mandalu zīmēšana?

Lielākā vērtība ir brīdis, kad mandala tiek zīmēta. Tas ir process, kad tu apsēdies pie lapas, tev ir aplis, tu esi tikai ar sevi, šajā brīdī. Otra brīnišķīgā lieta, kas mani ļoti saista mandalu veidošanā –esmu cilvēks ar visai aktīvu prātu, domas skrien pa galvu, bet brīdī, kad sāku zīmēt mandalu – es apsēžos, prāts aizvien ir nemierīgs, bet, pakāpeniski veidojot mandalu, velkot līnijas, kuras rodas ļoti spontāni – velku tās uz vienu, uz otru pusi, redzu, ka kaut kas veidojas, nomierinos, uztraukums pazūd.

Zīmējot mandalu, ļoti bieži pamanu – kāda interesanta doma man ienāca prātā. Pilnīgi nesaistīta ar tiem iespaidiem, kādiemes apsēdos zīmēt mandalu. Caur zīmēšanas procesu nāk atklāsmes. Manuprāt, šis ir pašizziņas process, pamanīt to, kas ar tevi notiek zīmēšanas laikā. Protams, svarīgs arī rezultāts. Mani parasti iepriecina gan mandalas veidošanas process, gan rezultāts –priecājos par to, ko esmu radījusi. Man mandalas sniegušas attīstību radošajā gultnē, kā arī palīdzējušas no jauna iemīlēt pašai sevi.

Kā jūsu mandalas mainījušās laika gaitā, ko tas liecina par jūsu sajūtām?
Mandalas ir ļoti mainīgas. Ja mēs zīmējam mandalas regulāri un ilgstoši, tad vienā brīdī mēs varam tās noteiktā secībā salikt un ieraudzīt dažādus mūsu dzīves posmus. Katra mandala atspoguļo mirkli, tā brīža emocijas un sajūtas. Es smejos, ka mandalas ir kā maza dienasgrāmata. Tiem, kuriem ir slinkums rakstīt, var zīmēt mandalas, jo tās vienmēr atspoguļos to, kas notiek tavā dzīvē.

Mandalas ir mirklis, kas mainās līdz ar mums. Svarīgi tām nepieķerties. Sākumā man bija ļoti košas un spilgtas mandalas, kas man arī ļoti patika. Bet tagad manas mandalas kļuvušas mierīgākas. Manuprāt, man bija daudz iekšēju emociju, kuras atstāju uz papīra, kas skaidro arī spilgto krāsu esamību mandalā, bet tagad tās ir nomierinājušās, mandalas kļuvušas piezemētākas.

Minējāt, ka jūsu mandalās līnija rodas visai spontāni, bet noteikti ir cilvēki, kuri vēlas pārdomāt katru līniju, ko novelk, krāsu ko izvēlas. Tas arī daudz stāsta par cilvēka personību un tā brīža izjūtām.
Ir cilvēki, kuri nemaz citādāk nevar, jo viņiem ir ļoti spēcīgs prāts, viņi domās konstruē šo mandalu. Bet arī šāda mandala atspoguļos viņus noteiktā brīdī. Mandalas struktūra ir mūsu prāta stāvoklis. Vēlāk mēs to aizpildām ar krāsām, kas ir mūsu emocionālais noskaņojums. Ļaušanās ir vissarežģītākais moments tieši brīvajās mandalās, jo mēs gribam domāt – ko man uzzīmēt, kā tas izskatīsies. Vadot grupu nodarbības, esmu novērojusi, ka cilvēki uztraucas – kā manu mandalu novērtēs citi grupas biedri. Tā vērtēšana ir tēma numur viens, kas neļauj atbrīvoties. Jo mēs vairāk vērtējam, jo mēs kļūstam noslēgtāki. Uzskatu, ka šīs bailes rodas no tā, ka mēs paši ikdienā viens otru bieži vērtējam.

Vai ir kāds īpašs rituāls, ko veicat pirms mandalas veidošanas?
Esmu ļoti, ļoti spontāna. Vienīgais, kas man nepieciešams – brīva telpa, lai neviens mani netraucētu. Labi saprotu, ka, piemēram, māmiņai ar trīs bērniem ir grūti atrast laiku mandalas zīmēšanai. Vai arī tad, ja kopā dzīvo vairāki cilvēki, tu nevari atrast vietu, kur uz laiku noslēgties. Mandala prasa sev telpu. Tad man ir vajadzīga viena vai pusotra stunda laiks tikai sev, kad varu būt kopā ar mandalu. Jo mandalu nevar uzzīmēt, skatoties filmu, vai ar kādu runājot.

Kā iemācījāties nolasīt vēstījumu, ko sniedz mandala?
Mans mērķis nav kaut to tajā ieraudzīt. Tad, kad dalos ar citiem pieredzē, saku – ļaujieties, izbaudiet procesu. Jo svarīgas ir domas, kas iet caur tevi, sajūtas, kas rodas, kad tu uzvelc, tavuprāt, nepareizu līniju, nezinot, kā turpināt mandalu. Process ir vissvarīgākais. Ir mandalas, kurām dodu vārdu, ne visām, bet trešdaļai mandalu noteikti. Es vārdu dodu tikai tad, ja man šis vārds neviļus rodas prātā uzreiz pēc mandalas uzzīmēšanas. Otrajā dienā, apskatot mandalu, tā izskatās pavisam citādāk nekā pirmajā dienā. Piemēram, tikko uzzīmējot, man viņa ne visai patīk, bet otrajā dienā ieraugu to citām acīm. Tas vārds jau ir pirmais, kas pasaka par ko ir mandalas stāsts. Protams, mandala skatāmi spilgti simboli, kurus mēs katrs interpretējam individuāli.

