Foto: Shutterstock

Karstums apdraud veselību – ārstniecības iestādēs nonāk desmitiem pārkarsušu cilvēku 0

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Lasīt citas ziņas

Pārmērīgās tveices dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi pēdējo dienu laikā ārstniecības iestādēs nogādājuši desmitiem cilvēku ar pārkaršanas pazīmēm. Bet gaisa un peldvietas ūdens temperatūras starpība var kļūt bīstama tiem, kuri sakarsuši metas veldzēties jūrā, upē vai citā ūdenskrātuvē, kas var izraisīt krampjus, sirds ritma vai kādus citus veselības traucējumus.

Oranžais un sarkanais līmenis

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau iepriekš brīdina par veselībai bīstamu karstumu – oranžais vai sarkanais līmenis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau tad, kad parādās dzeltenais brīdinājums, atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, veciem cilvēkiem, maziem bērniem un hroniskiem slimniekiem pastāv veselības traucējumu risks, tostarp pārkaršana, kas var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama dzīvībai, tādēļ viņiem vajag izvairies no uzturēšanās tiešos saules staros – īpaši dienas vidū – vai uzkarsušās, slikti vēdinātās telpās. Ilgstoša karstuma ietekmē var saasināties hroniskās slimības, tāpēc laikus jāpapildina medikamentu rezerves un regulāri tie jālieto.

Ja izsludināts oranžais brīdinājums, veselības traucējumu riskam pakļauts plašs iedzīvotāju loks, tādēļ ikvienam jāpārdomā savas ikdienas aktivitātes (fizisks darbs, sportošana saulē, atpūta pludmalē dienas vidū), mājoklis jāvēdina naktīs, bet pa dienu jāaizvelk aizkari vai žalūzijas.

Sarkanais brīdinājums nozīmē, ka karstums ir ekstremāls un plašam iedzīvotāju lokam ir būtiski paaugstināts veselības traucējumu, tajā skaitā pārkaršanas, risks. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadošā pētniece Žanna Martinsone norāda, ka organisma pārkaršana jeb hipertermija notiek tad, kad organisms vairs nespēj uzturēt līdzsvaru starp siltuma veidošanos, siltuma saņemšanu un siltuma atdevi, piemēram, liela gaisa mitruma dēļ tiek apgrūtināta sviedru iztvaikošana. Tā var izpausties kā vieglas vai vidējas formas akūta pārkaršana, karstuma dūriens vai karstuma sinkope (piepešs samaņas zudums).

Par vieglu vai vidēju pārkaršanu liecina nogurums, vājums, nelabums vai pat vemšana, paātrināta sirdsdarbība. Ja pēc uzturēšanās karstumā radušās veselības problēmas, vajag apsēsties vai novietoties pusguļus ēnā vai vēsā telpā, atbrīvoties no silta vai pieguloša apģērba, uz pieres vai krūtīm likt vēsas mitras kompreses vai apslacīt ar vēsu ūdeni, jācenšas radīt vēja plūsmu, piemēram, apvēdinoties ar žurnālu, ja nav vemšanas, vajag daudz dzert – pieaugušais dažu stundu laikā pakāpeniski var izdzert vienu divus litrus negāzēta ūdens. Efektīvi atvēsina uz kakla miega artēriju rajonā novietota vēsa komprese vai aukstuma aplikācija.

Reklāma
Reklāma

Viegli var pārkarst mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par gadu un kuriem vēl nav pilnībā nostabilizējusies termoregulācija. Bērns var pārkarst, arī guļot smacīgās un karstās telpās, nemaz nerunājot par ratiņiem, kas novietoti saulē, vai stāvošas, nevēdinātas automašīnas salonu.

Pārkaršanas smagāka, dzīvību apdraudoša forma ir karstuma dūriens, kas izpaužas ar centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, samaņas zudumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, samazinātu sviedru izdalīšanos, karstu, sausu ādu, muskuļu raustīšanos, apziņas traucējumiem. Šādos gadījumos vispareizākā rīcība ir nekavējoties zvanīt 113.

Neaizmirsti padzerties

Speciālisti uzsver, ka karstajā laikā visas dienas laikā regulāri jādzer ūdens, turklāt vēl pirms tam, kad parādās slāpes, kas signalizē, ka organismam trūkst šķidruma.

