Mārtiņš Freimanis
Mārtiņš Freimanis
Foto – Sergejs Bižāns/LETA

Mārtiņa Freimaņa koncertos varēs ziedot centram un hospisam nedziedināmiem bērniem 0

Šī gada jūnijā klajā nācis mūziķim un dziesmu autoram Mārtiņam Freimanim veltīts albums, kurā viņa dziesmas unikālās un savai daiļradei raksturīgās versijās ieskaņojuši populāri latviešu mākslinieki. Gan albumā ieskaņotās dziesmas, gan vēl citas, M.Freimaņa radītās un plaši iemīļotās melodijas rudenī būs iespēja klātienē izbaudīt emocionālos un košos koncertos Tukumā, Jelgavā, Aizputē, Valmierā, Rēzeknē un Rīgā.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Tāpat dienasgaismu ieraudzījusi Daigas Mazvērsītes grāmata “Mans draugs Mārtiņš Freimanis.” Tā ir biogrāfiskā grāmata, kurā ar saviem stāstiem dalījušies M.Freimaņa laikabiedri un tuvākie cilvēki, dos iespēju ielūkoties tajās dzīves lappusēs, kuras daudziem līdz šim ir bijušas nezināmas.

Koncertu sēriju caurvij cēls virsmērķis, kuru tūres organizatori “Micrec PM” un “Mārtiņa Freimaņa fonds” un mūziķi uzņēmušies sadarbībā ar Bērnu paliatīvās aprūpes biedrību. Ikvienā tūres koncertā būs iespēja veikt savu ziedojumu, lai kopā atbalstītu neizārstējami slimu bērnu aprūpes multifunkcionālā centra “Sapņu tilti” celtniecību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daktere Anda Jansone, BPAB valdes priekšsēdētāja, stāsta: “Centram esam devuši M.Freimaņa dziesmas nosaukumu – to izveidojot, ceram būvēt sapņu tiltus uz priecīgu, kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi, neskatoties uz veselības stāvokļa radītajiem ierobežojumiem. Patlaban Latvijā un Baltijā nav analoģisku centru, tomēr “Sapņu tiltu” būvēšana nav iespējama bez sabiedrības atbalsta, tāpēc ikviens apmeklētājs, ikviena atvēlētā doma un resursi mums ir īpaši svarīgi.”

Vecākiem augsts izdegšanas risks

Latvijā ir vairāk kā 500 bērnu ar neizārstējamām slimībām un/vai ierobežotu dzīvildzi. Lielākoties bērni cieš no neiroloģiskām, ģenētiskām un onkoloģiskām slimībām. Tomēr tas, ka bērnu nevar izārstēt, nenozīmē, ka viņam nevar palīdzēt. Neatkarīgi no bērnu veselības stāvokļa, viņiem ir līdzīgas vajadzības: augt ģimenē, būt mīlētiem, rotaļāties, priecāties, dzīvot maksimāli pilnvērtīgi. “Galvenais centra izveides mērķis ir nodrošināt neizārstējami slimo bērnu dzīves kvalitāti, atelpas brīdi ģimenēm un cieņpilnu dzīves noslēguma aprūpi bērniem, kas aiziet, un viņu ģimenēm, kā arī piemiņas iespējas. ”

“Sapņu tilti” – mājas, nevis slimnīca vai aprūpes iestāde

Visi iepriekšminētie apstākļi kļuvuši par iemeslu, lai sāktu darbu pie “Sapņu tiltu” izveides. “Esam paredzējuši nodrošināt daudzveidīgus pakalpojumus. Pirmkārt, tas būtu dienas centrs – šobrīd Latvijā tādi ir pieejami tikai bērniem ar garīgās veselības traucējumiem, bet ne paliatīvajiem bērniem. Tāpat centrā būtu arī terminēta bērna ilgtermiņa aprūpe – līdz 28 dienām gadā vecāki varētu izmantot šo iespēju kā atvaļinājumu, piemēram, doties ceļojumā vai vienkārši atpūsties,” par plānotajiem pakalpojumiem stāsta Anda Jansone.

“Centra vidi vēlamies maksimāli tuvināt mājas apstākļiem. Piemēram, Lielbritānijā šādus centrus tā arī dēvē – par mājām. Annas māja, Džona māja utml.

Mēs vēlamies, lai galvenais, kas bērniem paliek atmiņā par centrā pavadīto laiku, būtu rotaļas un aktivitātes.

Šeit būtu arī patvērums ģimenēm, kas piedzīvo smagas ciešanas un kam vajadzīga iespēja atjaunoties, un kopiena – iespēja satikt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi un uzturēt kontaktus,” par ieceri stāsta Anda Jansone.

Tāpat centrā tiks piedāvātas dažādas nodarbības bērniem: mākslas un mūzikas terapija, fizioterapija, psihoterapija, sensorā istaba, ūdensprocedūras. “Arī tad, ja bērns nerunā, ar viņu ir iespējams sazināties, piemēram, izmantojot maņas – redzi, tausti, dzirdi, ožu. Arī tad, ja bērnu nevar izārstēt, var palīdzēt viņam justies labi, sadzīvot ar veselības stāvokļa radītajiem ierobežojumiem,” norāda Anda Jansone. “Būtībā tā ir psihosociāla rehabilitācija, jo mēs nenodarbosimies ar ārstniecību,” skaidro ārste.

Reklāma
Reklāma

Lai to īstenotu, nepieciešams arī pilnveidot kompetences, kā arī apmācīt jaunus paliatīvās aprūpes speciālistus, tāpēc centra paspārnē darbosies izglītības centrs.

Hospiss – kopā līdz galam

Centrā paredzēts nodrošināt hospisa aprūpi. “Lai gan mūsu sabiedrībā šim vārdam ir negatīva pieskaņa, tomēr šis priekšstats ir maldīgs. Tas tiešām ietver dzīves noslēguma aprūpi, speciālistu atbalstu nāves brīdī un sēru periodā, tomēr nāve ir normāla dzīves sastāvdaļa,” skaidro ārste.

Būvēsim “Sapņu tiltus” kopā!

Patlaban Latvijā nav analoģisku centru, tomēr “Sapņu tiltu” būvēšana nav iespējama bez sabiedrības atbalsta. “Mēs lēšam, ka projekta izmaksas varētu sasniegt 3 miljonus eiro, un esam iecerējuši to īstenot pa kārtām, atverot 2023. gadā, ” skaidro Anda Jansone.

Atbalstīt centra izveidi, iespējams arī ziedojot naudu tiešsaistē vai ar pārskatījumu BPAB kontā:

LV89HABA0551031987269,
AS „Swedbank”
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, Reģ. Nr. 40008033071

Par biedrību

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (BPAB) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas jau 20 gadus, sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienestu, nodrošina multidisciplināras komandas palīdzību neizārstējami slimiem bērniem un viņu ģimenēm mājās-bērna slimības laikā, kā arī pēc viņa nāves, sērošanas periodā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.