Parasti grupiņās cilvēki gaida, kad stāstīšu par viņu mandalu. Bet mana interpretācija, vienalga būs caur mani. Svarīgi, ko konkrētais cilvēks redz šajā mandalā. Viņam jāsarunājas ar mandalu. Man vairāk patīk lasīt mandalu caur krāsām. Piemēram, zīmējot dzīvības ziedu, tu izvēlies krāsas ar aizvērtām acīm. Un, ja tev vēl ir jautājums, kuru vēlies papētīt ar mandalas palīdzību, tad, nejauši izvēlētās krāsas spēs par to pastāstīt.

Krāsas man ir visai tuvas, jo esmu mācījusies krāsu terapiju – Aura-Soma, kas man palīdz krāsu redzējumā. Kad tu strādā ar mandalu, novilktās līnijas atspoguļo prāta procesus, bet brīdī, kad tu krāso mandalu, tu strādā ar krāsu, kurai piemīt dziedinošs spēks. Kad mēs izvēlamies krāsas ar aizvērtām acīm, mēs ņemam tās, kuras mums nepieciešamas, tās ar mums vibrē.

Jūs aizvien zīmējat mandalas katru dienu, vai tas bija tikai mandalu iepazīšanas laikā?
Šobrīd mandalas zīmēju reizi nedēļā vai divās. Man ir arī citas aizraušanās – zīmēju fraktāļus. Šī tehnika prasa ļoti daudz laika. Jau trešo gadu apgūstu šo terapiju, lai varētu ar to dalīties arī ar citiem. Esmu uzzīmējusi trīs 21 fraktāļa sērijas, kas prasa pacietīgu darbu katru dienu, tādēļ mandalas pašlaik noliktas otrajā plānā.

Pastāstiet, lūdzu, par fraktāļu terapiju. Kā to zīmēšana atšķiras no mandalām?
Fraktāļi ir aizraujoši. Tie, kuri nobīstas no mandalām, tie pievēršas fraktāļu zīmēšanai. Fraktāļu tehniku izstrādāja krievu psiholoģe Tanzīlija Polujahtova. Cilvēks ar aizvērtām acīm vienu minūti pēc noteiktas tehnikas velk līnijas. Pēc tam uzvilktā kontūra pēc noteiktiem principiem tiek izkrāsota. Šīs tehnikas pamataideja – tiek izmantota cilvēka rokas smalkā motorika un tās saikne ar cilvēka smadzenēm. Līdzīgi, kā es stāstīju, ka redzu mandalu, kā mirkļa atspoguļojumu, arī fraktāļi ir daļiņa no cilvēka. Katrs fraktāļa laukumiņš kaut ko nozīmē, kas tiek skaidrots pēc speciāli izstrādātas fraktāļu tulkošanas sistēmas.

Sākotnēji fraktāļi tika veidots kā diagnostikas instruments. Caur to var arī uzzināt, kas ar cilvēku notiek emocionāli. Tas ir viens no psihologu darba instrumentiem. Ar fraktāli iespējams ienest pozitīvas pārmaiņas cilvēkā, tika ar to, kā tiek mainīta rokas kustība, velkot citādāku fraktāli un izvēloties terapeitisko krāsu kombināciju, mēs varam ienest reālas pārmaiņas emocionālajā, fiziskajā un psiholoģiskajā cilvēka stāvoklī. Šīs tehnikas autore apgalvo, ka metode palīdz 90 % gadījumu. Visizteiktāk tā palīdz novērst psihoemocionālos traucējumus, ja cilvēkam ir liela trauksme, viņš ir ieciklējies uz vienu noteiktu problēmu – to var redzēt pēc līnijām, ko viņš vilcis.

Kur jūs apgūstat šo metodi?
Es apgūstu šo metodi Lietuvā pie Brigitas Paulauskienes. Lietuvā ir daudz cilvēku, kuri apguvuši šo tehniku. Savulaik šīs apmācības Lietuvā nodrošināja pati idejas autore. Man ļoti patīk šī tehnika, jo tā cilvēkos atraisa radošumu. Cilvēki, kuri neprot ne zīmēt, ne izšūt, ne gleznot, ir pārsteigti, ka radījuši mazus mākslasdarbus. Tā ir vienkārša metode, kas prasa pacietību. Manuprāt, katrs atrod sev piemērotāko metodi, viens zīmē mandalas, viens fraktāļus, viens dejo, cits dzied utt. Katrs iet savu ceļu, nonākot pie tā, kas viņam nepieciešams.

Ja mēs atgriežamies pie mandalām – vai jūs cenšaties saglabāt visas savas uzzīmētās mandalas?
Lielāko daļu mandalu saglabāju. Bet ir bijušas reizes, kad zīmēju mandalas, lai atbrīvotos no konkrētām emocijām un sajūtām, piemēram, bailēm, tad gan tās pēc uzzīmēšanas izmetu laukā, Brīdī, kad apzinos, jā, manī ir šīs bailes, tas atspoguļojas uzzīmētajā mandalā un enerģijā ar kādu tiek vilktas līnijas. Tad velku tās neskatoties. Visu enerģiju atstāju uz papīra. Tad tā ir mandala, kas tiek saplēsta un izmesta ārā. Paši iedarbīgākie veidi ir visvienkāršākie, bet cilvēkiem vienmēr gribas kaut ko sarežģītu. Katram tas jāizmēģina pašam, lai sajustu mandalu labvēlīgo impulsu un prieku, ko sniedz to veidošana.

Avoti par smilšu mandalām: http://serendip.brynmawr.edu/exchange/alexandrakg/evolution-tibetan-sand-mandala-perspectives-evolution-life-and-artistic-expression

5 Things You Didn’t Know About This Tibetan Art Form Seen in ‘House of Cards’

• mandalas