Veselības centru apvienības uztura speciāliste Anita Baumane stāsta, ka neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās, kad ūdens zaudēts 1% apmērā no ķermeņa svara, var izraisīt vieglas galvassāpes, reiboni, nogurumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos, bet nopietnāka – koordinācijas un kognitīvo spēju traucējumus.

Vadoties pēc Veselības ministrijas izstrādātajiem uztura ieteikumiem, optimālais diennaktī nepieciešamais šķidruma daudzums ir aptuveni 2–2,5 litri jeb 30–35 ml uz vienu ķermeņa svara kilogramu. Der atcerēties, ka 10% no visa uzņemtā ūdens tiek saražots vielmaiņas procesā, 30% nonāk organismā ar pārtiku, bet 60% – ar dzērieniem.

Savukārt karstā laikā caur ādu organisms zaudē 1400 ml, bet fiziskas slodzes laikā – līdz pat 5000 ml ūdens diennaktī (normālā temperatūrā – 100 ml). “Noteikti jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzums karstumā un lielas fiziskas slodzes laikā – sportojot, veicot fiziski smagu darbu, kā arī saslimšanas gadījumā, piemēram, caurejas, vemšanas vai stipras svīšanas gadījumos, taču šādās reizēs labāk noderēs ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi virs 1,5 g/l un lielāku Na (nātrija) un Cl (hlorīda) saturu,” uzsver uztura speciāliste, karstā laikā iesakot dzert tīru ūdeni vai nesaldinātas tējas.

Lielā karstuma dēļ maziem bērniem var pazust apetīte, taču viņiem noteikti vajag regulāri padzerties ūdeni. Ļoti karstā laikā remdens ūdens jāpiedāvā padzerties arī zīdainim.

Drošība uz ūdens

Veselības statistikas datubāzē publicētā statistika liecina, ka pagājušā gada karstajos mēnešos – jūnijā un jūlijā – Latvijas ūdenstilpēs dzīvību zaudējuši 66 cilvēki. Visbiežāk noslīkst, pārvērtējot savus spēkus un aizpeldot pārāk tālu no krasta, dodas peldēt alkohola reibumā vai kāpj laivā bez glābšanas vestes. Bieži vien smagas galvas un mugurkaula traumas, kuru sekas ir invaliditāte vai pat nāve, rada lēciens ūdenī no laipas vai kāda paaugstinājuma.

Diemžēl katru gadu pieaugušo neuzmanības dēļ piemājas dīķos vai publiskās peldvietās slīkst vai pat iet bojā bērni, tādēļ tos ne mirkli nedrīkst izlaist no acīm. Speciālisti norāda, ka ūdenskrātuvei nebūt nav jābūt dziļai, lai bērns tajā noslīktu, tādēļ nedrīkst dārzā vai pagalmā atstāt vaļējas vannas vai tvertnes ar ūdeni, piemēram, dobju laistīšanai, bet piemājas dīķis vai baseins jānorobežo ar sētu, lai bērns viens pats nevarētu tam piekļūt.

Pludmalē, kamēr viens no vecākiem peld, otram pieaugušajam (nevis vecākajam brālim vai māsai) bērns jāuzrauga.

Kā palīdzēt, ja notikusi nelaime uz ūdens? Der atcerēties, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. Mēdz būt gadījumi, kad, labu gribēdams, bet adekvāti nenovērtējis savus spēkus un prasmes, iet bojā arī pats glābējs.

Visdrošākais palīdzības veids ir glābšana no krasta, pametot slīkstošajam virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai kādu citu peldošu priekšmetu. Vienlaikus jāzvana uz 112, precīzi norādot savas koordinātas un piebraukšanas iespējas, kā arī jāsagaida glābēji.

Rūpes par bērniem karstā laikā

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu ieteikumi:

* Visas dienas garumā bērnam jādod padzerties. Minimālo šķidruma daudzumu nosaka šādi: pusi no bērna svara kilogramos pārvērš mililitros – tas ir šķidruma daudzums, kuru jāuzņem ik pēc piecām minūtēm. Vēl var rēķināt šādi: bērna pirmajā dzīves gadā, kamēr viņš sver līdz 10 kg, uz katru kilogramu svara vajadzīgi 100 ml šķidruma, tas ir, apmēram viens litrs dienā. Pēc gada vecuma vēl papildus uz katru kilogramu, kas ir virs 10 kg svara, nepieciešami 50 ml šķidruma – tas kopā ir aptuveni pusotrs litrs dienā. Vēlāk, kad bērns jau sver aptuveni 20 kg, uz katru kilogramu virs 10 kg svara nepieciešami apmēram 20 ml šķidruma. 25 kg smagam veselam bērnam diennaktī nepieciešami aptuveni 1600 ml šķidruma. Karstā laikā vai kad bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, papildus šai minimālajai normai jāuzņem vismaz 10–20 ml šķidruma uz katru kilogramu ķermeņa svara.

* Bērnu pat uz īsu brīdi nedrīkst automašīnā atstāt vienu.

* Regulāri jāpārbauda, cik karsts ir zīdaiņa ratiņos, jo tiešos saules staros ratu kulba var ļoti uzkarst. Tāpat nav ieteicams kulbu apklāt, jo tas veicina sakaršanu ratiņu iekšpusē.

* No aptuveni plkst. 10 līdz 16 labāk nelaist bērnu tiešos saules staros, bet kopā ar viņu uzturēties telpās vai ēnainā vietā.

* Ja tomēr lielāks bērns kādu laiku arī dienas vidū atradīsies laukā, vismaz 20 minūtes pirms tam uz ādas jāuzklāj aizsarglīdzeklis pret saules UVA un UVB stariem ar SPF indeksu vismaz 30, bet vislabāk – 50.

* Aizsargkrēms jāklāj bagātīgi un atkārtoti ik pēc divām stundām vai pēc katras peldes, paturot prātā, ka bērns var apdegt arī ēnā un ūdenī.

* Bērnam ieteicams vilkt plānu apģērbu ar garām piedurknēm un garām bikšu starām vai garu kleitiņas apakšdaļu, galvā ir jābūt cepurei, uz acīm jāliek saulesbrilles.

* Līdz gada vecumam dienas vidū saulē atrasties nevajadzētu ne brīdi.

* Pētījumi liecina, ka apdegumi, kas gūti saules ultravioletajos staros, dubulto ādas vēža risku nākotnē.

* Ja bērns ir pārkarsis un apdedzis saulē, viņu nogulda vēsā telpā vai ēnā, dod padzerties, uz ādas klāj mitras, vēsas dvieļu kompreses, kuras atstāj uz 10–15 minūtēm. Šo procedūru atkārto vairākas reizes dienā, jo mitrās kompreses palīdz atvēsināt ādu, mazina diskomfortu un sāpīgumu. Uz aptuveni 10 minūtēm bērnu var likt vēsā dušā vai vannā.

* Pēc kompresēm vai dušas, ja apdegums nav dziļš (āda ir apsārtusi, bet nav ādas bojājumu), to viegli nosusina un uzklāj mitrinošu krēmu (nevis krējumu vai taukainu krēmu).

* Kamēr āda nav sadzijusi, apdeguma skartās vietas nemazgā ar ziepēm un sargā no saules stariem.

* Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai izteikts diskomforts, bērniem pēc sešu mēnešu vecuma sāpju mazināšanai iekšķīgi var dot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu (bērna vecumam atbilstošā devā), jo pirmo sešu stundu laikā pēc apdeguma gūšanas tas efektīvāk mazina sāpes un pietūkumu. Pretiekaisuma līdzekli dod ik pēc sešām līdz astoņām stundām, medikamenta lietošanu turpina divas dienas. Ja bērna pašsajūta pāris dienās būtiski neuzlabojas, jāvēršas pie ģimenes ārsta.

* Ja apdegums ir nopietnāks, uz ādas var veidoties pūslīši, kurus nedrīkst noplēst vai pārspiest, tie dažu dienu laikā uzsūksies paši. Ja tie pārplīst, iespējams, būs jālieto antibakteriāls līdzeklis, lai nepievienotos kāda infekcija, tādēļ jāvēršas pie ģimenes ārsta.

* Ja apdegums ir tik nopietns, ka uz bērna ādas veidojas pūslīši, sākas drudzis, galvassāpes, vemšana, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja jebkādus saules UV staru radītos apdegumus vai karstuma dūrienu guvis bērns līdz gada vecumam.

* Neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja pārkarsis vai saulē apdedzis bērns zaudē samaņu vai viņa stāvoklis strauji pasliktinās.

SAISTĪTIE RAKSTI